Kā kontrolēt stresu

Bībelē ir pieminēts laikposms, kas ir nosaukts par ”grūtiem laikiem”. Daudzi atzīst, ka mūsdienās ir iestājušies tādi laiki, kad dzīve patiešām nav viegla, un ka tā bieži sagādā lielu stresu. (2. Timotejam 3:1.)

UGUNI daudz vieglāk ir apdzēst, kamēr tā vēl nav paspējusi pāraugt trakojošās liesmās. Arī stresu ir vieglāk iegrožot un kontrolēt, kamēr tas nav paspējis uzkrāties un pārvērsties par nopietnu problēmu. Ariena van der Merve uzsver: ”Ir būtiski savā aizņemtajā dzīves ritmā katru dienu rūpēties par stresa kontroli.” *

Pastāvīgi, diendienā rūpējoties par stresa kontroli, mēs varam sasniegt divus galvenos mērķus. Pirmkārt, mēs varam samazināt tos stresa faktorus, kurus ietekmēt ir mūsu spēkos. Otrkārt, tā mēs mācāmies kontrolēt savu reakciju uz tiem faktoriem, no kuriem izvairīties nav iespējams.

Kādu palīdzību cīņā ar stresu var gūt no Bībeles?

Kā var palīdzēt Bībele

Zināšanas par mūsu Radītāja gribu un nodomiem, kas ir iegūstamas no Bībeles, sniedz atvieglojumu un stiprinājumu, un Dieva Rakstos atrodamie vērtīgie padomi  un dziļās garīgās patiesības palīdz tikt galā ar dzīves sagādāto stresu. Ja smeļamies spēku no Bībeles, mēs varam ”nebīties un nebaiļoties” un sekmīgi pārvarēt problēmsituācijas, ar kurām mums visiem nākas sastapties. (Jozuas 1:7—9.)

Bībele palīdz iegūt pārliecību, ka mūsu debesu Tēvs, Dievs Jehova, ir ”žēlsirdīgs un apžēlotājs”, un šī pārliecība ir spēcīgs palīgs cīņā ar stresu. (Jēkaba 5:11.) Patriša, kas savulaik ir strādājusi par pasniedzēju kādā ASV universitātē, stāsta: ”Man ļoti daudz ir devušas pārdomas par Dieva gribu un brīnišķīgajiem darbiem, ko viņš veic.”

Senatnē, kad Jēzus Kristus dzīvoja uz zemes, viņa sirsnīgie, līdzcietīgie vārdi un darbi stiprināja viņa klausītājus, ko nomāca grūtas dzīves slogs. Jēzus aicināja: ”Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu.” (Mateja 11:28—30, JD-07.)

Jēzus darbi saskanēja ar vārdiem. Viņš neizturējās pret cilvēkiem skarbi, gluži pretēji, viņš iejūtīgi rūpējās par savu mācekļu emocionālajām un fiziskajām vajadzībām un gādāja, lai mācekļi, kam bija daudz darāmā sludināšanā, varētu arī atpūsties. (Marka 6:30—32.) Nav šaubu, ka Jēzus, kas tagad ir Ķēniņš debesīs, tāpat jūt līdzi arī mums, kad mūs nospiež stress, un, žēlsirdības mudināts, viņš mums sniegs ”palīdzību īstā laikā”. (Ebrejiem 2:17, 18; 4:16.)

Labas komunikācijas nozīme

Lai efektīvi kontrolētu stresu, būtiska ir laba komunikācija. Bībelē ir norādīts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.” (Salamana Pamācības 15:22.) Pieredze liecina, ka sarunas ar dzīvesbiedru, draugiem un kolēģiem spēj ievērojami samazināt stresa līmeni.

 Ļoti svarīga un visiem pieejama komunikācijas forma ir lūgšana. Regulāras lūgšanas palīdz ”nezūdīties nemaz” un izjust ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”. Atklāti un no sirds lūdzot Dievu, mēs varam pieredzēt, kā piepildās Bībeles solījums, ka mūsu sirdis un domas tiks pasargātas. (Filipiešiem 4:6, 7; Salamana Pamācības 14:30.)

