Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Budapeštas slavenās pirtis

Budapeštas slavenās pirtis

Budapeštas slavenās pirtis

PIRMS vairāk nekā 2000 gadiem ķelti izveidoja apmetni netālu no vairākiem minerālavotiem un nosauca to par Akinku, kas nozīmē ”bagāts ūdens”. Mūsdienās Akinkas vietā plešas Ungārijas galvaspilsēta Budapešta, viena no senākajām pilsētām Eiropā. Senajiem Akinkas iemītniekiem ļoti patika peldes karsto avotu ūdeņos, jo tās deva mundrumu un mazināja sāpes.

Pirmajā gadsimtā šis Eiropas reģions nonāca romiešu pakļautībā, un viņi paplašināja apmetni, izveidoja tur karaspēka nometni un nosauca to par Akvinku. Pastāv viedoklis, ka šis nosaukums ir atvasināts vai nu no vecā ķeltu nosaukuma, vai arī no latīniskā aqua quinque, kas nozīmē ”pieci ūdeņi”. Romieši uzbūvēja akveduktus, kanalizācijas sistēmas un pirtis — gan publiskas, gan privātas. Tātad Budapeštas pirtīm ir gara vēsture.

Pēc Romas impērijas norieta pagāja vairāki simti gadu, līdz Budapeštas pirtis atkal piedzīvoja uzplaukumu. 15. gadsimtā ārzemnieki, kas bija viesojušies Ungārijā, jūsmīgi aprakstīja karstos avotus, kas atradās galvaspilsētas tuvumā, un pilsētas slava vairojās. Karalis Mātjāšs Huņadi (Korvins), kas valdīja Ungārijā no 1458. līdz 1490. gadam, esot uzbūvējis segtu pasāžu no pils līdz savai iecienītajai peldvietai — Rācas avotam —, lai siltajos avota ūdeņos varētu peldēties jebkādos laika apstākļos.

16. un 17. gadsimtā lielu daļu Ungārijas, arī tās galvaspilsētu, ieņēma turki. Viņi būvēja tvaika pirtis un pirtis ar karstā ūdens baseiniem, kuras tika izmantotas islāma mazgāšanās ceremonijās un kurām bija liela nozīme arī turku sabiedriskajā dzīvē. Greznās turku pirtis bija ēkas ar kupolveida jumtu, kurās bija palieli baseini ar lēzeniem pakāpieniem katrā malā. Ūdens baseinos sniedzās aptuveni līdz pleciem. Apkārt baseiniem bija vannas un atpūtas nodalījumi, un pirtīs vienlaikus atradās vai nu tikai vīrieši, vai sievietes. Dažas no šīm pirtīm tiek izmantotas joprojām.

Kādā 1673. gada ceļojuma aprakstā ir stāstīts, ka pirtis, kas atradās mūsdienu Budapeštas apvidū, ir vienas no labākajām visā Eiropā, jo apvidus ir bagāts ar karstajiem avotiem, ūdens ir dziedniecisks un pašas pirtis ir lielas un skaistas. 19. gadsimtā pirts kultūrā parādījās jaunas vēsmas, kad plaši pazīstamas kļuva somu pirtis jeb saunas. Ar laiku arī Budapeštas pirtīs parādījās karstā gaisa telpas, tvaika telpas un aukstā ūdens baseini.

Ģeoloģiskās īpatnības

Budapeštas avoti, starp kuriem ir 123 karstie avoti un 400 minerālavoti, ik dienu izdod aptuveni 70 miljonus litru ūdens. Kā ir izskaidrojama šāda ūdens pārpilnība? Atbilde slēpjas Budapeštas apvidus ģeoloģiskajās īpatnībās.

Donavas upe, kas tek caur Budapeštu, nošķir Budas pakalnus rietumu krastā no līdzenuma Donavas austrumu krastā, Peštas pusē. Sensenā pagātnē šo apvidu ir klājusi jūra, pēc kuras palikuši kaļķakmens un dolomīta nogulumi. Šos nogulumiežus ir pārklājuši māla, merģeļa, smilšu un akmeņogļu slāņi.

Nokrišņu ūdens pa plaisām iesūcas dziļi zemē, kur karstie ieži to sakarsē un ūdens mineralizējas. Tad augsta spiediena ietekmē ūdens pa plaisām vai arī pa urbumiem atkal šaujas uz virszemi.

Šāda ģeoloģiskā aina ir vērojama ne tikai Budapeštas apkaimē, bet arī citur Ungārijas teritorijā. Tāpēc šajā zemē daudzviet ir pārpārēm minerālavotu, kuriem, kā daudzi uzskata, piemīt ārstnieciskas īpašības. *

Termālie avoti jau izsenis ir tikuši augstu vērtēti daudzviet pasaulē. Bībeles patriarhu laikos tika īpaši pieminēts fakts, ka Seīras apvidū starp Nāves jūru un Akabas līci ir atrasti karstie avoti. (1. Mozus 36:24.)

Cilvēki vēl ne tuvu nav izzinājuši visus sarežģītos procesus, kas norit uz mūsu planētas. Kā Dievs ielika zemes pamatus un radīja brīnumainos procesus, kas notiek zemes dzīlēs? Pārdomājot šādus jautājumus, dievbijīgus cilvēkus pārņem apbrīna par Radītāja neaptveramo gudrību. (Ījaba 38:4—6; Romiešiem 1:20.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 11. rk. Atmostieties! neiesaka nevienu konkrētu ārstēšanās veidu.

[Attēls 24., 25. lpp.]

Termālo ūdeņu baseins viesnīcā ”Gellért Hotel”

[Attēls 24. lpp.]

Turku uzceltā Rudaša pirts

[Attēls 24, 25. lpp.]

Sēčeņi peldvieta ziemā

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

Visas fotogrāfijas: Courtesy of Tourism Office of Budapest