Albarrasina — ”ērgļa ligzda” Spānijas kalnos

”Apciemojiet vienu no skaistākajām Spānijas pilsētām, apciemojiet Albarrasinu.” (Spāņu rakstnieks Asorins, 1873. g.—1967. g.)

ALBARRASINA, maza pilsētiņa Tervelas provincē, ir neparasta gan sava ģeogrāfiskā stāvokļa, gan vēstures līkloču, gan gleznainās apkaimes dēļ. 1961. gadā Spānijas valdība to pasludināja par valsts pieminekli, un 2005. gadā kāda tūrisma ekspertu grupa atzina Albarrasinu par skaistāko pilsētiņu visā Spānijā.

Senatnīgā Albarrasina, kurā ir tikai ap 1000 iedzīvotāju, atrodas Spānijas vidienes kalnos. To ieskauj zaļas, upju apūdeņotas pļavas un kalni, kas, tāpat kā pilsētiņa, nes Albarrasinas vārdu.

Ūdens un dzīvnieku bagātība

Tā kā apvidus bija medījumiem bagāts, te jau tālā senatnē apmetās cilvēki. Seno iemītnieku atstātie alu gleznojumi liecina, ka viņi ir bijuši apdāvināti mākslinieki un lieliski dabas pazinēji. Milzīgu vēršu un citu dzīvnieku attēli, kas klāj alu sienas, ir izkrāsoti baltā krāsā, kas ir unikāla šī apvidus alu gleznojumiem. Zinātnieki uzskata, ka alas, uz kuru sienām attēlotas dažādas ikdienas norises, tikušas izmantotas par pulcēšanās vietām, kur rīkoti reliģiski rituāli un ceremonijas.

Arī mūsu dienās Universalu kalnu rezervātā, kas izvietojies netālu no Albarrasinas, lielā skaitā ir sastopami brieži, stirnas, mežacūkas un citi, sīkāki dzīvnieki. Gvadalaviara, kuras nosaukums ir cēlies no arābu vārda, kas nozīmē ”baltā upe”, ir viena no labākajām foreļu upēm Spānijā.

133. gadā pirms mūsu ēras romieši pakļāva vietējās ķeltibēru ciltis un tagadējās Albarrasinas rajonā nodibināja vairākus ciemus. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā viņi uzbūvēja 18 kilometrus garu akveduktu (1). Vēsturnieki to atzīst par vienu no sarežģītākajām romiešu sabiedriskajām būvēm visā Spānijas teritorijā. Apvidū ir uzietas arī liecības par romiešu reliģijas ietekmi. Spriežot pēc gravējuma uz kāda romiešu kapakmens, kas atrasts  Albarrasinā, te savulaik ir pastāvējis imperatora kults.

Labklājība musulmaņu varas laikmetā

Līdz devītajam gadsimtam varu reģionā jau bija pārņēmuši islāmticīgie mauri, un pastāv uzskats, ka nosaukums Albarrasina ir radies no tās berberu dinastijas vārda (al Banū Razīn), kura valdīja pilsētā. Viduslaikos mauri, ebreji un kristieši kādu laiku te sadzīvoja mierā, un šajā iecietības periodā Albarrasina piedzīvoja savus ziedu laikus.

Prasmīgie Albarrasinas meistari darināja brīnumskaistas lietas, un pilsētā acīmredzot plauka arī medicīna. Arheoloģiskajos izrakumos tika atrasts ķirurģisko instrumentu komplekts, kas liecina, ka vietējie ķirurgi pat operēja kataraktu. Mauru rokās Albarrasina palika līdz 12. gadsimta beigām, kad pie varas nāca katoļu valdnieki. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tas, šķiet, ir vienīgais gadījums Spānijas vēsturē, kad šāda varas maiņa notika mierīgā ceļā.

Kā Albarrasina izskatās šodien? Līkumojot pa vecajām ieliņām, te joprojām var just viduslaiku elpu, jo pilsētiņai nav piebūvēti jauni, moderni rajoni.

Dramatisks siluets

Spāņu filozofs Hosē Ortega i Gasets (1883. g.—1955. g.) rakstīja, ka Albarrasina ir ”pilsēta, kuras neticamais apveids traucas debesīs”. Šie vārdi trāpīgi raksturo seno pilsētiņu, jo tā ir uzcelta dziļas aizas malā uz klints, kuras augstums sasniedz ap 1200 metru virs jūras līmeņa. Aiza ieskauj pilsētu kā nepārvarams aizsarggrāvis, un dabiskie nocietinājumi gadsimtiem ilgi sargāja Albarrasinu tik droši, ka ļaudis to iesauca par ērgļa ligzdu.

