Dzelzceļš, kas savieno okeānus

PIRMS pusotra gadsimta liela daļa Kanādas, kas platības ziņā ir otrā lielākā valsts pasaulē, vēl aizvien bija maz apgūta un vāji izpētīta. Vēsturnieks Pjērs Bertons raksta, ka ”trīs ceturtdaļas iedzīvotāju mājoja nomaļās fermās” un sliktā ceļu stāvokļa dēļ ”tāli braucieni bija tikpat kā neiespējami”. Arī pa upēm un ezeriem ceļošanas iespējas bija ierobežotas, jo līdz pieciem mēnešiem gadā tos klāja ledus.

Šādos apstākļos 1871. gadā Kanādas premjerministrs sers Džons Aleksandrs Makdonalds lika priekšā uzbūvēt dzelzceļu cauri visai Kanādai no Atlantijas piekrastes līdz pat Klusajam okeānam. Amerikas Savienotās Valstis savu transkontinentālo dzelzceļu bija pabeigušas jau 1869. gadā, bet Kanādai bija mazāk līdzekļu, turklāt attālums starp okeānu krastiem Kanādā bija lielāks nekā ASV, savukārt iedzīvotāju skaits — aptuveni desmitreiz mazāks. Kāds Kanādas politiķis Dž. A. Makdonalda ierosināto projektu nosauca par ”vienu no lielākajām muļķībām, ko vispār var iedomāties”. Cita sabiedrībā pazīstama persona zobojās, ka nākamo reizi premjerministrs nākšot klajā ar priekšlikumu būvēt dzelzceļu uz Mēnesi.

Dārgs projekts

Taču valdība solīja desmit gados pabeigt dzelzceļa būvi. Skotu dzelzceļa inženieris Sendfords Flemings aprēķināja, ka projekta īstenošana izmaksās ap 100 miljoniem Kanādas dolāru, kas tiem laikiem bija grandioza summa. Ja dažus posmus būvētu cauri ASV teritorijai, maršrutu varētu saīsināt un vienkāršot, bet Dž. A. Makdonalds uzstāja, ka dzelzceļam jāatrodas tikai un vienīgi uz Kanādas zemes, lai kara gadījumā netiktu apdraudētas Kanādas intereses.

Uzņēmēji nesteidzās ieguldīt līdzekļus tik dārgā un riskantā pasākumā, tomēr 1875. gadā svinīgi tika izrakta pirmā lāpsta zemes, uzsākot Kanādas Klusā okeāna dzelzceļa pirmā posma būvniecību. Pēc desmit gadiem pienāca kritisks brīdis, kad daudz netrūka, lai darbs apstātos. Kanādas Klusā okeāna dzelzceļa sabiedrībai bija jāatmaksā 400 000 dolāru liels parāds, kura termiņš beidzās 10. jūlijā trijos pēcpusdienā, bet uzņēmumam tādas naudas nebija. Taču tajā pašā dienā pulksten divos Kanādas parlaments beidzot nolēma piešķirt dzelzceļa sabiedrībai papildu aizdevumu, un tā projekts tika izglābts.

Inženiertehnisks izaicinājums

Kad strādnieki lika sliedes Ontārio provincē, atklājās, ka pārdesmit centimetru dziļumā zem augsnes sākas cieta klints, tāpēc būvei nepieciešamo zemi nācās pievest no liela attāluma. Kanādas vidienē ziemas temperatūras noslīdēja  līdz mīnus 47 grādiem, ievērojami apgrūtinot būvdarbus, turklāt sniega daudzums sasniedza vairākus metrus gadā. Rietumos, kur maģistrāle šķērsoja Klinšu kalnus, darbs bija īpaši bīstams un nāve uzglūnēja ik uz soļa. Celtniecības gaitā bija jāuzbūvē daudzi tuneļi un tilti. Par spīti lietum, dubļiem un sniegam, parastais darba dienas garums bija desmit stundas.

Beidzot 1885. gada 7. novembrī Īglpāsā Britu Kolumbijā bez skaļām ceremonijām tika iedzīta pēdējā gulšņu nagla. Vietējo dzelzceļa staciju nosauca kāda skotu klana pulcēšanās vietas vārdā par Kragelahi, jo šis nosaukums bija kļuvis par simbolu drosmīgai izturībai grūtos laikos. Kad Kanādas Klusā okeāna dzelzceļa ģenerāldirektoram lūdza teikt runu, viņš vērsās pie klātesošajiem ar vienkāršiem vārdiem: ”Es varu sacīt vienīgi to, ka darbs visādā ziņā ir labi paveikts.”

