Jauniešu jautājumi

Kā pārciest zaudējuma sāpes, ja māsa vai brālis izdarījis pašnāvību?

Brīdī, kad tēvs viņai pavēstīja briesmīgo ziņu, Karenas dzīve pārvērtās uz visiem laikiem. ”Šeilas vairs nav.” Tas bija viss, ko viņš spēja pateikt. Karena ar tēvu cieši apskāva viens otru, velti pūlēdamies aptvert, kā kaut kas tāds varēja notikt. Karenas māsa bija izdarījusi pašnāvību. *

KAD nomirst bērns vai jaunietis, cilvēki parasti cenšas mierināt satriektos vecākus. Mierinātāji varbūt jautā mirušā brāļiem un māsām, kā turas mamma un tētis, bet aizmirst apjautāties par viņiem pašiem. Tomēr viņiem mierinājums ir vajadzīgs ne mazāk kā vecākiem.

Kā liecina pētījumi, brāļa vai māsas nāve dziļi ietekmē pārējos bērnus ģimenē. ”Šāds smags zaudējums var negatīvi iespaidot bērnu veselību, uzvedību, sekmes mācībās, pašnovērtējumu un attīstību,” raksta psihoterapeite Plezanta Vaita savā grāmatā Sibling Grief—Healing After the Death of a Sister or Brother (Kā pārciest brāļa vai māsas nāvi).

Sāpīgais zaudējums smagi skar ne tikai mazus bērnus, bet arī pusaudžus un jauniešus. Sākumā minētajai Karenai bija 22 gadi, kad viņas jaunākā māsa Šeila izdarīja pašnāvību. Karena tik ļoti pārdzīvoja māsas nāvi, ka brīžiem bēdas likās neizturamas. ”Es negribu teikt, ka cietu vairāk nekā mani vecāki,” viņa saka, ”bet man šķiet, es sliktāk pratu tikt galā ar sāpēm.”

Ja arī tu esi zaudējis brāli vai māsu, tu varbūt jūties kā Dāvids, kas kādā psalmā rakstīja: ”Salīcis un dziļi pie zemes noliecies es esmu savās bēdās, sēru pilnas ir manas gaitas.” (Psalms 38:7.) Kā pārciest zaudējuma sāpes?

”Ja vien...”

Jaunietis, kura māsa vai brālis ir izdarījis pašnāvību, varbūt mokās pašpārmetumos, un viņa prātu urda doma: ”Ja vien es būtu rīkojies citādi, viņš vēl būtu dzīvs.” Iespējams, pat izskatās, it kā jaunietim būtu reāls iemesls tā domāt. Piemēram, Kriss, kuram bija 21 gads, kad viņa astoņpadsmitgadīgais brālis izdarīja pašnāvību, uzskatīja, ka viņš būtu varējis kaut ko mainīt. ”Es biju pēdējais cilvēks, kurš runāja ar brāli,” stāsta Kriss, ”tāpēc es domāju,  ka man noteikti vajadzēja pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā. Man likās: ja vien es būtu bijis atvērtāks, varbūt brālis būtu izkratījis man sirdi.”

Krisa pārdzīvojumi bija vēl jo asāki tāpēc, ka viņa attiecības ar brāli bija bijušas diezgan saspīlētas. ”Viņš bija atstājis zīmīti, kurā rakstīja, ka es būtu varējis būt labāks brālis,” ar dziļām sāpēm atceras Kriss. ”Lai gan es zinu, ka viņš nebija vesels, šī doma mani vajā līdz pat šai dienai.” Vainas apziņu nereti vēl pastiprina atmiņas par asiem vārdiem, kas kādreiz pārmīti ar brāli vai māsu. ”Daudzi jaunieši, kas zaudējuši brāli vai māsu, man ir stāstījuši, ka viņus joprojām moka vainas apziņa strīdu dēļ, kas notikuši pirms vairākiem mēnešiem vai pat gadiem,” intervijā Atmostieties! sacīja jau minētā psihoterapeite P. Vaita.

Ja arī tevi māc šāda vainas sajūta, pajautā sev: vai kāds cilvēks ir spējīgs pilnībā kontrolēt otra cilvēka rīcību? Karena saka: ”Jāsaprot, ka nebija tavā varā novērst nedz tās sāpes, no kurām otrs mēģināja aizbēgt, nedz arī to briesmīgo veidu, kā viņš galu galā to izdarīja.”

