Vai cilvēki var nodrošināt laimīgu nākotni?

Iedomājieties, ka jūs tikko esat ievācies jaunā, skaistā ķieģeļu mājā, kas izskatās ļoti izturīga. Tas ir tieši tas, par ko jūs vienmēr esat sapņojis. Nākotne rādās rožainās krāsās, tomēr jau pēc pāris gadiem mājā rodas tik nopietni defekti, ka tā ir jānojauc. Jūs esat satriekts! Taču izrādās, ka tādu pašu vilšanos pieredz arī jūsu kaimiņi, kas dzīvo tuvākajā apkaimē. Pēc rūpīgas pārbaudes tiek konstatēts, ka dzīvojamo māju projektētāji nav bijuši pietiekami kompetenti un ir pieļautas nopietnas kļūdas, turklāt mājas ir būvētas no nekvalitatīviem ķieģeļiem.

MŪSDIENU pasaule ir nonākusi tik tālu, ka to var salīdzināt ar tikko aprakstīto māju. Kaut gan cilvēki ir izmēģinājuši neskaitāmas sociālās un politiskās sistēmas un guvuši gandrīz neticamus panākumus zinātnes un tehnoloģijas attīstībā, šķiet, ir sagrīļojušies paši sabiedrības pamati. Daudzās valstīs nelikumība un anarhija ir kļuvušas par ikdienišķu dzīves sastāvdaļu. Vai, nonākuši līdz galējai robežai, cilvēki atrisinās savas problēmas un beidzot izveidos labu valdību? Pievērsīsim uzmanību, ko par cilvēces līdzšinējo vēsturi saka autoritatīvi avoti un ievērojami cilvēki.

”Mēs esam izmēģinājuši visu iespējamo”

Daudzi domātāji, sākot ar sengrieķu filozofu Platonu un beidzot ar vācu filozofu un sociālisma ideologu Kārli Marksu, ir piedāvājuši cilvēcei dažnedažādas politiskas ideoloģijas. Ko tas ir devis? Žurnālā New Statesman bija teikts: ”Mēs neesam novērsuši nabadzību un neesam nodibinājuši uz zemes mieru. Šķiet, mēs esam panākuši pilnīgi pretējo. Nav runa par to, ka mēs neko nebūtu darījuši. Mēs esam izmēģinājuši visu iespējamo: no komunisma līdz brīvajam tirgum, no Tautu Savienības līdz tā sauktajam ”baiļu līdzsvaram”. Mēs esam izcīnījuši pārāk daudz ”karu, kas darīs galu visiem kariem”, lai ticētu, ka tagad mēs zinām, kā tiem pielikt punktu, un mūsu pilsētu trūcīgie rajoni atgādina karalauku.” Kā bija piebilsts žurnālā, ”[divdesmitā] gadsimta sākumā mēs ar entuziasmu gaidījām, ka zinātnieki glābs mūs no visām likstām, bet gadsimta beigās mēs vairs neticam nevienam viņu teiktajam vārdam”.

2001. gadā Londonas universitātes emeritētais ekonomikas un sociālās vēstures profesors Ēriks Hobsbaums rakstīja, ka politiskās sistēmas ”pieredz laiku, kad cilvēku darbības postošās sekas ir sasniegušas globālus mērogus”. Lai atrisinātu vai vismaz mazinātu šīs globālās problēmas, ”ir nepieciešami pasākumi, kas, gandrīz droši var apgalvot, nerastu vairākuma  atbalstu, ja veiktu iedzīvotāju aptaujas un apkopotu datus par patērētāju pieprasījumu. Ilgtermiņā tas nesola neko labu ne demokrātijai, ne zemeslodei.”

Redzot, kādas briesmas draud cilvēcei, pazīstamais fiziķis un populāru grāmatu autors Stīvens Hokings uzdeva jautājumu: ”Kā pasaulē, kurā valda politisks, sociāls un ekoloģisks haoss, cilvēce var izdzīvot vēl simts gadus?”

Kāpēc pūliņi ir tik neveiksmīgi?

Vienīgi Bībelē ir atrodama skaidra atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēki savos mēģinājumos izveidot sekmīgu valdību ir cietuši tik smagu neveiksmi. Bībelē ir atklāti fakti, kas ļauj saprast cilvēces pašreizējo stāvokli. Pievērsīsim uzmanību četriem galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nespēj veiksmīgi tikt galā ar savām problēmām.

Mēs visi esam nepilnīgi. ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23.) Tāpat kā nekvalitatīvi ķieģeļi var kļūt par iemeslu tam, ka māja plaisā un brūk, iedzimtās nepilnības izpausmes grauj sabiedrību. Nepilnības sekas ir, piemēram, korupcija, negodīgums, alkatība un ļaunprātīga varas izmantošana. Tas nav nekas jauns. Aptuveni pirms trim tūkstošiem gadu kāds gudrs vīrs, kura vārdus var lasīt Bībelē, izteicās: ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Salamans Mācītājs 8:9.)

Politiķi un likumdevēji apzinās, ka cilvēkiem piemīt nepilnības un vājības, un mēģina tās iegrožot ar neskaitāmu likumu palīdzību. Tomēr viņi labi zina, ka ar likumiem nav iespējams panākt, lai cilvēki mīlētu cits citu un vēlētos būt likumam paklausīgi.

Mēs esam mirstīgi. ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt! Kad gars [dzīvības spēks] iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Psalms 146:3, 4.) Viens no gudrākajiem valdniekiem cilvēces vēsturē, senās Izraēlas ķēniņš Salamans, atzīmēja, cik bezjēdzīgs beigu beigās var izrādīties viņa smagais darbs: ”Es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis. Un kas zina, vai viņš būs gudrs vai nepraša? Un tomēr viņš valdīs un rīkosies pār visu manu darbu.. Arī viss tas ir niecība.” (Salamans Mācītājs 2:18, 19.)