Iespaids uz cilvēkiem

Dzelzceļa būvē pastāvīgi tika nodarbināti tūkstošiem viesstrādnieku no Ķīnas. Darba apstākļi bija smagi un bīstami, it sevišķi Klinšu kalnu posmā. Daudziem ķīniešu strādniekiem tikai vairākus gadus pēc būves pabeigšanas izdevās sakrāt pietiekami daudz naudas, lai atgrieztos mājās.

Līdzko dzelzceļš bija gatavs, rūpniecība un komercija strauji sāka iespiesties Kanādas  rietumos, un tas negatīvi ietekmēja tradicionālo dzīvesveidu. Tika dibinātas jaunas pilsētas, un pirmiedzīvotājus piespieda pārcelties uz rezervātiem. Ceļmalas krodziņi un citi sīki uzņēmumi pie agrākajiem tirdzniecības ceļiem slēdza savas durvis. Taču, kā teikts Ilustrētajā Kanādas vēsturē (The Illustrated History of Canada), dzelzceļš atbrīvoja sabiedrību no putekļu un dubļu gūsta un ziemas važām. Produktus, ko izkrāva no kuģiem Klusā okeāna piekrastes ostās, preču vilcieni dažu dienu laikā nogādāja Kanādas austrumu pilsētās.

Kanādas transkontinentālajam dzelzceļam joprojām ir liela nozīme preču pārvadājumos, turpretī pasažieri mūsdienās lielākoties dod priekšroku autotransportam un gaisa transportam. Tomēr netrūkst arī tādu ceļotāju, kas labprāt izmanto iespēju izrauties no 21. gadsimta kņadas un ērtā vilcienā mērot ceļu no Toronto līdz pašai Vankūverai, izbaudot krāšņās ainavas, kas paveras pa vagona logu. Vilciens, kas savulaik paātrināja dzīves ritmu, tagad ļauj atvilkt elpu un varbūt arī gremdēties nesteidzīgās pārdomās par šī vēsturiskā dzelzceļa krāsaino, dramatiskiem notikumiem bagāto pagātni.

[Papildmateriāls/Attēls 18. lpp.]

DZELZCEĻŠ PALĪDZ IZPLATĪT LABO VĒSTI

Arī mūsdienās Kanādā ir tādas apdzīvotas vietas, līdz kurām visērtāk var nokļūt ar vilcienu, un Jehovas liecinieki izmanto šo transporta veidu, lai nomaļos rajonos sludinātu Bībeles vēsti par Dieva Valstību. (Jesajas 9:5, 6; Mateja 6:9, 10.) Viņi saka: ”Vilcienā ir viegli runāt ar cilvēkiem par Bībeli, jo citus pasažierus interesē, uz kurieni mēs braucam un kāpēc.”

Dalīdamies iespaidos par braucienu uz odžibvu rezervātu, kas atrodas pie Nipigona ezera Ontārio provincē, kāds Jehovas liecinieks stāsta: ”Daba tur patiesi bija satriecoši krāšņa, bet mūsu labākās atmiņas saistās ar cilvēkiem, kurus mēs satikām. Tajā pusē ciemiņi ir retums, tāpēc mūsu ierašanās sacēla lielu rosību. Daži aizdeva mums savas laivas, un mums arī atļāva bez maksas izmantot skolas telpas. Pēc tam, kad visu dienu bijām sludinājuši, vietējie iedzīvotāji sanāca kopā, lai noskatītos filmu par labās vēsts sludināšanu, ko mēs veicam visā pasaulē.”

[Attēls 16. lpp.]

Sers Džons A. Makdonalds

[Attēls 17. lpp.]

Dzelzceļa būve bija grūts darbs

[Attēli 17. lpp.]

Kalnos bija jāuzbūvē daudzi tilti un tuneļi

[Attēls 17. lpp.]

Iedzenot pēdējo gulšņu naglu, svinīgi tika pabeigta Kanādas transkontinentālā dzelzceļa būve

[Attēls 18. lpp.]

Transkontinentālais dzelzceļš mūsu dienās

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

Augšā: Canadian Pacific Railway (A17566); vidū: Library and Archives Canada/C-006513

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Augšā, no kreisās uz labo: Canadian Pacific Railway (NS13561-2); Canadian Pacific Railway (NS7865); Library and Archives Canada/PA-066576; apakšā: Canadian Pacific Railway (NS1960)

[Norādes par attēlu autortiesībām 18. lpp.]

Augšā: Canadian National Railway Company; pa labi: Courtesy VIA Rail Canada Inc.