Kāpēc Bībelei var uzticēties
4. Zinātniskā precizitāte
Zinātne mūsdienās attīstās ļoti strauji. Vecās teorijas tiek atmestas, un to vietā nāk jaunas, un daudzi priekšstati, kas savulaik tika uzskatīti par patiesiem, tiek atzīti par maldiem. Mācību grāmatas un zinātniskas rokasgrāmatas bieži nākas pārstrādāt.
BĪBELE nav zinātniska rokasgrāmata. Taču, kad tajā ir skarti zinātniskas dabas jautājumi, ievērības cienīgi ir ne tikai tas, kas Bībelē ir teikts, bet arī tas, kas tur nav teikts.
Bībelē nav pausti nezinātniski uzskati.
Senatnē plaši bija izplatīti dažnedažādi aplami priekšstati. Ja runa ir par Zemes formu, daudzi iztēlojās, ka Zeme ir plakana, un valdīja uzskats, ka tā balstās uz kaut kāda taustāma pamata. Kamēr nebija attīstījusies medicīnas zinātne un cilvēkiem trūka izpratnes par slimību izplatīšanās mehānismiem un profilaksi, daudzas ārstu lietotās metodes labākajā gadījumā bija neefektīvas, bet sliktākajā — pat dzīvībai bīstamas. Taču nekur visā Bībelē, nevienā no tās vairāk nekā 1100 nodaļām, nav aizstāvēti nezinātniski uzskati vai kaitīgas metodes.
Zinātniski precīzi izteikumi.
Apmēram pirms trīsarpus tūkstošiem gadu Bībelē bija pateikts, ka Zeme ir ”uzkārta ne pie kā”. (Ījaba 26:7.) Astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras Jesaja Bībelē rakstīja, ka Dievs ”sēž augstībā pāri par zemi [”virs Zemes apļa”, NW]”, Zemes formas raksturošanai lietodams senebreju vārdu, kas var apzīmēt gan apli, gan arī lodi. (Jesajas 40:22.) Apaļa zemeslode, kas turas izplatījumā bez jebkāda redzama vai taustāma balsta, — vai šāds raksturojums neizklausās pārsteidzoši mūsdienīgs?
Mozus bauslībā, kas uzrakstīta ap 1500. gadu p.m.ē. (tā ietverta pirmajās piecās Bībeles grāmatās), bija doti praktiski norādījumi par karantīnu, atkritumu aizvākšanu un noteikumiem, kas jāievēro, ja kāds pieskāries līķim. (3. Mozus 13:1—5; 4. Mozus 19:1—13; 5. Mozus 23:14, 15.)
Veikdami novērojumus ar spēcīgiem teleskopiem un izmantodami citas pētniecības metodes, zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka Visumam ir bijis konkrēts ”piedzimšanas” brīdis. Ne visiem zinātniekiem patīk tālākie secinājumi, kas no tā izriet. Kāds profesors rakstīja: ”Visums, kam ir bijis sākums, liek meklēt pirmcēloni, jo kurš varētu iedomāties šādas sekas bez pietiekama cēloņa?” Bet jau ilgi pirms teleskopa izgudrošanas pašā pirmajā Bībeles pantā skaidri un nepārprotami bija sacīts: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1.)
Tālu apsteidzot savu laiku, Bībelē precīzi bija pateikts, ka Zeme ir apaļa un ka tā ir ”uzkārta ne pie kā”
Lai gan Bībele ir ārkārtīgi sena grāmata un tajā skarto jautājumu loks ir ļoti plašs, tā nesatur zinātniskas neprecizitātes. Vai šāda grāmata nav nopietnas uzmanības vērta? *
^ 9. rk. Citi piemēri, kas apstiprina Bībeles zinātnisko precizitāti, aplūkoti brošūrā Grāmata visiem cilvēkiem, 18.—21. lpp.; brošūru izdevuši Jehovas liecinieki.