Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā man labāk iepazīt savus vecākus?

Kā man labāk iepazīt savus vecākus?

Jauniešu jautājumi

Kā man labāk iepazīt savus vecākus?

Līgas vecāki ir uzaicinājuši uz vakariņām draugus. Kamēr visi bauda maltīti un mierīgi sarunājas, viens no ciemiņiem pēkšņi saka Līgas mammai: ”Tu neticēsi, ko es vakar satiku! Aigaru — tavu lielo mīlestību no vidusskolas laikiem!”

Līgai aiz pārsteiguma dakšiņa izkrīt no rokām. Viņa nekad ne par kādu Aigaru nav dzirdējusi.

”Tev pirms tēta patika kaut kāds Aigars? Neviens man to nekad nav stāstījis!”

VARBŪT arī tev, tāpat kā Līgai, ir gadījies uzzināt par vecākiem kaut ko negaidītu un pārsteidzošu, un tu esi domājis: ”Ko vēl es par viņiem nezinu?”

Kāpēc bieži vien izrādās, ka jaunieši daudz ko nezina par saviem vecākiem? Kāpēc ir vērts iepazīt vecākus tuvāk, un kā to izdarīt?

Uzzini vairāk

Viens no iemesliem, kāpēc daži jaunieši slikti pazīst vecākus, ir tas, ka viņi nedzīvo kopā ar tiem. ”Mani vecāki izšķīrās, kad man bija astoņi gadi,” stāsta Roberts *, kam tagad ir 22 gadi. ”Kopš tā laika es tēvu satieku tikai pāris reizes gadā. Ir daudz kas tāds, ko es vēlētos uzzināt par viņa dzīvi.”

Arī tad, ja tu dzīvo kopā ar vecākiem, visticamāk, viņi tev nav stāstījuši par sevi visu. Bet kāpēc tā? Tāpat kā mums visiem, vecākiem parasti ir neērti stāstīt par savām pagātnes kļūdām. (Romiešiem 3:23.) Iespējams, viņi baidās, ka tad, ja tu zināsi viņu kļūdas un vājības, tu viņus mazāk cienīsi vai sāksi pieprasīt sev lielāku neatkarību.

Taču bieži vien vecāki daudz ko nav pastāstījuši vienkārši tāpēc, ka nav sanācis par to runāt. Kāds jaunietis, vārdā Oskars, izteicās: ”Neticami: tu vari gadiem ilgi dzīvot ar vecākiem, bet vienmēr atkal uzpeld kaut kas jauns, ko tu par viņiem vēl neesi dzirdējis.” Pamēģini uzņemties iniciatīvu un pamudināt vecākus uz atklātību. Padomāsim par četriem iemesliem, kāpēc ir vērts to darīt.

1. Visticamāk, vecākus iepriecinās tava interese par viņiem. Tavi jautājumi vecākiem apliecinās, ka tev ir svarīga viņu dzīve. Turklāt, redzot, ka tu interesējies par viņiem, vecāki varbūt sāks izturēties pret tevi ar lielāku iejūtību un sapratni. (Mateja 7:12.)

2. Tu labāk sapratīsi savus vecākus. Varbūt, piemēram, izrādās, ka tavi vecāki agrāk ir dzīvojuši diezgan trūcīgi. Ja tu uzzini šādu faktu, ir vieglāk saprast, kāpēc viņi vienmēr grib ietaupīt, kaut gan tev reizēm tas šķiet pilnīgi lieki.

Iegūt dziļāku izpratni par vecāku viedokli un priekšstatiem ir ļoti vērtīgi. Kāds puisis, vārdā Toms, atzīmē: ”Es esmu iemācījies labāk saprast savu vecāku domāšanu, un tagad man ir vieglāk paredzēt, kā viņi uztvers to, ko es grasos teikt.” (Salamana Pamācības 15:23.)

3. Tev būs vieglāk pastāstīt vecākiem par sevi. ”Man bija grūti stāstīt tētim par puisi, kas man patika,” atceras astoņpadsmitgadīgā Diāna. ”Bet, kad es izkratīju viņam sirdi, tētis man pastāstīja, kā viņš pirmoreiz mūžā iemīlējās un cik laimīgs viņš toreiz jutās. Tētis pat neslēpa, kā viņam izjuka attiecības ar draudzeni un cik sāpīgi viņš to pārdzīvoja. Tēta stāsts mani iedrošināja runāt ar viņu vēl atklātāk.”

