Kā atrast patieso reliģiju

”Ja jau Dievs ir atklājis patiesību, kāpēc gan man tā būtu kaut kā īpaši jāmeklē?” daži jautā. ”Ja Dievs visiem cilvēkiem vēlētos darīt zināmu kaut ko svarīgu, vai tad viņš to nedarītu pietiekami skaidri, lai cilvēki to uzreiz varētu saprast un nebūtu nekas jāmeklē?”

PROTAMS, Dievs spēj to paveikt. Bet vai Dievs vēlas atklāt patiesību tādā veidā?

Kā Dievs dara zināmu patiesību

Dievs savus nodomus atklāj tādā veidā, lai tos varētu saprast cilvēki, kas no sirds meklē patiesību. (Psalms 14:2.) Padomāsim, kā tas notika senatnē, kad Dievs savai nepaklausīgajai tautai darīja zināmu kādu vēsti ar pravieša Jeremijas starpniecību. Jeremija Dieva uzdevumā pavēstīja, ka Jeruzalemi izpostīs babilonieši. (Jeremijas 25:8—11; 52:12—14.)

Taču tajā pašā laikā arī citi pravieši apgalvoja, ka runā Dieva vārdā. Piemēram, Hananja paredzēja, ka Jeruzalemē valdīs miers. Viņa vēsts krasi atšķīrās no tās, ko sludināja Jeremija. Kuram ticēt: Jeremijam vai tiem, kas apgalvoja pilnīgi pretējo? (Jeremijas 23:16, 17; 28:1, 2, 10—17.)

Lai saprastu, kurš no praviešiem stāsta patiesību, izraēliešiem bija labi jāpazīst Jehova. Viņiem bija jāzina Dieva likumi, jāsaprot viņa principi un tas, kādu rīcību viņš uzskata par nepareizu. Ja izraēlieši būtu pazinuši Jehovu, viņi būtu piekrituši Jeremijas vārdiem, ka tautā nebija ”neviena, kas nožēlotu savu nekrietnību”. (Jeremijas 8:5—7.) Tāpat viņi būtu sapratuši, ka šī neapskaužamā situācija nesolīja neko labu nedz Jeruzalemei, nedz tās iedzīvotājiem. (5. Mozus 28:15—68; Jeremijas 52:4—14.)

Jeremijas pravietojumi par Jeruzalemes izpostīšanu piepildījās, kad 607. gadā pirms mūsu ēras pilsētu nopostīja babilonieši.

Izraēlieši jau labu laiku iepriekš bija brīdināti par nepaklausības sliktajām sekām. Taču viņiem pašiem bija kaut kas jādara, lai saprastu, ka Jeremija runā patiesību un Dieva pacietībai ir pienācis gals.

Kristus laikā un mūsdienās

Kāda situācija bija Jēzus Kristus laikā? Vai visi saprata, ka Jēzus atklāj vēsti no Dieva? Tā nebija. Lai arī Jēzus atradās izraēliešu vidū — viņš mācīja ļaudis un veica brīnumus —, lielākā daļa no tiem, kas viņā klausījās, nesaprata, ka viņš ir pravietotais Mesija jeb Kristus, kas nozīmē ”svaidītais”.

Farizejiem, kas jautāja, kad nāks Dieva valstība, Jēzus atbildēja: ”Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.” Viņš vēl piebilda: ”Dieva valstība ir jūsu vidū.” (Lūkas 17:20, 21.) Dieva svaidītais valdnieks Jēzus bija viņu vidū, taču farizeji nevēlējās redzēt  pierādījumus, kas liecināja, ka Jēzus dzīvē piepildās pravietojumi par Mesiju, un negribēja atzīt, ka Jēzus ir ”Kristus, dzīvā Dieva Dēls”. (Mateja 16:16.)

Kad pirmajā gadsimtā Dieva vēsti darīja zināmu Kristus mācekļi, situācija bija līdzīga. Kaut gan mācekļi pat darīja brīnumus un tas parādīja, ka viņus atbalsta Dievs, vairākums cilvēku nesaprata, ka viņi sludina patiesību. (Apustuļu darbi 8:1—8; 9:32—41.) Saviem sekotājiem Jēzus bija uzdevis ”darīt par mācekļiem visas tautas”, mācot cilvēkus. Ieklausoties un iedziļinoties Dieva Rakstu mācībās, godprātīgi cilvēki ieguva pārliecību, ka ir atraduši patiesību. (Mateja 28:19; Apustuļu darbi 5:42; 17:2—4, 32—34.)

Kaut ko līdzīgu var teikt arī par mūsu laikiem. Valstības evanģelijs tiek sludināts ”visā pasaulē par liecību visām tautām”. (Mateja 24:14.) Tam nav katrā ziņā jānotiek ”ārīgi redzamā veidā” — tik acīm redzami, ka ikviens zemes iedzīvotājs uzreiz saprastu, ka tiek sludināta Dieva vēsts. Tomēr patiesību, ko atklāj Dievs, ir iespējams saskatīt, un tā skar to cilvēku sirdis, kuri vēlas pielūgt Dievu viņam pieņemamā veidā. (Jāņa 10:4, 27.)

Vai arī jūs vēlaties atrast patiesību? Tas, ka jūs lasāt šo žurnālu, kas ir balstīts uz Bībeli, liecina, ka jums šis jautājums ir svarīgs. Bet kā noteikt, kura reliģija māca patiesību?

Kā pazīt patieso reliģiju?

