Jauniešu jautājumi

Vai man nav tiesību uz savu privāto dzīvi?

Atzīmē, kā tu, visticamāk, reaģētu.

1. Tu esi iegājis savā istabā un aiztaisījis durvis. Te pēkšņi istabā bez klauvēšanas ienāk tavs brālis vai māsa.

◯ ”Viss kārtībā. Es daru tāpat.”

◯ ”Kāda nekaunība! Un ja nu es tieši tajā brīdī ģērbjos?”

2. Tu sarunājies ar draugu pa telefonu, bet mamma stāv tuvumā un ieklausās katrā vārdā.

◯ ”Tas nekas. Man nav ko slēpt.”

◯ ”Cik riebīgi! Viņa mani izspiego!”

3. Tu tikko esi pārnācis mājās, un vecāki sāk apbērt tevi ar jautājumiem: ”Kur tu biji? Ko tu darīji? Ar ko tu biji?”

◯ ”Tā nav problēma. Es tik un tā vienmēr viņiem visu izstāstu.”

◯ ”Es to vairs nevaru izturēt! Vecāki man nemaz neuzticas!”

AGRĀK tu varbūt vispār nedomāji par savām tiesībām uz privāto dzīvi. Ja negaidīti tavā istabā iebrāzās jaunākais brālis vai māsa, tev nekas pret to nebija iebilstams. Ja vecāki tev kaut ko vaicāja, tu viņiem tūlīt atbildēji. Tava dzīve visiem bija kā uz delnas. Turpretī tagad tu vairs nevēlies, lai tā būtu. ”Reizēm es dažas lietas vienkārši gribu paturēt pie sevis,” saka četrpadsmitgadīgais Kārlis *.

No kurienes pēkšņi radusies šāda vēlme? Daļēji tas ir izskaidrojams ar faktu, ka tu sāc pieaugt. Piemēram, straujās fiziskās pārmaiņas, kas notiek pusaudža gados, var padarīt tevi ļoti kautrīgu. Dažkārt tu vari sajusties neērti pat savu ģimenes  locekļu klātbūtnē. Turklāt tu, iespējams, izjūti arvien lielāku vēlēšanos palikt vienatnē, lai pārdomātu to, kas tev svarīgs. Tas liecina, ka tu mācies būt apdomīgs — un tā ir īpašība, pēc kuras jaunieši Bībelē ir mudināti tiekties. (Salamana Pamācības 1:1, 4; 5. Mozus 32:29.) Arī Jēzus devās uz nomaļu vietu, lai dziļi pārdomātu nopietnus jautājumus. (Mateja 14:13.)

Protams, tev joprojām ir jāklausa vecākiem, un viņiem ir tiesības zināt, kas norisinās tavā dzīvē. (Efeziešiem 6:1.) Taču reizēm vecāku vajadzība būt lietas kursā un tava vajadzība mācīties būt patstāvīgam var radīt zināmus konfliktus. Kā no tiem izvairīties? Padomā par divām situācijām, kurās var rasties problēmas.

Kad vēlies palikt vienatnē

Ir daudz pamatotu iemeslu, lai reizēm gribētu pabūt vienatnē. Piemēram, var gadīties, ka tu vēlies ”atpūsties maķenīt”. (Marka 6:31.) Vai varbūt tu gribi sekot Jēzus padomam: ”Kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu.” (Mateja 6:6; Marka 1:35.) Problēma ir tā, ka tad, kad tu aiztaisi savas istabas durvis, tavi vecāki, iespējams, nedomā, ka tu grasies lūgt Dievu. Un tavi brāļi un māsas droši vien nesaprot, kāpēc tu ne no šā, ne no tā gribi palikt viens.

Kā rīkoties. Nepārvērt savu vajadzību palikt vienam par nemitīgu strīdu iemeslu, labāk pamēģini likt lietā šos ieteikumus.

● Ja runa ir par brāļiem un māsām, mēģini vienoties ar viņiem par dažiem saprātīgiem noteikumiem, kas tev ļautu vismaz kādu laiku atvēlēt sev pašam. Ja vajadzīgs, lūdz palīdzību vecākiem.

● Ja runa ir par vecākiem, pacenties saprast viņu viedokli. ”Vecāki bieži kontrolē, ko es daru,” stāsta sešpadsmitgadīgā Rebeka. ”Bet, godīgi sakot, ja es padomāju par visiem tiem vilinājumiem, ar ko mūsdienu pasaulē saskaras jaunieši, man jāatzīst, ka vecāku vietā arī es tā darītu.” Tāpat kā Rebeka, mēģini saprast, par ko vecāki raizējas, nevis dusmojies uz viņiem. Kā teikts Bībelē, ”kam saprašana, tas apvalda dusmas”. (Salamana Pamācības 19:11, Vecās Derības poēzijas grāmatas.)

