Kas notiek pasaulē

▪ Plašs pētījums, kurā tika novērtēts rifus veidojošo koraļļu sugu stāvoklis, liecināja, ka klimata pārmaiņu un lokālas cilvēku iejaukšanās dēļ 32,8 procentiem sugu, kuras atzīstamas par aizsargājamām, ir ”paaugstināts izzušanas risks”. (SCIENCE, ASV.)

▪ Kad Grieķijā kādas Atēnu slimnīcas bērnu nodaļā tika pārbaudīti vairāk nekā 2000 bērnu, kas cieta no elpošanas traucējumiem, atklājās, ka aptuveni ”65 procentiem no viņiem viens vai abi vecāki ir smēķētāji, kas pakļauj bērnu tabakas dūmu iedarbībai”. (KATHIMERINI [ANGĻU VALODAS IZDEVUMS], GRIEĶIJA.)

▪ ”Naftas cenu kāpums, augošā dzīves dārdzība, ..ekonomiskās lejupslīdes draudi, ..atkārtotās dabas katastrofas, kas atgādina, cik neaizsargāti mēs esam, — acīmredzot mums nav ne ilgtermiņa, ne īstermiņa risinājuma nevienai no šīm nopietnajām problēmām.” (LUISS MARIJA DE PUIGS, EIROPAS PADOMES PARLAMENTĀRĀS ASAMBLEJAS PREZIDENTS.)

▪ Pēc kāda pētījuma datiem, Polijā 17 procenti zēnu un 18 procenti meiteņu 15 gadu vecumā jau ir pamēģinājuši narkotikas. (ŻYCIE WARSZAWY, POLIJA.)

Bīstamie kaimiņi

Āfrikā līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu sarūk savvaļas dzīvnieku dzīves telpa, tāpēc cilvēki un zvēri bieži nonāk ciešā saskarē, kas nereti beidzas traģiski, stāstīts Keiptaunas (Dienvidāfrikas Republika) žurnālā Africa Geographic. Īpaši bīstami ir kļuvuši lauvas, kas, šķiet, ir sākuši uztvert cilvēkus kā medījumu. Piemēram, Tanzānijā kopš 1990. gada lauvas ir saplosījuši vismaz 70 cilvēku gadā. Kā bija teikts minētajā žurnālā, dažos gadījumos lauvu bari pat mērķtiecīgi medī tieši cilvēkus. Lauvas tiem uzklūp uz būdu lieveņiem un izplēš caurumus salmu jumtos un kleķa sienās, lai ielauztos būdās.

Atrastas senas ēģiptiešu labības krātuves

Čikāgas universitātes (ASV) arheologi Ēģiptes dienvidos ir atrakuši septiņas senas labības tvertnes, kas ir lielākās, kādas līdz šim Ēģiptē ir atrastas. Spriežot pēc izrakumos iegūtajām senlietām, arheologi tvertnes datē ar 1630.—1520. gadu p.m.ē. Ja datējums ir pareizs, šī labības krātuve pastāvēja jau Mozus laikā. No kleķa ķieģeļiem būvētās tvertnes, kuru diametrs ir 5,5 līdz 6,5 metri un kuras acīmredzot bijušas vismaz 7,5 metrus augstas, ir piederējušas pie vietējā administratīvā centra. Universitātes ziņojumā sacīts, ka šādi centri bija ”vietas, kur Nīlas ielejas bagātā raža tika sakrāta un nodota valsts rīcībā. Labība, kas tika izmantota par maiņas ekvivalentu, nodrošināja faraona varas materiālo pamatu.” Tā kā labība savā ziņā pildīja naudas funkcijas, ”tvertnes vienlaikus bija gan pārtikas noliktava, gan banka”, teikts minētajā ziņojumā.

Papīrs, kas stiprs kā dzelzs

Zviedrijas Karaliskā Tehnoloģijas institūta zinātnieki ir izstrādājuši metodi, kā no koksnes celulozes izgatavot papīru, saglabājot šķiedru dabisko izturību. Parastajā papīra ražošanas procesā koksnes mehāniskā apstrāde sabojā celulozes šķiedras, un to stiprība ievērojami samazinās. Zviedru zinātnieki sašķēla koksni ar fermentu palīdzību, tad mehāniski to apstrādāja un ūdenī saudzīgi atdalīja celulozes šķiedras. Kad celulozes masu notecina un izžāvē, nebojātās šķiedras saistās ciešā pinumā, un iegūto papīra lokšņu plūstamības robeža ir augstāka nekā čugunam un gandrīz tikpat augsta kā konstrukciju tēraudam.