Kam uzticēties?

Viņš tika uzskatīts par vienu no sāpju terapijas pionieriem. Taču atklājās, ka, sākot ar 1996. gadu, vairāk nekā desmit gadu garumā šis pazīstamais anesteziologs bija safabricējis pētījumu rezultātus, kurus viņš publicēja nopietnos medicīniskos izdevumos.

”ES NEKĀDI nespēju saprast, kas cilvēkam liek šādi rīkoties,” teica ārsts Stīvens Šeifers, kura vārdi bija citēti žurnālā Anesthesiology News.

Kas cienījamu, augsti kvalificētu speciālistu var pamudināt uz krāpšanu? Aplūkosim četrus iespējamus iemeslus.

● Alkatība. Laikrakstā The New York Times bijušais medicīnas žurnāla The New England Journal of Medicine redaktors Džeroms Kasirers izteicās: ”Situācijā, kad zinātnieku ienākumi lielā mērā ir atkarīgi no [farmācijas] uzņēmumiem, kārdinājums uzrādīt šiem uzņēmumiem izdevīgus pētījumu rezultātus ir milzīgs.”

● Vēlme gūt panākumus par katru cenu. Ir ziņas, ka Vācijā studenti saviem pasniedzējiem ir maksājuši tūkstošiem eiro, lai iegūtu doktora grādu, kas šajā valstī saistās ar lielu prestižu. Saskaņā ar kādu pētījumu, kas bija atspoguļots The New York Times, daudzi studenti, kas pārkāpj ētikas normas, apgalvo, ka viņi ”grasās turēties pie augstām normām” pēc tam, kad būs guvuši panākumus.

● Laba parauga trūkums. Kā var lasīt The New York Times, kāds profesors par vecāko klašu skolēniem sacīja: ”Tā vien gribas teikt, ka viņi ir zaudējuši jebkādus morālos orientierus. Taču drīzāk būtu jāsaka, ka viņu skolotāji, citi padomdevēji un sabiedrība kopumā tā  arī nav palīdzējuši viņiem šādus orientierus izveidot.”

● Dubultas normas. Kādā aptaujā, kurā piedalījās gandrīz 30 tūkstoši vidusskolēnu, noskaidrojās, ka 98 procenti no viņiem personiskās attiecībās godīgumu uzskata par svarīgu. Tomēr 80 procenti atzina, ka viņi ir melojuši vecākiem, un 64 procenti — ka iepriekšējā gadā ir špikojuši eksāmenos.

Augstāki principi

Cilvēkiem piemīt dabiska tieksme uzticēties. (Skat. ”Radīti uzticēties?”.) Taču Bībelē ir reālistiski atzīmēts, ka ”cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām”. (1. Mozus 8:21.) Kā pretoties nepareizām nosliecēm un pasaulē tik izplatītajai tieksmei rīkoties negodīgi? Pievērsīsim uzmanību dažiem Bībeles principiem, kas var palīdzēt.

● ”Nelolo nekādu ļaunu nodomu pret savu tuvāku, kas uzticībā pret tevi pie tevis dzīvo.” (Salamana Pamācības 3:29.)

Mīlestība pret tuvāko mudina darīt otram labu, nevis ļaunprātīgi izmantot viņa uzticību. Ja šis princips tiktu izmantots dzīvē, pienāktu gals visām krāpšanas formām, kuru pamatā ir kāre iedzīvoties uz citu rēķina, arī viltotu zāļu tirdzniecībai, kas bija pieminēta iepriekšējā rakstā.

● ”Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi.” (Salamana Pamācības 12:19.)

Daudzi mūsdienās uzskata, ka būt godīgam nav izdevīgi. Bet padomājiet: kas ir labāk — īslaicīgs labums vai paliekošas vērtības, piemēram, pašcieņa? Krāpdamies eksāmenos, jaunietis, protams, var radīt citiem iespaidu, ka viņa zināšanas un prasmes ir augstā līmenī, bet kā viņš tiks galā ar darba uzdevumiem, kad sāks strādāt?

● ”Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies!” (Salamana Pamācības 20:7.)

Ja jums ir bērni, rādiet viņiem labu priekšzīmi, ”staigājot.. sirds skaidrībā”. Stāstiet viņiem, ko jums dzīvē ir devis godīgums. Ja bērni redz, ka vecāki ievēro augstas morāles normas, visticamāk, arī viņi izaugs par krietniem un uzticamiem cilvēkiem. (Salamana Pamācības 22:6.)

Vai ir iespējams dzīvot pēc šiem Bībeles principiem? Vai mūsdienās ir cilvēki, kas pie tiem turas?

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Francijā arvien vairāk cilvēku uzskata, ka sabiedrībā pazīstamas personas — kā politikas un ekonomikas, tā arī sociālajā un kultūras jomā — neizceļas ar godīgumu, un tāpēc cilvēki nesaskata vajadzību pašiem būt godīgiem, teikts laikrakstā Le Figaro.

[Papildmateriāls 5. lpp.]

RADĪTI UZTICĒTIES?

Frankfurtes universitātes (Vācija) biznesa vadības profesors Mihaels Kosfelds savos pētījumos ir nonācis pie secinājuma, ka uzticēšanās ”ir daļa no cilvēka dabas un tā sakņojas mūsu bioloģijā”. Kosfelds konstatēja, ka, diviem cilvēkiem kontaktējoties, viņu smadzenes izstrādā oksitocīnu — hormonu, kas veicina uzticēšanos. ”Tā ir viena no īpašībām, kas raksturo cilvēkus kā sugu,” atzīmē Kosfelds. ”Ja trūkst uzticēšanās, savā ziņā mēs zaudējam cilvēcību.”