● Godīgi izanalizē: ”Vai es vecākiem esmu devis iemeslu aizdomām, ka tad, ja manas durvis ir aizvērtas, man prātā ir kaut kas slikts? Vai  es savu personisko dzīvi turu tādā noslēpumā, ka vecāki jūtas spiesti ķerties pie izspiegošanas, ja viņi vēlas kaut ko uzzināt par mani?” Jo atklātāks tu būsi pret vecākiem, jo vairāk viņi tev uzticēsies. *

Rīcības plāns. Uzraksti, kā tu varētu sākt ar vecākiem sarunu par šo tematu.

․․․․․

Kad tu kontaktējies ar draugiem

Pusaudža vecumā ir dabiski meklēt draugus ārpus ģimenes, un tāpat ir pilnīgi dabiski, ka vecāki vēlas zināt, kas ir tavi draugi un kā jūs pavadāt laiku. No vecāku viedokļa tas ir pats par sevi saprotams, ka viņiem ir jābūt lietas kursā par taviem draugiem. Savukārt tev var rasties iespaids, ka vecāku bažas robežojas ar apsēstību. ”Es tikai gribētu, lai tad, kad es runāju pa telefonu vai sarakstos ar kādu e-pastā, vecāki ik pēc desmit minūtēm man nejautātu, ar ko es sarunājos vai sarakstos,” stāsta sešpadsmitgadīgā Annija.

Kā rīkoties. Nepieļauj, ka draugu dēļ pasliktinātos tavas attiecības ar vecākiem. Mēģini likt lietā šos ieteikumus.

● Atklāti stāsti vecākiem par saviem draugiem un iepazīstini vecākus ar viņiem. Tev taču nepatīk, ja vecāki tevi izspiego, bet kas cits viņiem atliek, ja tu slēp savus draugus? Neaizmirsti, ka tavi vecāki zina, cik liela nozīme ir draugu izvēlei. (1. Korintiešiem 15:33.) Jo labāk vecāki pazīs cilvēkus, ar kuriem tu pavadi kopā laiku, jo mazāk viņus uztrauks tava draugu izvēle.

● Ar cieņu paskaidro vecākiem, kā tu jūties. Nepārmet vecākiem, ka viņi bez iemesla jaucas tavās darīšanās. Varbūt tu vari teikt kaut ko tamlīdzīgu: ”Man ir sajūta, ka viss, ko es saku saviem draugiem, tiek sīki pārbaudīts un novērtēts. Es pat nevaru ar viņiem normāli aprunāties.” Iespējams, uzklausījuši tevi, vecāki vairs tik stingri nekontrolēs tavas attiecības ar draugiem. ”Gudrā sirds liek tam prātīgi runāt, un viņa lūpas spēj pārliecināt,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 16:23, Vecās Derības poēzijas grāmatas.)

● Godīgi atbildi pats sev: vai tu gribi nosargāt savu privāto vai slepeno dzīvi? Divdesmit divus gadus vecā Brigita stāsta: ”Ja tu dzīvo kopā ar vecākiem un viņi par kaut ko sāk uztraukties, padomā: ”Ja es nedaru neko sliktu, kāpēc man tas būtu jāslēpj?” Bet, ja tas tomēr ir jāslēpj, tad kaut kas patiešām nav kārtībā!”

 Rīcības plāns. Uzraksti, kā tu varētu sākt ar vecākiem sarunu par šo tematu.

․․․․․

Ķeries pie lietas!

Ko tu varētu darīt, lai risinātu konkrētu jautājumu, kas tevi satrauc?

1. solis. Formulē problēmu.

Kādā jomā tu īpaši asi izjūti vajadzību pēc tā, lai citi vairāk cienītu tavas tiesības uz privāto dzīvi?

․․․․․

2. solis. Pārdomā vecāku viedokli.

Kā tev šķiet, kāpēc, visticamāk, vecāki uztraucas par tevi?

․․․․․

3. solis. Apsver iespējamos risinājumus.

a) Apdomā un uzraksti, kā tu varbūt netīši dod vecākiem iemeslu raizēties par tevi.

․․․․․

b) Ko tu varētu mainīt savā rīcībā?

․․․․․

c) Kādu rīcību tu gaidi no vecākiem?

․․․․․

4. solis. Runā ar vecākiem.