Bet ja nu tu nespēj aizmirst netaktiskus vai skarbus vārdus, ko esi teicis brālim vai māsai? Bībele palīdz raudzīties uz to pareizā gaismā. Tajā ir teikts: ”Mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs.” (Jēkaba 3:2; Psalms 130:3.) Atkal un atkal pārcilājot prātā gadījumus, kad, tavuprāt, esi nelaipni runājis ar brāli vai māsu vai izturējies pret viņu asi, tu tikai jutīsies arvien nelaimīgāks. Lai cik sāpīgas būtu šīs atmiņas, tās nemaina faktu, ka tu neesi vainīgs brāļa vai māsas nāvē. *

Kā pārvarēt bēdas

Cilvēki sēro dažādi. Vieni atklāti lej asaras, un tā ir pilnīgi dabiska sēru izpausme. Bībelē stāstīts, ka arī Dāvids ”raudāja varen lielā raudāšanā” par sava dēla Amnona nāvi. (2. Samuēla 13:36.) Pat Jēzus raudāja, kad redzēja, kā visi sēro par viņa drauga Lācara nāvi. (Jāņa 11:33—35.)

Turpretī citiem sēras neizpaužas uzreiz, īpaši, ja nāve ir bijusi pēkšņa. ”Visas manas jūtas bija kā sasalušas,” atceras Karena. ”Uz kādu laiku es gandrīz vispār pārstāju funkcionēt.” Jauniešiem, kuru māsa vai brālis izdarījis pašnāvību, tāda reakcija ir diezgan izplatīta. ”Tuvinieka pašnāvība ir traumējošs notikums,” intervijā Atmostieties! stāstīja P. Vaita, ”un, lai sāktu sērot, vispirms ir jātiek pāri traumai. Daži psihoterapeiti mudina mirušā tuviniekus raudāt un sērot, kad tie vēl nav tam gatavi. Viņi joprojām nav atguvušies no šoka.”

Lai aprastu ar domu, ka brāļa vai māsas vairs nav, ir vajadzīgs laiks, un tas ir saprotams, ņemot vērā, cik liels ir zaudējums. ”Mūsu ģimene ir kā vāze, kas saplīsusi gabalos un pēc tam atkal salīmēta kopā,” saka Kriss. ”Tagad pietiek ar nelielu spiedienu, lai  tā sāktu plaisāt.” Tālāk minēti daži praktiski ieteikumi, kas var palīdzēt pārciest zaudējumu.

▪ Izraksti mierinošus pantus no Bībeles un vismaz reizi dienā tos pārlasi. (Psalms 94:19.)

▪ Runā ar kādu līdzcietīgu cilvēku, kuram tu uzticies. Iespēja atklāti izstāstīt savus pārdzīvojumus var atvieglot bēdu nastu. (Salamana Pamācības 17:17.)

▪ Dziļi pārdomā Bībelē doto solījumu, ka mirušie tiks celti augšā no nāves. (Jāņa 5:28, 29.)

Lai atgūtos no trieciena, dažkārt ir noderīgi vismaz kādu laiku aprakstīt savas domas un izjūtas dienasgrāmatā. Piemēram, var sākt ar to paraugu, kas dots šajā lappusē.

Atceries, ka ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas”. (1. Jāņa 3:20.) Viņš labāk nekā jebkurš cilvēks zina visus apstākļus, kas nomāca tavu brāli vai māsu. Turklāt viņš pazīst arī tevi — pat labāk nekā tu pats. (Psalms 139:1—3.) Tāpēc vari būt drošs, ka viņš lieliski saprot, kas tev ir jāpārcieš. Kad bēdas šķiet nepanesamas, atceries vārdus no 55. psalma 23. panta: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.”

Mierinājums tiem, kas sēro

Vairāk informācijas var atrast brošūrā Kad nomiris jums tuvs cilvēks, ko izdevuši Jehovas liecinieki.

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīmes]

PĀRDOMĀM

▪ Ar ko tu varētu parunāt, ja ir neizturami smagi?

▪ Kā tu varētu palīdzēt jaunietim, kas sēro par zaudējumu?

[Papildmateriāls 28. lpp.]

Ja esi zaudējis tuvinieku, pārciest bēdas ir vieglāk, izsakot savas domas un pārdzīvojumus rakstveidā. Vari mēģināt to darīt, izmantojot šo paraugu.

▪ Trīs patīkamas atmiņas, kas man ir palikušas par brāli (māsu).

1 ․․․․․

2 ․․․․․

3 ․․․․․

▪ Es vēlos, kaut būtu to pateicis brālim (māsai), kamēr viņš vēl bija dzīvs.

․․․․․

▪ Ko es teiktu bērnam, kas vaino sevi brāļa (māsas) nāvē?

․․․․․

▪ Kurš no šiem pantiem man sniedz vislielāko mierinājumu, un kāpēc?

□ ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:19.)

□ ”Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca.” (Psalms 22:25.)

□ ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.)