4. Tu vari kaut ko mācīties no vecāku pieredzes. Vecāku dzīves pieredze tev var noderēt, lai mācītos pārvarēt savas grūtības. ”Es gribu saprast, kā mani vecāki pamanās tikt galā ar mūsu lielās ģimenes fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Mēs visi taču esam tik dažādi,” izteicās sešpadsmitgadīgais Emīls. ”Domāju, ka no viņiem noteikti ir, ko pamācīties.” Bībelē ir atzīmēts: ”Lai runā lielie mūža gadi, jo tie, kam ir liels vecums, ir gudrības zinātāji!” (Ījaba 32:7.)

Uzņemies iniciatīvu

Ja tu vēlies iepazīt vecākus tuvāk, tev var noderēt tālāk minētie ieteikumi.

Izvēlies piemērotu brīdi. Vislabāk sarunas raisās brīvā, neformālā gaisotnē. Sarunu ar vecākiem var uzsākt, piemēram, spēlējot kādu spēli, kopā strādājot, pastaigājoties vai braucot automašīnā. ”Man ar vecākiem ir izdevies no sirds parunāties, kad mēs kaut kur braucam ar mašīnu,” stāsta Toms, kura vārdi bija citēti iepriekš. ”Protams, vieglāk būtu uzlikt austiņas un klausīties mūziku vai vienkārši pasnaust, bet es esmu pārliecinājies, ka tad, ja es uzsāku sarunu, iznākums vienmēr ir bijis ļoti labs.”

Uzdod jautājumus. Ņem vērā, ka pat tad, ja tu būsi izvēlējies vispiemērotāko situāciju, tava mamma nez vai no zila gaisa sāks stāstīt, kā viņa pirmo reizi iemīlējās, un tēvs — kā viņš pirms daudziem gadiem sadauzīja vecāku automašīnu. Bet, ja tu uzdosi vecākiem īstos jautājumus, varbūt viņi padalīsies ar tevi arī šādos piedzīvojumos. (Daži ierosinājumi ir minēti  12. lappusē.)

Esi elastīgs. Stāstot par kādu jautājumu, vecāki var novirzīties no tēmas. Varbūt tu gribētu, lai viņi atgriežas pie tās atpakaļ, tomēr labāk nepārtrauc vecākus un ļauj viņiem brīvi runāt. Atceries, ka tavs mērķis nav noskaidrot faktus, bet gan tuvāk iepazīt vecākus. Tāpēc ļauj, lai viņi stāsta to, kas ir svarīgs viņiem. (Filipiešiem 2:4.)

Esi apdomīgs. ”Padoms vīra sirdī ir kā dziļš ūdens, bet gudrs vīrs saprot, kā to izsmelt.” (Salamana Pamācības 20:5.) Īpaši svarīgi būt apdomīgam ir tajās reizēs, kad tu vēlies uzzināt no vecākiem kaut ko tādu, par ko viņi runā nelabprāt. Varbūt, piemēram, tu vēlies dzirdēt, kādas kļūdas tavs tēvs ir pieļāvis tavos gados un kā viņš rīkotos, ja vēlreiz nonāktu tādā pašā situācijā un varētu sākt visu no jauna. Ja tu vēlies izjautāt vecākus par šādām delikātām tēmām, tu sarunu varētu sākt ar vārdiem: ”Vai drīkstu tev jautāt ...?”

Esi taktisks. Kad vecāki tev stāsta par sevi, esi ”čakls klausīties, kūtrs runāt”. (Jēkaba 1:19.) Nekādā gadījumā neizsmej vecākus un nesaki neko aizvainojošu, kad viņi godīgi dalās savā pieredzē. Tādas piezīmes kā ”To nu gan es no tevis negaidīju!” vai ”Tad tāpēc tu esi tik stingrs pret mani!” noteikti nerosinās vecākus uz tālāku atklātību. Tāpat arī nebūtu labi stāstīt visiem pēc kārtas dziļi personiskas lietas, ko vecāki tev ir izstāstījuši.