Piemērotā brīdī izrunājies ar vecākiem par to, ko esi šeit uzrakstījis.

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu, krievu u.c. valodās) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīmes]

PĀRDOMĀM

● Kāpēc vecākiem ir tiesības zināt, kas notiek tavā dzīvē?

● Kā tas, ka tu centies uzturēt labu kontaktu ar vecākiem, tev vēlāk dzīvē varētu palīdzēt kontaktēties ar citiem cilvēkiem?

[Papildmateriāls/Attēli 19. lpp.]

JAUNIEŠI STĀSTA

”Ja jaunieši ir atklāti pret saviem vecākiem, tad vecākiem nebūs jālasa viņu e-pasta vēstules un īsziņas, lai uzzinātu, kas notiek bērnu dzīvē.”

”Man nekas nav pretī, ja vecāki lasa manu e-pastu. Ja jau dažās zemēs darba devējam pat ir tiesības kontrolēt darbinieku e-pastu, tad kāpēc lai vecāki nedrīkstētu pārbaudīt bērnu elektroniskās vēstules?”

”Vecāki grib tevi pasargāt, bet reizēm tev varbūt šķiet, ka viņi ielaužas tavā privātajā telpā. Tas liekas tik netaisnīgi. Bet, atklāti sakot, ja es būtu vecāku vietā, iespējams, es rīkotos tāpat.”

[Attēli]

Īdena

Kevins

Eleina

[Papildmateriāls 21. lpp.]

DAŽI VĀRDI VECĀKIEM

● Iedomājieties, ka jūsu dēls ir iegājis savā istabā un aiztaisījis durvis. Vai jūs iesiet iekšā bez klauvēšanas?

● Iztēlojieties, ka jūsu meita, steidzoties uz skolu, ir aizmirsusi mājās telefonu. Vai jūs apskatīsieties, kādas īsziņas viņa glabā savā telefonā?

Iespējams, uz šiem jautājumiem nav viegli atbildēt. No vienas puses, jums ir tiesības zināt, kas notiek jūsu bērna dzīvē, un jums ir pienākums gādāt par viņa drošību. Bet, no otras puses, jūs nevarat visu laiku kā vanags lidināties pār bērna galvu, aizdomu pilnām acīm uzmanot katru viņa soli. Kā saglabāt līdzsvaru?

Pirmkārt, ņemiet vērā: pusaudža vēlme pēc savas privātās telpas nenozīmē, ka viņš noteikti grib darīt kaut ko nepareizu. Vēlēšanās, lai citi cienītu viņa tiesības uz privāto dzīvi, jaunietim ir pilnīgi dabiska. Tā tikai liecina, ka viņš pamazām pieaug. Jauniešiem ir svarīgi ”izmēģināt spārnus” — pašiem veidot attiecības ar draugiem un pašiem pārdomāt savas problēmas, mācoties patstāvīgi spriest. Tā viņi attīsta atbildības sajūtu un veidojas par nobriedušiem cilvēkiem. (1. Korintiešiem 13:11.) Turklāt tā viņi arī mācās vispirms apdomāt un tikai tad izdarīt secinājumus vai dot atbildi uz nopietnu jautājumu. (Salamana Pamācības 15:28.)

Otrkārt, ir jārēķinās ar faktu, ka dzelžaina kontrole jaunieti var aizvainot un izraisīt dumpīgumu. (Efeziešiem 6:4; Kolosiešiem 3:21.) Protams, tas nenozīmē, ka jums nekas par viņu nav jāzina. Galu galā tas taču ir jūsu bērns. Tomēr galvenais vecāku uzdevums ir audzināt bērnus tā, lai sirdsapziņa tos mudinātu ievērot Bībeles principus. (5. Mozus 6:6, 7; Salamana Pamācības 22:6.) Neaizmirstiet, ka audzināšana ir svarīgāka nekā uzraudzība.

Treškārt, izrunājieties ar bērnu. Vērīgi ieklausieties, kas viņam sakāms. Varbūt ir situācijas, kad ir vietā būt piekāpīgākiem? (Filipiešiem 4:5.) Paskaidrojiet, ka jūs esat gatavi cienīt viņa tiesības uz privāto dzīvi, tikai viņš nedrīkst pievilt jūsu uzticību. Skaidri pasakiet, kādas būs sekas, ja bērns tomēr jūs pievils, un, ja tā tiešām notiek, neatkāpieties no teiktā. Atcerieties: būt gādīgiem vecākiem nenozīmē nemitīgi kontrolēt bērna dzīvi.

[Attēls 20. lpp.]

Uzticēšanās ir kā alga — tā ir jānopelna