Pirmajā gadsimtā daži Berojas iedzīvotāji tika slavēti par to, kā viņi atsaucās uz apustuļa Pāvila sludināto vēsti. Viņi uzreiz nepieņēma, ka viss, ko saka Pāvils, ir patiesība, tomēr ar cieņu viņu uzklausīja. Mēs varam daudz mācīties no tā, kā berojieši rīkojās, kad bija noklausījušies Pāvila sludināto vēsti.

Pievērsiet uzmanību, kā Bībelē aprakstīts šis notikums: ”Tie [berojieši] bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot. Daudzi no viņiem kļuva ticīgi.” (Apustuļu darbi 17:10—12, LB-65r.) Kā var redzēt, berojieši ļoti rūpīgi pārbaudīja Pāvila teikto. Viņi nedomāja, ka pietiks ar vienu vai divām īsām sarunām, lai saprastu, vai Pāvils ir runājis patiesību.

Ievērojiet, ka berojieši ”vārdu labprāt uzņēma”. Tas parāda, ar kādu attieksmi viņi pētīja Rakstus. Viņi nebija nedz lētticīgi, nedz skeptiski. Viņi arī nebija noskaņoti kritiski pret vēsti, ko sludināja Pāvils, kas bija Dieva pārstāvis.

Lūk, vēl kāds fakts. Berojieši par kristiešiem dzirdēja pirmo reizi. Iespējams,  Kristus mācības izklausījās pārāk labi, lai būtu patiesība. Taču viņi nevis atraidīja šo vēsti, bet gan rūpīgi pārbaudīja, vai tas, ko sludināja Pāvils, saskan ar Dieva Rakstiem. Tie, kas Berojā un Tesalonikā rūpīgi iedziļinājās Rakstos, pārliecinājās par Pāvila vārdu patiesumu un ”kļuva ticīgi”. (Apustuļu darbi 17:4, 12.) Viņi neatmeta ar roku un nenosprieda, ka patiesības nemaz nav, — viņi atrada patieso reliģiju.

Kā patiesība ietekmē cilvēkus

Visi, kas līdzīgi berojiešiem atrod patiesību, izjūt pamudinājumu dalīties tajā ar citiem. Reizēm apkārtējie viņus nosoda, jo domā, ka uzskatīt citas reliģijas par nepareizām ir augstprātīgi. Taču, kad cilvēks izprot Bībeles patiesību, viņam izveidojas spēcīga pārliecība. Viņu vairs nemoka šaubas par tādiem jautājumiem kā, piemēram, vai patiesība pastāv vai ne, vai glābšanu nodrošina visas reliģijas vai tikai viena. Tomēr, lai atrastu patiesību, vispirms ir ļoti rūpīgi jāpārbauda, kas ir teikts Bībelē, un bez pazemības tas nav iespējams.

Jehovas liecinieki tieši to arī dara: viņi dziļi pētī Bībeli un tāpēc ir pārliecinājušies, ka ir atraduši patiesību. Viņi visus mudina iedziļināties Bībelē un pārbaudīt, kura reliģija mūsdienās māca patiesību. Protams, lai iegūtu dziļu pārliecību, nepieciešami nopietni pētījumi. Iesākumam var noderēt ielogojums, kurš atrodams šajā lappusē un kurā apskatītas dažas iezīmes, kas bija raksturīgas kristiešiem pirmajā gadsimtā.

Jehovas liecinieki labprāt piedāvā bezmaksas Bībeles nodarbības, kuru laikā iespējams uzzināt, ko patiesībā māca Bībele. Labāk iepazinuši Bībeli, jūs varēsiet noteikt, kura ir patiesā reliģija.

[Papildmateriāls 9. lpp.]

Iezīmes, kas raksturo patieso reliģiju

Pievērsiet uzmanību pirmā gadsimta kristiešu mācībām un darbiem.

▪ Viņi vadījās pēc Dieva Rastiem. (2. Timotejam 3:16; 2. Pētera 1:21.)

▪ Viņi mācīja, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Jēzus un Dievs ir divas dažādas personas un Jēzus ir pakļauts Dievam. (1. Korintiešiem 11:3; 1. Pētera 1:3.)

▪ Viņi mācīja, ka mirušie atgriezīsies dzīvē, kad tiks augšāmcelti. (Apustuļu darbi 24:15.)

▪ Viņi bija pazīstami ar to, ka viņu starpā ir mīlestība. (Jāņa 13:34, 35.)

▪ Viņi nepielūdza Dievu katrs par sevi, bet bija organizēti draudzēs, kurās bija iecelti vecākie un kuru darbību pārraudzīja vecāko padome, kas sekoja Jēzus, draudzes galvas, vadībai. (Apustuļu darbi 14:21—23; 15:1—31; Efeziešiem 1:22; 1. Timotejam 3:1—13.)

▪ Viņi dedzīgi sludināja, ka Dieva Valstība ir vienīgais, uz ko cilvēce var cerēt. (Mateja 24:14; 28:19, 20; Apustuļu darbi 1:8.)

[Attēls 7. lpp.]

Kā cilvēki varēja zināt, ka patiesais pravietis ir Jeremija, nevis citi, kas sludināja pilnīgi pretējo?

[Attēli 8., 9. lpp.]

Pirmajā gadsimtā berojieši uzklausīja Pāvilu un pēc tam pārbaudīja, kas ir teikts Rakstos, lai pārliecinātos, vai Pāvils ir stāstījis patiesību

[Attēls 8., 9. lpp.]

Rūpīga iedziļināšanās Bībelē palīdz atrast patieso reliģiju