Vai sieviete drīkst mācīt draudzi?
Bībeles viedoklis
Vai sieviete drīkst mācīt draudzi?
”FAKTS, ka ordinācijas jautājumā sievietes stāvoklis it nemaz nav mainījies, manī vieš izbrīnu un sašutumu,” vēstulē laikrakstam USA Today rakstīja kāda katoliete. Daudzi piekrīt viņas viedoklim. Ir taču reliģijas, kurās sievietes kalpo par mācītājām, priesterēm, bīskapēm un rabīnēm.
Par šo jautājumu notiek karstas diskusijas, un abas puses — gan tie, kas liedz sievietēm kļūt par reliģiskām kalpotājām, gan tie, kas ļauj sievietēm sludināt no kanceles, — apgalvo, ka balstās uz Svētajiem Rakstiem. Tomēr ne viens, ne otrs viedoklis nav saskaņā ar Bībeli. Kāpēc tā var teikt? Lai noskaidrotu atbildi, vispirms ir jāsaprot, kā Bībelē ir lietots grieķu vārds diakonos, ar kuru parasti ir apzīmēts cilvēks, kas kalpo draudzē.
Kalpotāji pirmā gadsimta kristiešu draudzē
Bībelē vārds diakonos ir lietots plašā nozīmē. Piemēram, kādu kristieti, vārdā Foiba, apustulis Pāvils nosauca par ”mūsu māsu, kas ir Kenhrejas draudzes kalpotāja [diakonos]”. (Romiešiem 16:1, JD-07.)
Vai jūs iztēlojaties Foibu stāvam Kenhreju draudzes priekšā un vadām dievkalpojumu? Kādu kalpošanu viņa īstenībā veica? Vēstulē filipiešiem Pāvils pieminēja sievietes, kas kopā ar viņu bija darbojušās ”evaņģēlija sludināšanā”. (Filipiešiem 4:2, 3, JD-07.)
Sludināšana ”ļaužu priekšā un pa mājām” bija galvenā metode, kā kristieši pirmajā gadsimtā izplatīja evaņģēliju jeb labo vēsti. (Apustuļu darbi 20:20.) Šī darba darītāji bija reliģiski kalpotāji, un viņu vidū bija arī sievietes, piemēram, Priskilla. Bībelē stāstīts, ka šī kristiete kopā ar savu vīru ”vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu” dievbijīgam vīrietim, kas vēl nebija kristīts Kristus māceklis. (Apustuļu darbi 18:25, 26.) Priskilla, tāpat kā Foiba un daudzas citas sievietes, acīmredzot bija prasmīga kalpotāja.
Godpilns uzdevums
Vai labās vēsts sludināšana bija mazāk cienījams, otršķirīgs darbs, kas uzdodams sievietēm, kamēr vīrieši pilda svarīgāko pienākumu — vada draudzi? Nē, šādam viedoklim nav nekāda pamata, un divi fakti to nepārprotami atspēko. Pirmkārt, no Bībeles ir skaidri redzams, ka visiem kristiešiem, arī vīriešiem, kuriem bija uzticēti draudzes pārraugu pienākumi, bija jādodas sludināt. (Lūkas 9:1, 2.) Otrkārt, sludināšana bija un joprojām ir galvenais veids, kā abu dzimumu kristieši pilda Jēzus pavēli: ”Darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami.” (Mateja 28:19, 20.)
Titam 2:3, 4.) Pieredzējušas kristietes var palīdzēt jaunākajām, mazāk pieredzējušajām ticības biedrenēm tiekties pēc brieduma. Tāpat kā sludināšana, tas ir godājams un svarīgs uzdevums.
Sievietes var dot vēl kādu būtisku ieguldījumu kristiešu draudzē. Pāvils rakstīja: ”Vecākās sievietes.. lai māca labu, pamāca jaunākās mīlēt vīrus un bērnus.” (Kas drīkst mācīt draudzi?
Tomēr nekur Bībelē nav sacīts, ka sievietei būtu jāvada un jāmāca draudze. Tieši otrādi, apustulis Pāvils deva norādījumu, lai sievietes ”draudzes sapulcēs cieš klusu”. Kāpēc tā? Pāvils paskaidroja, ka viens no iemesliem ir rūpes par to, lai viss notiktu ”pieklājīgi un kārtīgi”. (1. Korintiešiem 14:34, 40.) Lai draudzē viss noritētu gludi, pienākumu mācīt draudzi Dievs ir uzdevis vienai noteiktai grupai. Taču draudzes pārraugu pienākumus nevienam nav paredzēts piešķirt tāpēc vien, ka viņš ir vīrietis, — šis atbildīgais uzdevums ir uzticams vienīgi tiem vīriešiem, kas atbilst Bībelē noteiktajām prasībām. * (1. Timotejam 3:1—7; Titam 1:5—9.)
Loma, kādu Dievs ir paredzējis sievietēm, nekādā ziņā nav pazemojoša. Dievs Jehova viņām ir uzticējis cildenu darbu — publiski sludināt viņa vēsti. (Psalms 68:12.) Jehovas liecinieku draudzē gan vīrieši, gan sievietes veic šo kristīgo kalpošanu, palīdzot miljoniem cilvēku ”nākt pie atgriešanās” un iegūt glābšanu. (2. Pētera 3:9; Apustuļu darbi 2:21.) Tas nekādā gadījumā nav maznozīmīgs veikums.
Šī kārtība, kas attiecas uz vīriešiem un sievietēm, sekmē mieru, un tajā izpaužas cieņa pret abiem dzimumiem. Salīdzinājumam var minēt šādu piemēru: kad gājējam jāšķērso iela ar dzīvu satiksmi, viņam ir vajadzīgas gan acis, gan ausis. Šie orgāni pilda dažādas funkcijas, bet tie darbojas kopā, papildinot viens otru. Kad vīrieši un sievietes pilda Dieva gribu saskaņā ar viņa noteikto kārtību, Dievs svētī draudzi, dodams tai mieru. (1. Korintiešiem 14:33; Filipiešiem 4:9.) *
[Zemsvītras piezīmes]
^ 13. rk. Jāņem arī vērā, ka vīriešu vara draudzē nav neierobežota. Viņiem ir jāpakļaujas Kristus varai un jārīkojas saskaņā ar Bībeles principiem. (1. Korintiešiem 11:3.) Vīriešiem, kas uzņemas vadību draudzē, ir jābūt arī ”paklausīgiem cits citam”, apliecinot pazemību un gatavību sadarboties. (Efeziešiem 5:21.)
^ 15. rk. Cienīdamas Dieva noteikto kārtību, kas paredz, ka vadība draudzē ir jāuzņemas vīriešiem, kristietes arī rāda paraugu eņģeļiem debesīs. (1. Korintiešiem 11:10.)
VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?
● Kādos gadījumos pirmā gadsimta kristietes kādu mācīja? (Apustuļu darbi 18:26.)
● Kam ir uzdots pārraudzīt draudzi? (1. Timotejam 3:1, 2.)
● Kā Dievs vērtē kalpošanu, ko kristietes veic mūsu dienās? (Psalms 68:12.)
[Izceltais teksts 29. lpp.]
”Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks.” (PSALMS 68:12)