”Kad gaišā dienas laikā iestājās nakts”

NO MŪSU KORESPONDENTA BENINĀ

”SAULES aptumsums sajūsmina miljoniem skatītāju!” vēstīja Ganas laikraksts Daily Graphic nākamajā dienā pēc pilnā Saules aptumsuma, kas notika 2006. gada 29. martā. Aptumsums vispirms bija novērojams Brazīlijas austrumos, tad aptumsuma zona, pārvietojoties ar ātrumu apmēram 1600 kilometru stundā, šķērsoja Atlantijas okeānu un ap astoņiem rītā sasniedza Āfrikas rietumu piekrastes valstis Ganu, Togo un Beninu. Kāda izrāde bija gaidāma Rietumāfrikā?

Ganā pilns Saules aptumsums iepriekšējo reizi notika 1947. gadā. Teodors, kuram tad bija 27 gadi, atceras: ”Tolaik daudzi nekad mūžā vēl nebija redzējuši aptumsumu, tāpēc viņi īsti nesaprata, kas notiek. Aprakstīdami šo parādību, cilvēki teica, ka tas bija brīdis, kad gaišā dienas laikā iestājās nakts.”

Informācijas kampaņas

Šajā reizē varas iestādes rīkoja plašas kampaņas, lai informētu sabiedrību, ka ir bīstami vērot aptumsumu bez īpašiem aizsarglīdzekļiem. Togo bija izlīmēti spilgti plakāti ar brīdinājumu: ”Sargājiet acis! Jūs riskējat zaudēt redzi!”

Amatpersonas iedzīvotājus aicināja izvēlēties vienu no divām iespējām: vai nu palikt mājās un vērot krāšņo parādību televīzijā, vai arī obligāti uzlikt speciālas aizsargbrilles, ja viņi dodas skatīties aptumsumu ārā. Lai nepalaistu garām aizraujošo skatu, miljoniem cilvēku kā piekalti sēdēja pie televizoru un datoru ekrāniem. Tomēr ar ekrāna starpniecību nebija iespējams izjust satraukuma pilno, pacilāto gaisotni, kas valdīja skatītāju vidū, kuri lielo notikumu vēroja klātienē. Bet tagad iztēlē pārcelsimies uz Āfriku un mēģināsim iejusties tā brīža noskaņās.

Satraukums aug

Bija uzausis skaidrs, saulains rīts, kā ierasts Rietumāfrikā, un ārēji nekas neliecināja, ka gaidāms kaut kas neparasts. Likās gandrīz neticami, ka tiešām notiks Saules aptumsums. Bet laiks ritēja, pamazām tuvojās paredzētais aptumsuma sākuma brīdis, un vērotāji, uzlikuši aizsargbrilles, sāka ar skatienu urbties debesīs. Daži pa mobilo tālruni zvanīja paziņām, lai uzzinātu, ko tie redz no savas atrašanās vietas.

Vairāk nekā 350 tūkstošus kilometru virs cilvēku galvām Mēness pagaidām vēl nemanāmi, bet neapturami zagās klāt Saulei. Pēkšņi uz pašas Saules diska maliņas parādījās niecīgs, tumšpelēks robs: tas bija Mēness, kas sāka aizklāt Sauli. Cits pēc cita vērotāji to pamanīja, un gaidpilnais satraukums un sajūsma strauji auga.

Pirmajā stundā apkārtnē nebija saskatāmas nekādas lielas pārmaiņas, bet, Mēnesim aizvien vairāk aizsedzot Sauli, aina mainījās. Zilās rīta debesis sāka satumst, un temperatūra pazeminājās. Iedegās ielu lampas un citi gaismekļi,  kas ieslēdzas automātiski, reaģējot uz tumsas iestāšanos. Ielas kļuva tukšas, pārdevēji slēdza veikalus. Putni pārstāja čivināt, un dzīvnieki iekārtojās uz naktsguļu. Tumsa sabiezēja. Beidzot iestājās pilnā aptumsuma fāze, un visi trokšņi norima.

