Atminēts sena mehānisma noslēpums

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Atminēts sena mehānisma noslēpums

KAD 1901. gadā pie Grieķijai piederošās Antikitēras salas krastiem nirēji uzgāja nogrimuša kuģa vraku, izrādījās, ka viņi ir atraduši īstu arheoloģisku dārgumu. Izpētījuši vraku, zinātnieki secināja, ka tas ir bijis romiešu tirdzniecības kuģis, kas vedis marmora un bronzas statujas, sudraba monētas no Pergamas un citus priekšmetus. Pēc monētām zinātniekiem izdevās noteikt, ka kuģis, kas, visticamāk, bijis ceļā uz Romu, ir nogrimis starp 85. un 60. gadu pirms mūsu ēras.

Vrakā atrastās senlietas glabājas Grieķijas Nacionālajā arheoloģijas muzejā Atēnās. Tomēr tās nebija ne statujas, ne monētas, kas 2005. gadā nonāca speciālistu uzmanības centrā. Par īpaši rūpīgas izpētes objektu kļuva kāda bronzas ierīce, kas sākotnēji bija atradusies aptuveni kurpju kārbas lieluma koka kastē. Šī neparastā ierīce, saukta par Antikitēras mehānismu, ir likusi būtiski mainīt pieņēmumus par seno civilizāciju zinātniskajiem sasniegumiem. Zinātnieki to atzīst par pašu sarežģītāko antīkās pasaules mehānismu, kāds šodien pazīstams.

Kādas bija Antikitēras mehānisma funkcijas, un kāpēc tas ir tik nozīmīgs?

Noslēpumains objekts

Kad šo priekšmetu izcēla no jūras dibena, tas bija korozijas saēsts un to klāja bieza nosēdumu garoza. Pavadījis dzelmē gandrīz divus tūkstošus gadu, tas izskatījās kā zaļgans akmens klucis. Kuģa vrakā atrastās statujas bija izraisījušas milzu interesi un sajūsmu, turpretī šis mīklainais atradums sākumā tika atstāts bez lielas ievērības.

1902. gadā, kad to izpētīja kāds grieķu arheologs, mehānisms bija sadalījies vairākos gabalos. Atklājās, ka tajā ir dažāda lieluma zobrati ar precīzi izzāģētiem trīsstūrainiem zobiem. Ietaise atgādināja pulksteni, bet likās neticami, ka tas varētu būt kaut kas līdzīgs pulkstenim, jo, pēc vispārēja atzinuma, pulksteņa mehānisms ieviesās tikai pirms kādiem 700 gadiem.

Kādā Antikitēras mehānismam veltītā rakstā bija paskaidrots: ”Vairākums vēsturnieku uzskata, ka [senie grieķi, kas dzīvoja pirms 2000 gadiem] neprata izgatavot precīzus metāla zobratus un savienot tos sarežģītās zobpārvadu sistēmās, kas spēj pārnest kustību no vienas vārpstas uz otru.” Tomēr izskanēja versija, ka šī ierīce varētu būt sava veida astrolābija — sens astronomijas instruments, ko agrāk mēdza izmantot, lai pēc debess ķermeņu stāvokļa noteiktu ģeogrāfisko platumu.

Daudzi noraidīja šādu iespēju un iebilda, ka zobratu mehānisms ir pārāk sarežģīts, lai ierīce varētu būt 2000 gadu veca. Viņi sprieda, ka tā nemaz nav atradusies uz nogrimušā kuģa un vraka tuvumā nokļuvusi nejauši. Vēl kāds speciālists izteica pieņēmumu, ka noslēpumainā ietaise ir leģendārā Arhimēda sfēra, ko 1. gadsimtā pirms mūsu ēras aprakstījis Cicerons. Saskaņā ar Cicerona aprakstu, šī sfēra ir bijusi planetārijs — mehānisks debess sfēras modelis, kas ļāvis miniatūrā atveidot Saules, Mēness un piecu ar neapbruņotu aci saskatāmo planētu kustību. Taču, trūkstot skaidriem pierādījumiem, kas liecinātu par labu citām hipotēzēm, par ticamāko tika uzskatīta astrolābijas teorija.