Pastaiga pa šaurajām, bruģētajām ieliņām dāvā brīnišķīgu iespēju iepazīt aizritējušo gadsimtu arhitektūras pērles. Ievērības cienīgi objekti ir, piemēram, slavenais stūra balkons (balcón esquinero) un tādas ēkas kā Casa Azul jeb Zilā māja (2) un Casa de la Julianeta jeb Huljanetas māja (3), kas balansē gluži vai uz naža asmens vietā, kur savienojas divas ielas.

Albarrasinas arhitektūrai tipiskas ir ēkas, kas būvētas galvenokārt no koka un javas. Šie materiāli ir krietni vieglāki par akmeni, un tam ir liela nozīme, kad māja ir jābūvē kalna galā. Uzmanību piesaista glītie, mazie lodziņi ar mežģīņu aizkariem un dekoratīviem metāla režģiem (4). Dzegas un pārkares, kokā grieztas balkona margas un neparasti, dzīvnieku formā izveidoti durvju klaudzekļi piešķir ainai papildu burvību.

Tiem, kam bail no augstuma, labāk neskatīties lejā, kad viņi iet iekšā kādā no tā dēvētajām ”pārkaru mājām” (casas colgadas). Tā kā pilsētiņa ir būvēta uz stāvas klints, kur vieta ir ierobežota, dažas mājas ir uzceltas pašā kraujas malā.

Augstu kalnā, kur atradās senais Albarrasinas kodols, pār pilsētu slienas mauru stila pils. Torre del Andador ir mūra daļa, kas saglabājusies no sākotnējā pilsētas aizsargmūra, kuru arābi cēla 10. gadsimtā. No vēlāku laiku arhitektūras sasniegumiem var minēt tādas celtnes kā gotisko katedrāli, kas tapusi 16. gadsimtā, un arkādēm rotāto rātsnamu, kas uzbūvēts U formā.

Dabas daudzveidība

Albarrasinas apkaime piedāvā daudz interesanta arī dabas mīļotājiem. Tuvīnajos kalnos ir daudzveidīga daba un bagāta augu un dzīvnieku valsts. Mežainās nogāzes izdaiļo strauti, upītes un ūdenskritumi, un naktī dzidrajās debesīs spoži mirdz neskaitāmas zvaigznes.

Šajā apkaimē dzīvo vairākas Jehovas liecinieku ģimenes. Skaistās ainavas viņiem atgādina par Bībelē lasāmo apsolījumu, ka tad, kad valdīs Dieva Valstība, visa zeme kļūs par paradīzi, kurā dzīvos Dievam paklausīgie cilvēki. Šo labo vēsti viņi stāsta visiem, kas vien ir gatavi klausīties. (Psalms 98:7—9; Mateja 24:14.)

Katru gadu Albarrasinu apmeklē vairāk nekā simttūkstoš tūristu. Ja arī jūsu ceļš aizvedīs uz Spāniju, apmeklējiet unikālo ”ērgļa ligzdu”, kas patvērusies augstu klintīs.

 [Papildmateriāls/Attēls 18. lpp.]

ALBARRASINĀ ATRASTIE MĀKSLAS PRIEKŠMETI

Sudraba smaržu trauciņš. Mauru karalis Abdelmeliks lika izgatavot šo trauciņu savai sievai Zahrai, kuras vārds arābiski nozīmē ”zieds”. Uz trauciņa zeltītiem burtiem iegravēts uzraksts: ”Mūžīga svētība, ..dievišķa palīdzība un taisna vadība uz labestību un taisnību.” Trauciņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Spānijas arābu radīto sudrablietu paraugiem.

Zivs no kalnu kristāla. Zivij ir rūpīgi izkaltas zvīņas, sudraba mute un zelta spuras. Zivs ir rotāta ar pērlēm un rubīniem. Tajā ieguldīts tik liels darbs, ka, pēc ekspertu domām, vienam meistaram mūža laikā nebūtu bijis pa spēkam to pabeigt.

[Norādes par autortiesībām]

Trauciņš: Museo de Teruel. Foto Jorge Escudero; kristāla zivs: Sta. Ma de Albarracín Foundation

 [Karte 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

PORTUGĀLE

SPĀNIJA

MADRIDE

Albarrasina

[Attēls 17. lpp.]

1 Akvedukts

[Attēli 18. lpp.]

2 Casa Azul jeb Zilā māja

3 Casa de la Julianeta jeb Huljanetas māja

4 Metāla režģi

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

© Ioseba Egibar/age fotostock