Kādā stresa kontrolei veltītā grāmatā atzīmēts: ”Cilvēki, kuriem ir sociālā atbalsta tīkli, parasti pārvar stresu veiksmīgāk nekā tie, kas cenšas ar visu tikt galā paši, un viņu garīgā veselība ir labāka.” Tie, kas pielūdz patieso Dievu Jehovu, atrod drošu atbalstu ticības biedru pulkā. Paklausot Bībeles mudinājumam, viņi regulāri sanāk kopā un uzmundrina cits citu. (Ebrejiem 10:24, 25.) ”Reizēm man jāstrādā garas stundas un spriedze ir ļoti liela,” stāsta kāds vīrietis, kas apmeklē šīs sapulces. ”Bet, kad es aizeju uz sapulci, stress atkāpjas, un pēc sapulces es vienmēr jūtu, ka esmu atguvis spēkus.”

Arī humors ir lielisks līdzeklis pret stresu. Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 4. pantā teikts: ”Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties.” Smiekli atspirdzina un nāk par labu veselībai, jo, kā skaidro mediķi, tie stimulē endorfīnu izdalīšanos organismā un kavē adrenalīna veidošanos. Kāda sieviete atzīmē: ”Stresa situācijās mans vīrs prot pateikt vai izdarīt kaut ko smieklīgu, un tas nudien ļoti palīdz.”

Īpašības, kas ļauj mazināt stresu

Bībele aicina attīstīt īpašības, kas palīdz iegrožot stresu. Pie tām pieder ”mīlestība,  prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība”, ko Bībele sauc par ”Gara augļiem”. Tāpat Bībelē izskan mudinājums vairīties no ”rūgtuma, ātrsirdības, dusmām, bāršanās un zaimiem”, un tajā ir dots padoms: ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam.” (Galatiešiem 5:22; Efeziešiem 4:31, 32.)

Paskaidrodams, kāpēc mūsdienu spriedzes pilnajā pasaulē ir gudri sekot šiem Bībeles padomiem, kāds ārsts uzsver: ”Izturoties pret citiem ar cieņu, lielā mērā var samazināt stresu.” Bībele palīdz veidot arī pazemību, kas mums ļauj reālistiski novērtēt savu iespēju robežas. (Mihas 6:8.)

Dievs vēlas, lai mēs apzinātos, ka mūsu fiziskie un garīgie spēki nav neizsmeļami un ka mēs ne vienmēr varam izdarīt visu, ko gribam. Kaut arī tas nav viegli, mums ir jāmācās pateikt nē tam, kas prasa no mums vairāk, nekā mēs spējam.

Viss iepriekš teiktais nenozīmē, ka atliek tikai ievērot Bībeles padomus un mums vairs nebūs nekāda stresa. Dieva pretinieks Sātans visiem spēkiem cenšas sagādāt grūtības Dieva kalpiem, lai pierādītu, ka tie atkāpsies no Dieva, ja vien spiediens būs pietiekami liels. (Atklāsmes 12:17.) Taču Dievs piedāvā palīdzību, lai mēs spētu kontrolēt stresu un neļautu tam nodarīt mums postu. *

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 9. lpp.]

DAŽI IETEIKUMI STRESA MAZINĀŠANAI

● Neprasiet pilnību ne no sevis, ne citiem. (Salamans Mācītājs 7:16.)

● Nosakiet pareizas prioritātes. (Filipiešiem 1:10, 11.)

● Izbaudiet priekus, ko sniedz daba. (Psalms 92:5, 6.)

● Regulāri atvēliet laiku tam, lai mierīgi pabūtu vienatnē. (Mateja 14:23.)

● Esiet līdzsvaroti: ir vajadzīgi gan regulāri fiziski vingrinājumi, gan pietiekama atpūta un miegs. (Salamans Mācītājs 4:6.)

[Attēls 7. lpp.]

Lai samazinātu stresu, ir būtiski atrast laiku komunikācijai

[Attēls 7. lpp.]

Īpašības, ko mudina izkopt Bībele, palīdz mazināt stresu