Rūpīgāka izpēte

1958. gadā rūpīgu Antikitēras mehānisma izpēti veica vēsturnieks Dereks de Solla Praiss, kas pirms pievēršanās vēsturei bija ieguvis fiziķa izglītību. Viņš nonāca pie pārliecības, ka ar šī mehānisma palīdzību ir bijis iespējams aprēķināt, kad ir bijuši un kad gaidāmi dažādi astronomiski notikumi, piemēram, pilnmēness iestāšanās. Praiss konstatēja, ka uzraksti uz ierīces norāda laika iedalījumu dienās un mēnešos un uz zodiaka zīmēm, un viņš pieņēma, ka ierīcei kādreiz ir bijuši rotējoši rādītāji, kas attēlojuši debess ķermeņu atrašanās vietu.

Praiss secināja, ka lielākais zobrats ir atspoguļojis Saules kustību un viens tā apgrieziens ir atbildis solārajam (jeb tropiskajam) gadam. Ja cits zobrats, kas savienots ar pirmo, ir atveidojis Mēness kustību, abu zobratu zobu skaita attiecībai būtu jāatspoguļo seno grieķu priekšstati par Mēness riņķojumu.

1971. gadā Praiss veica mehānisma rentgenuzņēmumus, un tie apstiprināja viņa hipotēzes. Senā ierīce ir bijis sarežģīts astronomisks kalkulators. Praiss izgatavoja mehānisma rasējumu, kas ilustrēja, kā, viņaprāt, ierīce darbojusies, un 1974. gadā publicēja sava pētījuma rezultātus. Praiss rakstīja: ”Nekur nav saglabājies nekas līdzīgs šim instrumentam. [..] ..spriežot pēc visa, kas mums zināms par hellēnisma laikmeta zinātni un tehniku, liktos loģiski secināt, ka tāda ierīce vispār nevarēja pastāvēt.” Tajā laikā Praisa darbs neguva pelnīto ievērību, tomēr vēlāk citi turpināja pētījumus.

Jauni fakti

2005. gadā ekspertu grupa veica Antikitēras mehānisma izpēti ar rentgentomogrāfu, kas ļāva iegūt detalizētus trīsdimensiju attēlus, un atklāja jaunus faktus, kas palīdzēja skaidrāk saprast mehānisma darbības principu. Ierīcei bija trīs apaļas ”ciparnīcas” ar rādītājiem — divas aizmugurē un viena priekšā. Griežot rokturi, lietotājs iekustināja vismaz 30 savstarpēji savienotus zobratus, un rādītāji sāka griezties, ļaujot nolasīt rādījumus no dažādām skalām. Mehānisms ļāva prognozēt Saules un Mēness aptumsumus un precīzi noteikt, kad jānotiek olimpiskajām spēlēm, kas tika rīkotas katru ceturto gadu, kā arī citām panhellēniskajām jeb visas Grieķijas spēlēm. Šo spēļu ciklus mēdza izmantot par pamatu hronoloģijai.

Ar Antikitēras mehānismu iegūstamā informācija bija svarīga vairāku iemeslu dēļ. Senajām tautām zināšanas astronomijā bija būtiskas, jo, balstoties uz Saules un Mēness kustību, tika veidoti kalendāri, pēc kuriem zemnieki noteica, piemēram, sējas laika sākumu. Jūrnieki orientējās pēc zvaigznēm, un astronomiskajiem notikumiem bija liela nozīme senās Grieķijas sabiedriskajās norisēs. Turklāt bija vēl kāds iemesls, kāpēc šāda informācija tika augstu vērtēta.

Antikitēras mehānisma izpētes projekta dalībnieks Mārtins Allens raksta: ”Senajiem babiloniešiem bija svarīgi paredzēt aptumsumus, jo viņi tos uzskatīja par sliktu zīmi. Šis mehānisms varbūt pat bija politisks instruments, kas varas pārstāvjiem ļāva turēt citus pakļautībā. Daži pat pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc par tamlīdzīgiem mehānismiem nav saglabājušās tikpat kā nekādas ziņas, ir fakts, ka tie uzskatīti par militāru vai politisku noslēpumu.”