Neaizmirstams brīdis

Debesīs iemirdzējās zvaigznes. Ap melno Mēness disku iezīmējās pērļaini sudrabaina blāzma — krāšņais Saules vainags (Saules atmosfēras ārējā daļa). Mirkli pirms pilnās fāzes sākuma uz Mēness diska malas iekvēlojās spoži gaismas punkti, saukti par Beilija pērlēm *, kas rodas, pēdējiem Saules stariem spīdot cauri ieplakām un citiem virsmas nelīdzenumiem, kas izrobo Mēness diska malu. Skatītājus priecēja arī dimanta gredzena efekts. Uzplaiksnīja sārtas un rozā gaismas rotaļa — tur skatienam atklājās Saules hromosfēra (atmosfēras slānis zem vainaga). ”Tā bija pati satriecošākā izrāde, kādu es jebkad esmu redzējis, neaprakstāms krāšņums!” izsaucās kāds no aptumsuma vērotājiem.

Pilnā fāze ilga aptuveni trīs minūtes. Pēc tam Saule atkal sāka parādīties, un daudzi sveica tās atgriešanos ar skaļiem saucieniem un aplausiem. Debesis kļuva gaišas, un zvaigznes izdzisa. Spokainā atmosfēra, kas tikko bija valdījusi, pagaisa kā rīta migla.

Mēness ir ”patiess liecinieks padebešos”, un, tā kā debess ķermeņu kustība ir tik precīza, aptumsumus var izskaitļot gadsimtiem uz priekšu. (Psalms 89:38, VDP.) Kopš iepriekšējā pilnā Saules aptumsuma Rietumāfrikas iedzīvotājiem bija jāgaida gandrīz 60 gadu, lai atkal ieraudzītu šo iespaidīgo astronomisko parādību, un nākamo reizi tā šajā Āfrikas daļā būs vērojama tikai 2081. gadā. Varbūt tur, kur dzīvojat jūs, izdevība redzēt pilnu Saules aptumsumu radīsies tuvākā nākotnē.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 29. lpp.]

Vai Jēzus nāves brīdī notika Saules aptumsums?

Marka evaņģēlija 15. nodaļas 33. pantā teikts: ”Ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.” Šī trīs stundas garā tumsa, kas ilga apmēram no dienas vidus līdz trijiem pēcpusdienā, bija brīnumaina parādība, nevis Saules aptumsums. Tas nevarēja būt aptumsums vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, maksimālais aptumsuma pilnās fāzes ilgums, kādu iespējams novērot no Zemes, ir tikai aptuveni septiņarpus minūtes. Otrkārt, Jēzus nāves diena bija 14. nīsāns pēc ebreju lietotā Mēness kalendāra. Nīsāna pirmais datums vienmēr ir diena, kad iestājas jauns Mēness, un šajā laikā Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un tātad Saules aptumsums ir iespējams. Bet, kad pienāk 14. nīsāns, Mēness jau ir veicis pusi sava ceļa pa orbītu. Šajā datumā Zeme atrodas starp Mēnesi un Sauli, tāpēc, ja raugās no Zemes, Mēness nevar aizklāt Sauli, tieši otrādi: tas atstaro Saules gaismu ar visu pret Zemi pavērsto virsmu. Tāpēc 14. nīsānā, kad tiek atzīmēts Jēzus nāves atceres vakars, debesis rotā pilns Mēness.

[Attēls]

14. nīsānā vienmēr ir pilns vai gandrīz pilns Mēness

[Shēma/Karte 28., 29. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Pilnā aptumsuma josla

●

⇧

●

⇧

●

⇧ ĀFRIKA

BENINA ●

⇧

TOGO ●

⇧

GANA ●

⇧

●

⇧

●

⇧

●

⇧

●

⇧

●

[Norāde par autortiesībām]

Karte: Based on NASA/Visible Earth imagery

[Attēls 28. lpp.]

Pilnais Saules aptumsums 2006. gada 29. martā

[Attēls 28. lpp.]

Caur speciālām aizsargbrillēm aptumsumu varēja vērot, raugoties tieši Saulē