Draudīgas pazīmes?

”73 gadus vecajam Veu Lesam, kas dzīvo kādā ciemā Tuvalu salās, nav jālasa, ko raksta zinātnieki, lai uzzinātu, ka jūras līmenis ceļas,” teikts laikrakstā The New Zealand Herald. ”Viņa bērnības pludmales pazūd. Sāļais ūdens iznīcina kultūraugus, no kuru ražas savulaik pārtika viņa ģimene. [2007. gada] aprīlī viņam nācās pamest mājas, kad jūra tās applūdināja un viļņi apbēra tās akmeņiem un atlūzām.”

TUVALIEŠIEM, kuru dzimtās salas nepaceļas augstāk par kādiem četriem metriem virs jūras līmeņa, globālā sasilšana nav nekāds abstrakts temats, par kuru diskutē zinātnieki, viņiem tā ir ikdienas dzīves realitāte, teikts minētajā preses izdevumā. Tūkstošiem salinieku jau ir atstājuši Tuvalu, un vēl daudzi citi gatavojas aizbraukt.

Tikmēr austrālietim Robertam, kas dzīvo Brisbenā, ir cita problēma. Savu dārzu viņš drīkst laistīt tikai noteiktās dienās, turklāt laistīšanai nedrīkst izmantot šļūteni — nākas iztikt ar spaini. Arī automašīnu Roberts drīkst mazgāt vienīgi automazgātavās, kur ūdeni izmanto atkārtoti. Pašam viņam ir atļauts nomazgāt vienīgi automašīnas spoguļus, logus un numura zīmes. Kāpēc tādi ierobežojumi? Roberts dzīvo Austrālijas daļā, kuru ir piemeklējis sausums, kas atzīts par smagāko sausumu pēdējo simt gadu laikā. Citās vietās klājas vēl ļaunāk. Vai nelaimes, kas piemeklējušas Austrāliju un Tuvalu, liecina par globālo sasilšanu — mūsu planētas virsmas un atmosfēras vidējās temperatūras celšanos?

Kādas ir prognozes?

Daudzi ir pārliecināti, ka cilvēku darbība ir viens no galvenajiem globālās sasilšanas cēloņiem un ka tās ietekme uz klimatu un vidi, iespējams, būs katastrofāla. Piemēram, lielā apjomā kūstot sauszemes ledājiem un izplešoties sasilušajam okeānu ūdenim, krasi var celties jūras līmenis. Tuvalu un citas zemas salas var pilnīgi pazust zem ūdens, tāpat kā daudzas citas teritorijas, ieskaitot lielu daļu Nīderlandes un Floridas. Miljoniem cilvēku, kas dzīvo tādās vietās kā Šanhaja un Kalkuta, kā arī daudzos Bangladešas rajonos, varbūt būs spiesti pamest mājas un meklēt patvērumu citur.

Vienlaikus temperatūras kāpums var pastiprināt viesuļvētras, plūdus un sausumu. Izzūdot Himalaju ledājiem apvidos, no kuriem ūdeņus saņem septiņas upju sistēmas, vairāk nekā 40 procentiem pasaules iedzīvotāju var sākt aptrūkties dzeramā ūdens. Briesmās ir arī tūkstošiem dzīvnieku sugu, starp tām arī baltie lāči, kas medī galvenokārt uz jūras ledus. Novērojumi liecina, ka daudzi baltie lāči jau tagad zaudē svaru un daži pat cieš badu.

Sasilšana var veicināt arī slimību izplatību, radīdama priekšnoteikumus tam, lai odi, ērces un citi slimību pārnēsātāji, kā arī patogēnas sēnītes spētu ieviesties vietās, kur agrāk tie nebija sastopami. ”Klimata izmaiņas rada gandrīz tikpat lielus draudus kā kodolieroči,” rakstīts žurnālā Bulletin of the Atomic Scientists. ”Tūlītējās sekas varbūt arī nav tik dramatiskas.., bet turpmākajos trīs četros gadu desmitos klimata izmaiņas var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu biotopiem, no kuriem atkarīga veselu kopienu izdzīvošana.” Vēl vairāk, daži zinātnieki apgalvo, ka ar globālo sasilšanu saistītās izmaiņas notiek daudz straujāk, nekā viņi ir gaidījuši.

Cik ticamas ir šīs prognozes? Vai dzīvība uz Zemes tiešām ir nonākusi krustcelēs? Skeptiķi uzskata, ka globālās sasilšanas draudi ir pārspīlēti un drūmās prognozes ir nepamatotas. Citi nezina, kam tad galu galā ticēt. Kā īsti ir: vai mūsu planētas un mūsu pašu nākotne tiešām ir briesmās?