Nekad nav par vēlu

Līdz šim aplūkotie ieteikumi visvairāk var noderēt jauniešiem, kas joprojām dzīvo vecāku paspārnē. Taču šie paši principi un ieteikumi neapšaubāmi nāks par labu arī tiem, kas dzīvo atsevišķi, kā arī tiem, kas ir attālinājušies no vecākiem un vēlas atjaunot ciešas saites ar viņiem, un pat tiem, kam kāds no vecākiem līdz šim ir bijis gluži svešs. Par to pārliecinājās sākumā minētais Roberts, kas nedzīvo kopā ar vecākiem. Viņš saka: ”Pēdējā laikā es esmu tuvāk iepazinis tēvu un esmu par to ļoti priecīgs.”

Vienalga, vai tu dzīvo vecāku mājās vai esi sācis patstāvīgu dzīvi, nekad nav par vēlu izveidot ar vecākiem ciešākas attiecības. Pamēģini likt lietā ieteikumus no šī raksta un pārliecinies pats, kā tie var palīdzēt.

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu, krievu u.c. valodās) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Vārdi šajā rakstā ir mainīti.

PĀRDOMĀM

▪ Kurus no šajā rakstā minētajiem jautājumiem tu gribētu uzdot saviem vecākiem?

▪ Kā tas, ka tu tuvāk iepazīsti vecākus, tev var palīdzēt labāk saprast pašam sevi?

[Papildmateriāls/Attēls 12. lpp.]

  Ko tu vari pajautāt saviem vecākiem

LAULĪBA. Kā tu iepazinies ar mammu (tēti)? Kāpēc tev viņa (viņš) iepatikās? Kur jūs pēc kāzām dzīvojāt?

BĒRNĪBA. Kur tu esi dzimis? Vai tu labi sadzīvoji ar brāļiem un māsām? Vai tavi vecāki bija stingri vai iecietīgi?

IZGLĪTĪBA. Kurš mācību priekšmets tev skolā vislabāk patika? Kurš priekšmets tev padevās vissliktāk? Vai tev bija mīļākais skolotājs? Kāpēc tev patika tieši šis skolotājs?

DARBS. Kāds bija tavs pirmais darbs, ko tu sāki strādāt? Vai tev tas patika? Ja tu varētu izvēlēties jebkādu profesiju, par ko tu gribētu strādāt?

INTERESES. Ja tu varētu aizbraukt uz jebkuru pasaules malu, kur tu gribētu doties? Kādas prasmes tu gribētu attīstīt, un ko jaunu tu gribētu iemācīties?

TICĪBA. Vai tu kopš bērnības tici Dievam? Ja nē, kā tev radās interese par Bībeli? Kādas grūtības tev bija jāpārvar, lai atbilstu Bībeles normām?

VĒRTĪBAS. Kas, tavuprāt, ir vissvarīgākais, lai cilvēks varētu atrast labus draugus, izveidot labu ģimeni, dzīvot laimīgu dzīvi? Kāds ir labākais padoms, ko tu jebkad esi saņēmis?

Pārbaudi, cik labi tu pazīsti vecākus. Izraugies dažus no šiem jautājumiem un mēģini uzminēt, ko tavi vecāki varētu atbildēt. Pēc tam uzdod tos viņiem un salīdzini ar saviem variantiem.

[Papildmateriāls 13. lpp.]

DAŽI VĀRDI VECĀKIEM

Iztēlojieties, ka jūs sēžat pie vakariņu galda kopā ar vīru, meitu un dažiem draugiem. Pēkšņi viens no draugiem piemin jūsu seno mīlestību — puisi, ar kuru jūs draudzējāties vēl pirms iepazīšanās ar tagadējo vīru un par kuru jūs neko neesat stāstījusi meitai. Meita ir ļoti pārsteigta un vēlas, lai jūs pastāstītu par viņu vairāk. Kā jūs rīkosieties?

Kad bērns uzdod jautājumus un ir gatavs klausīties jūsu atbildes, vislabākais ir būt atsaucīgiem. Tie ir brīži, kad starp jums veidojas kontakts un notiek domu apmaiņa, un tieši to lielākā daļa vecāku tik ļoti vēlas panākt.

