Vai pastāv viena patiesā reliģija?

JĒZUS paskaidroja, ka Dievam ne vienmēr ir pieņemams tas, kā cilvēki viņu pielūdz. Viņš runāja par ”viltus praviešiem” un salīdzināja tos ar koku, kas nenes labus augļus un tiek ”nocirsts un iemests ugunī”. Viņš vēl piebilda: ”Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā.” (Mateja 7:15—22.)

Par dažiem, kas apgalvo, ka esot viņa sekotāji, Jēzus pat teica: ”Es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:23.) Turklāt uz sava laika reliģiskajiem vadītājiem Jēzus attiecināja vārdus, ko Dievs bija teicis par neuzticīgo Izraēla tautu: ”Tie mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.” (Marka 7:6, 7.)

Ir skaidrs, ka Dievam un viņa Dēlam nav pieņemamas visas pielūgsmes formas, un tātad tās visas nevar būt pareizas. Vai tas nozīmē, ka ir tikai viena reliģija, kas māca patiesību? Vai nevarētu būt tā, ka Dievs dažas reliģijas atbalsta, bet citas ne? Vai varbūt Dievam ir pieņemams tas, kā viņu pielūdz atsevišķi cilvēki, vienalga, pie kādas reliģijas viņi pieder un ko viņu reliģija māca?

 Dieva iedvesmots, apustulis Pāvils rakstīja: ”Es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” (1. Korintiešiem 1:10.) Tāpat Bībelē kristieši ir mudināti ”turēties vienā prātā, lolot vienu mīlestību, [būt] dvēselēs vienotiem, ar vienu mērķi”. (Filipiešiem 2:2.)

Ja starp ticīgajiem pastāv šāda vienotība, tad iznākums ir viena reliģija. Tāpēc Bībelē sacīts, ka ir ”viens Kungs, viena ticība, viena kristība”. (Efeziešiem 4:4, 5.)

Ko Bībele atklāj par Dieva pielūgsmi senatnē

Iepriekš minēto secinājumu apstiprina Bībelē aprakstītā cilvēces vēsture. Iedziļinoties šajā grāmatā, var uzzināt, ka visos laikos Dievs ir vadījis savus kalpus, izmantojot vienu pielūgsmes sistēmu. Cilvēces vēstures sākumā Dieva pārstāvji bija patriarhi, no kuriem īpaši ievērojami bija Noa, Ābrāms (Ābrahāms), Īzāks un Jēkabs. (1. Mozus 8:18—20; 12:1—3; 26:1—4; 28:10—15.)

Vēlāk Jēkaba pēcnācēji nonāca verdzībā Ēģiptē. Tur viņi tika nežēlīgi apspiesti, tomēr viņu skaits pieauga līdz vairākiem miljoniem. Pēc kāda laika Dievs viņus atbrīvoja no verdzības, brīnumainā veidā izvezdams caur Sarkano jūru. Ar Mozus starpniecību Dievs deva viņiem likumus un pieņēma šos ļaudis par savu tautu. Tā izraēlieši kļuva par Dieva izraudzītu tautu. (2. Mozus 14:21—28; 19:1—6; 20:1—17.)

Ievērības cienīgs ir fakts, ka izraēliešu kaimiņu tautu reliģijas Dievam nebija pieņemamas. Viņš pat sodīja savu tautu, kad tā novirzījās no viņa likumiem un pārņēma apkārtējo tautu reliģiskos paradumus. (3. Mozus 18:21—30; 5. Mozus 18:9—12.)

Kas cilvēkiem no citām tautām bija jādara, ja viņi vēlējās pielūgt patieso Dievu? Vispirms viņiem bija jāatstāj pielūgsme, kas Dievam nebija patīkama, un tad jāpievienojas Izraēla tautai Dieva Jehovas pielūgsmē. Daudzi no viņiem ieguva Dieva labvēlību un kļuva par uzticīgiem Dieva kalpiem. Tā rīkojās gan atsevišķi cilvēki, gan cilvēku grupas. Šo cilvēku vidū bija, piemēram, kanaāniete Rahāba, moābiete Rute, hetietis Ūrija, etiopietis Ebedmelehs, kā arī gibeonieši. * Izraēlas ķēniņš Salamans sirsnīgi lūdza Dievu par visiem, kas, tāpat kā iepriekšminētie sveštautieši, pievienojās Dieva tautai patiesajā pielūgsmē. (2. Laiku 6:32, 33.)

No Jēzus laika līdz mūsdienām

Vēlāk, kad uz zemi tika sūtīts Jēzus, viņš iespaidīgā veidā atklāja Dieva nodomus, un turpmāk patiesajai pielūgsmei bija jābalstās uz Jēzus mācībām. Ar laiku patiesos Dieva kalpus sāka saukt par kristiešiem. (Apustuļu darbi 11:26.) Ebreji, kuri vēlējās iegūt Dieva labvēlību, vairs nevarēja pielūgt Dievu tādā veidā, kā viņi to bija darījuši līdz tam. Dievam bija pieņemama tikai viena reliģija, un Dieva labvēlību viņi varēja iegūt tikai tad, ja piederēja pie šīs reliģijas. Kā jau bija minēts, Bībelē ir rakstīts, ka patiesie Dieva kalpi bija apvienoti ”vienā ticībā”. (Efeziešiem 4:4, 5.)

Mūsdienās doma, ka Dievs atzīst tikai vienu reliģiju, dažiem varētu likties radikāla un nepieņemama. Taču tieši šāds secinājums izriet no Bībeles. Pagātnē daudzi cilvēki, kas bija kalpojuši Dievam, kā paši to uzskatīja par pareizu, nonāca pie šāda secinājuma. Viņi pievienojās patiesajiem Jehovas kalpiem, un jebkādas šaubas vai bažas, kas viņiem varēja būt sākumā, drīz vien nomainīja lielas svētības un prieks. Piemēram, Bībelē rakstīts, ka pēc tam, kad kāds etiopietis bija pieņēmis kristietību un tika kristīts, ”viņš līksms ceļoja tālāk”. (Apustuļu darbi 8:39.)

Arī mūsu laikos ikviens, kas pieņem patieso reliģiju un dzīvo saskaņā ar to, saņems līdzīgas svētības. Taču kā mūsdienu daudzo reliģiju starpā atrast vienu patieso?

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 5. lpp.]

Kas gaida reliģiju, kas nenes labus augļus?