Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Būsim pazīstami — Alpu murkšķis

Būsim pazīstami — Alpu murkšķis

Būsim pazīstami — Alpu murkšķis

Spalgs svilpiens satricināja gaisu. Izklausījās, it kā puika būtu uzsvilpis draugam, tikai skaņa bija krietni skaļāka. Svilpiens atbalsojās kalnos, tāpēc bija grūti pateikt, no kuras puses tas nāk. Bet tad es pamanīju nelielu, pūkainu dzīvnieciņu, kas žigli iespruka alā. Ielūkojies dzīvnieku noteicējā, es pārliecinājos, ka tikko esmu redzējis un dzirdējis Alpu murkšķi.

DAŽĀS nākamajās dienās es tuvāk iepazinu šos apaļīgos grauzējus. Es novēroju, uz kuriem akmeņiem murkšķiem patīk sauļoties, kur atrodas to galvenās alas un kā tie iemanās izdzīvot augstu kalnos virs mežu joslas.

Modrība un sadarbība

Kalnu pļavās murkšķiem nebūt nav viegla dzīve. Ziemas ir aukstas, un mēnešiem ilgi visu klāj sniegs, turklāt murkšķus apdraud plēsēji, kas tiem uzglūn kā no zemes, tā no gaisa. Murkšķu pasaulē izdzīvošana ir atkarīga no sadarbības, modrības un gatavošanās nākotnei.

Šie dzīvnieki parasti dzīvo grupās, kas sastāv no veco murkšķu pāra un tā pēcnācējiem. Katrai saimei ir vairākas alas — vienā no tām mitinās murkšķu ģimene, bet citas noder par patvērumu briesmu brīdī. Murkšķi mēdz rakt alas spraugās zem lieliem akmens bluķiem, kurus tie izmanto gan par sargtorņiem, no kuriem ērti var pārredzēt apkārtni, gan par terasēm, kur gozēties saulītē.

Murkšķi ir ļoti tīrīgi radījumi. Savu ”tualeti” tie ierīko atsevišķā alā, lai dzīvojamā ala netiktu piemēslota. Galvenās alas dziļumā murkšķi izveido paplašinājumu un iekārto tur migu, izklājot to ar zāli. Šajā drošajā vietā murkšķu māte laiž pasaulē pēcnācējus, un tur, cieši saspiedušies kopā un iegrimuši ziemas miegā, dzīvnieciņi pārlaiž garo ziemu.

Viens no atbildīgākajiem murkšķu ģimenes pienākumiem ir sarga uzdevums. Kamēr pārējie šķin zāli, kāds no pieaugušajiem murkšķiem stāv sardzē un modri vēro apkārtni. Lai visu labāk saskatītu un laikus pamanītu briesmas, tas brīžiem izslienas uz pakaļkājām. Galvenie murkšķa ienaidnieki ir ērgļi, lapsas un cilvēki. Ja parādās kāds no tiem vai jebkurš liels, plēsīgs putns, tūdaļ atskan griezīgs brīdinājuma svilpiens. Interesanti, ka signāls, kas brīdina, ka tuvojas ērglis — murkšķu bīstamākais spārnotais ienaidnieks —, manāmi atšķiras no citiem briesmu signāliem. Tiklīdz murkšķi izdzird brīdinājumu, tie zibenīgi metas projām. Šķiet, vienā acumirklī visi murkšķi pazūd kā nebijuši!

Tādā brīdī paklausība ir dzīvības un nāves jautājums, jo īpaši jaunajiem murkšķiem, kas ir iecienīts klinšu ērgļu medījums. Ja uzbrucējs ir tuvu, arī sargs kopā ar citiem paslēpjas alā. Pēc dažām minūtēm tas piesardzīgi pabāž laukā galvu un pārbauda, vai briesmas ir garām.

Kā nepārkarst vasarā un izgulēties ziemā

Kalnu pļavās, kur mājo murkšķi, vasarā ir daudz zāles, ko ēst, un klimats ir mērens. Ja laiks ir vēss, murkšķi sildās saulē, iekārtojušies uz ērta akmens. Grūtāk tiem klājas karstumā, jo biezo kažoku novilkt nav iespējams, tāpēc murkšķi parasti ir aktīvi agri no rīta un pievakarē.

Alpu murkšķi nevar sūdzēties par bezmiegu: aptuveni sešus mēnešus gadā tie pavada ziemas miegā. Cita murkšķu suga, sirmie murkšķi, var nogulēt veselus deviņus mēnešus. Kad murkšķi ieslīgst ziemas miegā, to sirdsdarbība palēninās līdz pat vienam diviem sitieniem minūtē un ķermeņa temperatūra nokrīt apmēram līdz pieciem grādiem. Lai izturētu tik ilgu gavēni, murkšķiem, saprotams, ir kārtīgi jāsagatavojas. Vasarā un rudens sākumā tie ēd, cik tik spēj, lai uzkrātu pietiekamas tauku rezerves visai garajai ziemai.

Jaunie murkšķi ir rotaļīgi un bezrūpīgi, tie bieži skraida pa apli, dzenādami viens otru. Man izdevās novērot, kā trīs jaunuļi, saķērušies draudzīgā cīkstiņā, kūleņo lejā pa zālainu nogāzi. Gan lielie, gan mazie murkšķi sveicinās, sabāžot kopā degunus, un ģimenes locekļi cits citu ieskā un aukstā laikā saspiežas kopā, lai sasildītos.

Murkšķu saime gatavojas nākotnei un uzmanās no briesmām. (Ījaba 12:7.) Varbūt arī cilvēki varētu šo to mācīties no šiem grauzējiem.

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Murkšķi ar savu klātbūtni vairo kalnu pļavu pievilcību, un šo sabiedrisko dzīvnieku spējas sadarboties liecina par to Radītāja gudrību. (Psalms 50:10)

[Izceltais teksts 12. lpp.]

Kāds no pieaugušajiem murkšķiem stāv sardzē, kamēr pārējie barojas turpat netālu