Bet ko bērniem stāstīt un ko nestāstīt par savu pagātni? Saprotams, jūs varbūt nevēlaties stāstīt kaut ko tādu, par ko jūs kaunaties. Tomēr, ja tas ir vietā, ir vērts godīgi pastāstīt par savām kļūdām un vājībām, ar kurām jums ir bijis jācīnās, jo jūsu pieredze bērniem var nākt par labu. Kāpēc tā var teikt?

Padomāsim, piemēram, ko par savu iekšējo cīņu rakstīja apustulis Pāvils: ”Gribot darīt labu, man iznāk ļaunais. [..] Es nožēlojamais cilvēks!” (Romiešiem 7:21—24.) Šos atklātos vārdus Pāvils rakstīja, Dieva Jehovas iedvesmots, un Dievs parūpējās, lai tie tiktu iekļauti Bībelē un lai mēs tos tagad varētu lasīt un smelties tajos spēku. (2. Timotejam 3:16.) Pāvila vārdi mums palīdz un mūs iedrošina, jo nevienam no mums nav sveša cīņa, kas viņam bija jāizcīna.

Tāpat arī tad, ja bērni dzird ne tikai par jūsu veiksmēm un sasniegumiem, bet arī par jūsu kļūdām un vājībām, viņiem būs vieglāk jums uzticēties. Protams, tagad ir citi laiki nekā tad, kad jūs augāt, tomēr, lai gan laiki mainās, cilvēka daba paliek tāda pati, un arī Bībeles principi paliek nemainīgi. (Psalms 119:144.) Stāstot bērniem par grūtībām, ar kurām jums bija jātiek galā, jūs viņiem palīdzēsiet cīnīties ar viņu problēmām. ”Kad tu atklāj, ka vecākiem ir bijušas līdzīgas problēmas kā tev pašam, tu sāc labāk saprast, ka īstenībā viņi ir tādi paši cilvēki kā tu,” atzīst kāds jaunietis. ”Nākamreiz, saskaroties ar kādu problēmu, tu domā: ”Varbūt kaut kas tamlīdzīgs ir noticis arī ar maniem vecākiem?””

Paturiet prātā: visi stāsti par pagātni nav obligāti jābeidz ar pamācību. Tiesa, varbūt jūs baidāties, ka pusaudzis nonāks pie nepareiziem secinājumiem vai sāks attaisnot savas kļūdas. Tomēr labāk nevis beigt savu stāstu ar pamācību (”Tāpēc tev nekad nebūtu jādara tā un tā”), bet gan īsi paskaidrot, kā jūs jūtaties (”Tagad es nožēloju, ka tā rīkojos, jo...”). Tad jūsu bērns varēs iemācīties kaut ko vērtīgu no jūsu pieredzes un nejutīsies tā, it kā būtu noklausījies lekciju. (Efeziešiem 6:4.)

[Papildmateriāls 13. lpp.]

”Reiz es mammai atzinos, ka kopā ar skolasbiedriem es jūtos labāk nekā ar ticības biedriem. Nākamajā dienā es uz galda atradu vēstuli no mammas. Tajā viņa rakstīja, ka arī viņai savulaik ir bijis grūti atrast draugus ticības biedru vidū. Viņa man vēstulē atgādināja par dažiem Bībelē minētiem cilvēkiem, kas kalpoja Dievam pat tad, kad līdzās nebija neviena, kas viņus uzmundrinātu. Mamma mani arī uzslavēja par to, ka es cenšos iegūt labus draugus. Mani tik ļoti pārsteidza un aizkustināja fakts, ka mamma ir izjutusi gandrīz to pašu, ko es, ka es sāku raudāt. Mammas atklātā vēstule mani ļoti uzmundrināja un stiprināja manu apņēmību rīkoties pareizi.” (Dzjunko, 17 gadi, Japāna.)

[Attēls 11. lpp.]

Palūdz, lai vecāki tev parāda fotogrāfijas vai citas lietas, ko viņi glabā no agrākiem laikiem. Tā bieži sākas aizraujošas sarunas