Uzticēties vai neuzticēties?
”Neuzticies sapuvušiem dēļiem!” rakstīja angļu dramaturgs Viljams Šekspīrs. Pirms kāpjat uz koka laipas, jūs noteikti gribētu būt pārliecināts, ka laipas dēļi nav satrunējuši.
ŠIE Šekspīra vārdi saskan ar atziņu, ko senās Izraēlas gudrais ķēniņš Salamans rakstīja aptuveni pirms 3000 gadiem: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Tikai nesaprātīgs cilvēks akli tic visam, ko dzird, savus lēmumus pieņem, balstoties uz nepārdomātiem padomiem, un savu rīcību ļauj noteikt mācībām, kam nav īsta pamata. Ja mēs paļautos uz to, kas nav uzticības vērts, mēs it kā kāptu uz satrunējušas laipas, un tas mūs varētu ievest nelaimē. Tomēr var rasties jautājums: vai vispār ir kāds avots, kur mēs varam atrast drošu vadību dzīvē.
Miljoniem cilvēku visā pasaulē pilnībā uzticas kādai senai grāmatai, ko sauc par Bībeli. Viņi vadās pēc principiem, kas atrodami šajā grāmatā, pieņem lēmumus, balstoties uz Bībeles padomiem, un rīkojas saskaņā ar tās mācībām. Vai var teikt, ka viņi kāpj uz satrunējušas laipas? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, vai ir pamats ticēt Bībelei. Šajā žurnāla Atmostieties! speciālizlaidumā ir apskatīti fakti, kas palīdz to noskaidrot.
Šī žurnāla mērķis nav uzspiest lasītājiem kādus reliģiskus uzskatus. Tajā aplūkoti pierādījumi, kas miljoniem cilvēku ir pārliecinājuši, ka Bībelei var ticēt. Iepazinies ar šiem pierādījumiem, jūs varat izlemt, vai Bībele ir jūsu uzticības vērta.
Tas ir jautājums, kas ir pelnījis nopietnu uzmanību, — ja Bībele ir uzticams avots, kur var atrast drošu vadību, un to ir devis mūsu Radītājs, tad neapšaubāmi ir vērts uzzināt, kas tajā ir teikts.
Vispirms apskatīsim dažus ievērības cienīgus faktus par Bībeli, kuri apliecina, ka tā ir unikāla grāmata.