Tatāri vakar, šodien un rīt

KOPŠ bērnības es bieži esmu dzirdējis parunu: ”Paberz krievu, un tu atradīsi tatāru.” Es pats sevi vienmēr esmu uzskatījis par krievu, bet nesen es no radiem uzzināju, ka viens no maniem vectēviem ir bijis tatārs *. Kad izstāstīju draugiem par savām tatāru saknēm, izrādījās, ka arī vairākiem no viņiem senčos ir tatāri.

Ar lielu aizrautību es sāku pētīt informāciju par slaveniem tatāriem un viņu sasniegumiem mākslā, sportā un citās jomās. Piemēram, izcilais baletdejotājs Rūdolfs Nurijevs, kas ir atstājis dziļas pēdas dejas attīstībā, ir dzimis tatāru ģimenē Krievijā. Bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvo ap septiņiem miljoniem tatāru. Vēlos dalīties dažos interesantos faktos, ko esmu uzzinājis par šo tautu.

Pagātne

Daudzu gadsimtu garumā tatāru vēsture ir cieši savijusies ar mongoļu un citu tjurku tautu gaitām. 13. gadsimtā viņi piedalījās mongoļu karavadoņa Čingishana uzsāktajās iekarošanas kampaņās. * Viņa impērija aptvēra milzīgu teritoriju, kas platības ziņā varēja mēroties ar bijušo Padomju Savienību. 1236. gadā ap 150 tūkstošiem mongoļu karavīru devās uz Eiropu, kas sākas rietumos no Urālu kalniem, un iebruka Krievzemes pilsētās.

Īsā laikā iekarojuši Krievzemi, viņi izveidoja mongoļu-tatāru valsti, kuru mēdz dēvēt par Zelta Ordu (dažkārt šo nosaukumu attiecina tikai uz valsts rietumu daļu). Tās galvaspilsēta Sarajbatu atradās Volgas lejtecē, un valsts sniedzās no Rietumsibīrijas pāri Urālu kalniem līdz pat tālajām Karpatu un Kaukāza grēdām Ukrainā un Gruzijā. Krievu kņazistēm nācās maksāt meslus Zelta Ordai. 15. gadsimtā šī feodālā valsts sāka sairt atsevišķās hanistēs, un izveidojās Krimas, Astrahaņas, Kazaņas un citas hanistes.

Tatarstāna un tās galvaspilsēta Kazaņa

Mūsdienās daudznacionālajā Tatarstānas Republikā, kas ietilpst Krievijas Federācijā un atrodas Krievijas Eiropas daļas pašos austrumos, dzīvo ap četriem miljoniem cilvēku. Republikas teritorija ir aptuveni 68 tūkstoši kvadrātkilometru, un tas ir viens no rūpnieciski attīstītākajiem Krievijas reģioniem. Tatarstāna pieder pie Krievijas lielākajiem naftas un dabasgāzes ieguves centriem, te ražo smagās automašīnas un lidmašīnas, un republikā ir vairākas lielas lidostas.

 Tatarstānas galvaspilsēta Kazaņa, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz miljonu, ir moderna pilsēta pie Kazankas ietekas Volgā. Tā ir ierindojusies starp Krievijas pilsētām, kur ir uzbūvēts metro ar skaistām, arhitektoniski interesantām stacijām. * Katrai stacijai ir savs kolorīts. Dažas ir ieturētas modernā stilā, citas — austrumnieciskā vai viduslaicīgā noskaņā. Vienu no Kazaņas metro stacijām rotā 22 mozaīkas, kurās atainoti tatāru tautas pasaku motīvi.

Kazaņas universitāti, kas ir vecākā visā Tatarstānā, 1804. gadā dibinājis Krievijas cars Aleksandrs I, un universitātes bibliotēka, kuras krājumā ietilpst ap pieciem miljoniem vienību, pieder pie lielākajām Krievijā. Kazaņas universitāte ir ietekmīgs izglītības un kultūras centrs. Daļa no 30 tūkstošiem seno manuskriptu, kas glabājas tās bibliotēkā, ir datējami ar devīto gadsimtu.