Iespējams, zinātnieki noskaidros vēl jaunus faktus par Antikitēras mehānismu, bet jau tagad šī ierīce ir pierādījusi, ka seno grieķu zināšanas astronomijā un matemātikā, kas daudzējādā ziņā bija pārmantotas no babiloniešiem, bija daudz precīzākas un detalizētākas, nekā kāds to agrāk varēja iedomāties. Žurnālā Nature teikts: ”Senais Antikitēras mehānisms ne tikai liek apšaubīt mūsu agrākos pieņēmumus par to, kā gadsimtu gaitā tikuši pārmantoti tehnoloģijas sasniegumi, bet arī sniedz mums pavisam svaigu ieskatu vēsturē.”

[Papildmateriāls 26. lpp.]

KAS TO IZGATAVOJIS?

Maz ticams, ka Antikitēras mehānisms būtu bijusi vienīgā šāda veida ierīce. ”Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par kļūdām,” raksta Mārtins Allens. ”Katram mehānisma elementam ir sava funkcija. Nav nekādu lieku caurumu vai tādu metālapstrādes pēdu, kas norādītu, ka izgatavotājs, darinādams mehānismu, kaut ko būtu pielabojis tā konstrukcijā. Tātad viņš droši vien jau iepriekš bija izgatavojis šādas ierīces.” Bet kas varēja būt šis izgatavotājs? Un kur palikuši citi viņa darinājumi?

Jaunākajos pētījumos zinātnieki ir konstatējuši, ka uz skalas, kas domāta aptumsumu prognozēšanai, ir lasāmi mēnešu nosaukumi. Fakts, ka šie nosaukumi ir korintiešu izcelsmes, zinātniekiem ir ļāvis secināt, kādas kultūras pārstāvji, visticamāk, ir izgatavojuši un lietojuši Antikitēras mehānismu. Žurnālā Nature sacīts: ”Galvenās pretendentes [uz mehānisma darinātāju godu] ir korintiešu kolonijas Grieķijas ziemeļrietumos un Sirakūzas Sicīlijā, turklāt, ja tās bijušas Sirakūzas, nav izslēgts, ka mums ir darīšana ar Arhimēda mantojumu.”

Bet kāpēc nav saglabājušies līdzīgi mehānismi? ”Bronza ir dārgs materiāls, ko viegli pārstrādāt otrreizējai izmantošanai,” raksta Mārtins Allens. ”Tāpēc antīkus bronzas priekšmetus atrast izdodas reti. Liela daļa nozīmīgāko bronzas senlietu ir atrastas zem ūdens, kur tās nav bijušas pieejamas tiem, kas būtu varējuši tās pārkausēt.” Kāds cits zinātnieks izteicās: ”Šis [eksemplārs] mums ir tikai tāpēc, ka metāllūžņu vācēji tam netika klāt.”

[Shēma/Attēli 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Antikitēras mehānisma rekonstrukcija

1. Priekšējā ”ciparnīca” rādīja Mēness fāzes, kā arī dienu un mēnesi pēc Saules kalendāra. Tā arī attēloja Saules, Mēness un redzamo planētu kustību attiecībā pret zodiaka zvaigznājiem

2. Augšējā aizmugurējā ”ciparnīca” attēloja lunāros mēnešus, solāros gadus un panhellēnisko spēļu ciklus

3. Apakšējā aizmugurējā ”ciparnīca” ļāva prognozēt Saules un Mēness aptumsumus

[Attēli]

Priekšpuse

Aizmugure

[Norāde par autortiesībām]

[Attēls 26. lpp.]

Tā varēja izskatīties mehānisma aizmugurējā virsma

[Norāde par autortiesībām]

[Norāde par attēla autortiesībām 24. lpp.]

ATMOSTIETIES!