Cilvēki nespēj veiksmīgi valdīt cits pār citu. ”Cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ..savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Kā māca Bībele, pat tad, ja cilvēki būtu pilnīgi, viņi nespētu neatkarīgi no Dieva sekmīgi īstenot varu cits pār citu, jo, radīdams cilvēkus, Dievs viņiem nepiešķīra nedz šādas tiesības, nedz  spējas. Vai nav tiesa — visbiežāk cilvēkiem nepatīk, ja cits cilvēks vai cilvēku grupa viņiem norāda, kā rīkoties vai pēc kādām morāles un ētikas normām dzīvot? No kurienes šāda nepatika? Mēs tikām radīti ar vēlēšanos meklēt vadību dzīvē pie kāda, kas ir augstāks par cilvēkiem, un tas, kuram pieder šāda augstāka vara, ir Dievs. (Jesajas 33:22; Apustuļu darbi 4:19; 5:29.)

Cilvēki ir pakļauti kāda neredzama valdnieka ietekmei. Bībelē ir norādīts, ka ”šīs pasaules valdnieks” ir Sātans Velns. (Jāņa 16:11; 1. Jāņa 5:19.) Iedomājieties uzņēmumu, kura vadība rīkojas ļoti negodīgi pārliecībā, ka tās varas pozīcijas ir neaizskaramas. Kā gan vienkārši ierindas darbinieki varētu labot situāciju? Ja viņi vispār kaut ko spētu darīt, labums būtu visai niecīgs. Kaut ko līdzīgu var sacīt par mēģinājumiem darīt galu problēmām, aiz kurām slēpjas neredzamas, ļaunas garīgas būtnes, kas darbojas Sātana vadībā un kopā ar viņu valda pār šo pasauli. Bībelē šīs būtnes ir raksturotas ar vārdiem ”valdības”, ”varas”, ”tumsības pasaules valdnieki” un ”ļaunie gari pasaules telpā”. (Efeziešiem 6:12.)

Taču Bībelē ne tikai ir izskaidroti cilvēku bēdīgās situācijas iemesli un atmaskoti neredzamie pasaules valdnieki, kas darbojas aizkulisēs. Bībelē ir lasāma arī ļoti laba vēsts. Tajā ir stāstīts par visu mūsu problēmu risinājumu, uz ko mēs varam pilnīgi droši paļauties un kas mums dod pamatu nesatricināmai cerībai uz nākotni.

Radītājs sagādā risinājumu

Ja cilvēkiem ar savām likstām būtu jātiek galā pašu spēkiem, mēs nekad nespētu tās atrisināt. Neviens, pat ne visgudrākais, visietekmīgākais un bagātākais cilvēks, nespētu novērst nevienu no četriem iepriekš apskatītajiem cilvēces nelaimju cēloņiem. * Tomēr Radītājs mūs nav nedz aizmirsis, nedz atstājis, kā par to sīkāk būs stāstīts nākamajā rakstā. Dievs, kam ir likumīgas tiesības valdīt pār zemi, darīs galu visam, kas neļauj cilvēkiem dzīvot laimīgi. (1. Jāņa 4:8.) Turklāt tas notiks ļoti drīz. Kāpēc tā var apgalvot?

Pasaules notikumi un apstākļi, kādi valda sabiedrībā, skaidri liecina, ka mēs dzīvojam pašreizējās pasaules pašās ”pēdējās dienās”. (2. Timotejam 3:1, LB-65r; Mateja 24:3—7.) Nav runa par pasaules galu, ko izraisītu kodolkatastrofa vai asteroīda trieciens, kurā ietu bojā gan labi, gan ļauni cilvēki. Dievs pats iejauksies zemes lietās, lai iznīcinātu vienīgi bezdievīgos, arī tos, kas par katru cenu grib panākt, lai cilvēki turpinātu valdīt neatkarīgi no Dieva. (Psalms 37:10; 2. Pētera 3:7.) Tas būs laiks, kad Dievs novērsīs visas ciešanas, kurās ir bijuši vainojami cilvēki, kas pretojas viņa varai. * (2. Tesaloniķiešiem 1:6—9.)

Pēc tam Radītājs atrisinās cilvēces problēmas, piešķirot visu varu pār zemi valdībai, kas tiek saukta par ”Dieva valstību”. (Lūkas 4:43.) Kā paskaidrots nākamajā rakstā, šī valdība mums dod iespēju raudzīties uz nākotni gluži citā gaismā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

CILVĒKU SABIEDRĪBAS NEKVALITATĪVIE ”ĶIEĢEĻI”

▪ Mēs visi esam nepilnīgi.

▪ Mēs esam mirstīgi.

▪ Mēs nespējam sekmīgi valdīt paši.

▪ Cilvēci ietekmē kāds neredzams valdnieks.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

CILVĒKI NEIZNĪCINĀS ZEMI

Daudzi Bībeles panti apstiprina, ka saskaņā ar Radītāja nodomu zemei ir jākļūst par vietu, kur drošībā un mierā dzīvo dievbijīgi cilvēki. Aicinām jūs izlasīt dažus no šādiem pantiem.

”Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam.” (Psalms 104:5.)

”Tu zemei esi licis pamatus, tā stāv stipri.” (Psalms 119:90.)

”Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta.” (Salamans Mācītājs 1:4.)

”Zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūras dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.)

”Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota.” (Jesajas 45:18.)