Ir patīkami pastaigāties pa Baumaņa ielu pilsētas centrā, kur ir daudz pievilcīgu veikaliņu un kafejnīcu. Kad nesen mēs ar sievu viesojāmies Kazaņā, mēs izbaudījām jauku izbraucienu kuģītī pa Volgu.

Viens no Kazaņas ievērojamākajiem apskates objektiem ir slavenais kremlis. Šis vēsturiskais 16. gadsimta nocietinājums ir vienīgais tatāru cietoksnis Krievijā, kurš ir saglabājies līdz mūsu dienām. Kremļa mūru iejoztas, te slienas tādas celtnes kā Sjujumbeki sargtornis, Tatarstānas valdības ēkas, mošeja un pareizticīgo baznīca.

2000. gadā Kazaņas kremli iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Naktī, kad izgaismotās ēkas spoguļojas upē, spilgti izceļas visas arhitektoniskās detaļas un senais cietoksnis izskatās īpaši iespaidīgi.

Tauta un valoda

Tatāri ir lielākā no Krievijā dzīvojošām tjurku tautām, kuras kopskaits šajā valstī, pēc  aptuvenām aplēsēm, sasniedz piecarpus miljonus. Taču precīzi nav zināms, cik tatāru dzīvo plašajā valsts teritorijā.

Tatāru valoda pieder pie tjurku valodu grupas, kurā ietilpst arī tādas valodas kā azerbaidžāņu, baškīru, jakutu, kazahu, kirgīzu, nogaju, turkmēņu, turku, tuviešu, uzbeku un citas. Dažas no tām ir pietiekami līdzīgas, lai runātāji kaut kādā mērā spētu saprasties bez starpniekiem.

Pasaulē tjurku valodās runā miljoniem cilvēku. Tatarstānas pilsētu ielās dzird skanam gan tatāru, gan krievu valodu, arī grāmatas Tatarstānā iznāk abās šajās valodās, un tās abas tiek lietotas presē, radio un televīzijā. Teātros tiek uzvestas lugas tatāru valodā, kurās atspoguļota tautas vēsture, folklora un sadzīve.

Veikalu izkārtnes un ielu nosaukumi Kazaņā un citās pilsētās ir kā krieviski, tā tatāriski. Krievu valodā ir daudz tatāru cilmes vārdu. Padomju Savienībā tatāru rakstība piedzīvoja pāreju vispirms no arābu alfabēta uz latīņu alfabētu (1928. gadā) un pēc tam uz modificētu krievu alfabētu (1939. gadā).

Tautas tradīcijas

Savulaik tatāri bija mednieki un lopkopji, un līdz šai dienai tatāru nacionālajā virtuvē dominē gaļas ēdieni. Daudzās tatāru ģimenēs iecienīts ir belešs —  liels pīrāgs, kas pildīts ar kartupeļiem, gaļu, sīpoliem un dažādām garšvielām. Belešu cep kādas divas stundas. Kad to pasniedz galdā, ap kuru sasēdušies ēdāji, visu acu priekšā karstajam belešam nogriež virsējo garozu, un telpu piepilda kūpošā pīrāga kārdinošā smarža.

Iespējams, senākie un slavenākie tatāru svētki ir Sabantujs, kas sakņojas pagāniskos rituālos, kuros ļaudis ar kopīgām lūgšanām un upuriem godināja saules dievu un senču garus. Viņi ticēja, ka ar šiem upuriem viņi nodrošinās savas dzimtas turpināšanos, ganāmpulku pieaugumu un zemes auglību.

Tatāru kaislība ir zirgi — tas ir mantojums no viņu klejotāju pagātnes. Zirgiem ir nozīmīga vieta tradicionālajā tatāru kultūrā. Kazaņā atrodas viens no pasaules izcilākajiem hipodromiem ar 12 staļļiem un veterināro klīniku. Tur ir pat īpašs baseins, kur peldināt zirgus.

Ko nesīs rītdiena?

Korānā ir teikts: ”Mēs rakstījām psalmos, pēc Toras: ”Mani taisnie kalpi patiesi iemantos zemi.”” (21. sūra, 105. pants.) Šie vārdi ir citēti no Dāvida psalmiem, kas uzrakstīti Bībelē vairāk nekā pusotru gadu tūkstoti iepriekš. 37. psalma 29. pantā var lasīt: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.”

