Kas notiek pasaulē

”Pasaules nabadzīgajās zemēs sievietēm varbūtība mirt grūtniecības problēmu dēļ vai dzemdībās ir 300 reižu lielāka nekā bagātajās valstīs.” (BUSINESSWORLD, FILIPĪNAS.)

Saskaņā ar Vācijā veiktas aptaujas datiem, 40 procenti jauniešu vecumā no 11 līdz 15 gadiem nezina, ka saule aust austrumos; 60 procenti nezina, ka no vienas pilnmēness fāzes līdz nākamajai ir četras nedēļas. (WELT ONLINE, VĀCIJA.)

Arheologi senajā Gātā ir atraduši filistiešu tempļa drupas. Šī celtne, ko balstījušas divas centrālās kolonnas, atsauc prātā Bībeles stāstu par Samsonu, kas, izgāzdams filistiešu tempļa stabus, sagrāva visu templi. (THE JERUSALEM POST, IZRAĒLA.)

Līgavu ”imports” Āzijā

”Vīrieši no bagātajām Āzijas valstīm, kā Japāna un Dienvidkoreja, arvien biežāk meklē līgavas trūcīgākajās, piemēram, Vjetnamā un Filipīnās,” teikts Filipīnu elektroniskajā laikrakstā BusinessWorld. Laikposmā no 1995. līdz 2006. gadam japāņu vīriešu skaits, kuri ir apprecējuši ārzemnieces, ir pieaudzis par 73 procentiem. Ar ko ir izskaidrojama šāda tendence? Kā norādīts laikrakstā, ”ekonomiski neatkarīgās vietējās sievietes ir kļuvušas izvēlīgas” un nesteidzas iziet pie vīra. Turpretī sievietes no nabadzīgākām valstīm ir gatavas precēties pat ar vienkāršiem strādniekiem, kas dzīvo turīgās zemēs, jo tie viņām ”piedāvā cerību uz labāku dzīvi”.

Ideāla neuzticība?

Pretrunīgi vērtēts iepazīšanās portāls, kas pērn darbojās jau piecās valstīs, reklamē savus pakalpojumus ar saukli ”Dzīve ir īsa. Atļaujies mīlas dēku!”. Tā dibinātājs uzskata, ka viņa aģentūra neveicina neuzticību, jo cilvēki, kas tajā reģistrējas, jau ir pieņēmuši lēmumu ielaisties dēkā. ”Lielākā daļa no problēmām, kas saistītas ar neuzticību, rodas tāpēc, ka sānsolis nāk gaismā,” viņš saka. ”Mēs neizgudrojām neuzticību — mēs tikai to pilnveidojām.” Pirms kāda laika portālā bija reģistrējušies jau aptuveni 6,4 miljoni.

Dzimuši dejot?

”Cilvēkiem piemīt unikāla spēja motoriskās kustības saskaņot ar dzirdes stimuliem, piemēram, dejot un sist kāju mūzikas ritmā,” teikts ziņojumā, ko publicējuši Jorkas universitātes (Lielbritānija) un Jiveskiles universitātes (Somija) zinātnieki. Zinātnieki ir konstatējuši, ka vēl pirms tam, kad bērni sāk runāt, viņi reaģē uz mūziku un spontāni sāk kustēties tās ritmā. Jo labāk tas izdodas, jo ilgāk viņi smaida. Tas liecina, ka ritma izjūta un vēlme kustēties, kad skan mūzika, ir iedzimta, nevis ar laiku attīstīta.