Pie kuras tautas vai etniskās grupas piederēs šie taisnie cilvēki? Pravietojumā no Indžīla jeb Kristiešu grieķu rakstiem sacīts, ka šādu brīnišķīgu nākotni pieredzēs ”liels pulks, ko neviens nespēj saskaitīt, no visām tautībām, ciltīm, tautām un valodām”. (Atklāsmes 7:9.) Cik patīkama būs dzīve, kad uz visas zemes mierā un saskaņā dzīvos visdažādāko tautību pārstāvji! *

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 25. lpp.]

DIEVA VĀRDS TATĀRU VALODĀ

Tatāru autora M. Hužajeva grāmatā Dinnər Tarixb (Pasaules reliģijas) teikts, ka Ādamu radīja Jahve Allāhs jeb Dievs Jehova. Savukārt Toras (Bībelē tās ir pirmās piecas Mozus grāmatas) izdevumā tatāru valodā pie 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 4. panta zemsvītras piezīmē par Dieva vārdu ir paskaidrots: ”Iespējams, senie ebreji šo vārdu izrunāja ”Jahve”.”

[Papildmateriāls 26. lpp.]

JEHOVAS LIECINIEKI TATARSTĀNĀ

Jehovas liecinieki Krievijā organizē tatāru valodas kursus, jo viņi ļoti vēlas visiem stāstīt labo vēsti par Dieva valstību. Kāda tatāru sieviete teica: ”Iespēja mācīties par Dievu savā dzimtajā valodā mani aizkustināja līdz asarām.”

1973. gadā neliela tatāru tautības Jehovas liecinieku grupa savas sapulces, kurās viņi pēta Bībeli, sāka rīkot tatāru valodā. 90. gados Jehovas liecinieki šajā valodā sāka izdot bībelisko literatūru. * 2003. gadā Tatarstānā, Naberežnije Čelnos, tika izveidota pirmā Jehovas liecinieku tatāru valodas draudze. Tagad Krievijā ir 8 tatāru draudzes un 20 grupas.

2008. gadā delegāti no Astrahaņas un pārējās Pievolgas, Urāliem, Rietumsibīrijas un Tālajiem Ziemeļiem apmeklēja Jehovas liecinieku kongresu tatāru valodā. Šobrīd Tatarstānā ir 36 tatāru, krievu un krievu zīmju valodas draudzes un grupas, pie kurām pieder vairāk nekā 2300 cilvēku, kas aktīvi māca citiem patiesību par Dievu.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 27. lpp.]

ATLĒTS KĻŪST PAR GARĪGU GANU

Kādreizējais smagatlēts Pjotrs Markovs ir dzimis 1948. gadā kādā Tatarstānas ciemā. 30 gadus viņš savā dzimtajā pusē bija labi pazīstams ar saviem sportiskajiem sasniegumiem. Reiz viņš 130 reižu pēc kārtas pacēla 32 kilogramus. Pjotrs kļuva par Jehovas liecinieku, un kopš tā laika viņu labi pazīst cita iemesla dēļ — gan tatāru, gan krievu valodā viņš dedzīgi stāsta cilvēkiem par Dievu un palīdz tiem iegūt zināšanas, kas ļauj tikt galā ar dzīves grūtībām.

Tā Pjotrs seko paraugam, ko ar mīlestību ir rādījis Radītājs, par kuru Jesajas grāmatas 40. nodaļas 11. pantā ir rakstīts: ”Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī un sargās avju mātes.”

[Attēls]

Pjotrs ir kļuvis par garīgu ganu

[Karte 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

KRIEVIJA

URĀLI

MASKAVA

Sanktpēterburga

TATARSTĀNAS REPUBLIKA

Kazaņa

Volga

[Attēls 25. lpp.]

Kazaņas kremlis pie Kazankas upes

[Norāde par autortiesībām]

© Michel Setboun/CORBIS

[Attēls 26. lpp.]

Belešs — tatāru iecienītais gaļas pīrāgs