Krāpšana internetā. Cik reālas ir briesmas?

Viljams, pensionēts skolotājs, kas dzīvo Floridā (ASV), saņēma e-pasta vēstuli — kā viņam likās, no sava interneta pakalpojumu sniedzēja. Vēstulē bija teikts, ka ir pazaudēta viņa norēķinu informācija. Viljams aizpildīja e-pasta ziņojumam pievienoto veidlapu un nosūtīja to atpakaļ. Taču viņa dati nonāca nevis pie interneta pakalpojumu sniedzēja, bet gan pie kāda Šivas, blēža no Kvīnsas rajona Ņujorkā. Nākamajā dienā Šiva izmantoja Viljama kredītkartes numuru, lai internetā nopirktu identifikācijas karšu printeri. Viljama saņemtā vēstule bija viens no 100 tūkstošiem e-pasta ziņojumu, kurus Šiva bija nosūtījis. Izmeklētāji noskaidroja, ka ap 100 cilvēku bija uz tiem atbildējuši un kļuvuši par krāpnieka upuriem.

56 gadus veca austrāliete no Kvīnslendas internetā uzsāka romantisku saraksti ar vīrieti, kas uzdevās par britu inženieri. Sieviete bija paspējusi nosūtīt viņam 47 tūkstošus dolāru, kad atklājās, ka īstenībā viņa sarakstās ar 27 gadus vecu viltvārdi, kas dzīvo Nigērijā. *

DIEMŽĒL krāpšana internetā ir visai izplatīta. Izdevumā Consumer Reports publicētajā rakstā ”Stāvoklis internetā 2010. gadā” bija teikts: ”Apdraudējums internetā joprojām ir satraucoši liels, un interneta kaitnieku uzbrukumi nodara lietotājiem zaudējumus, kas mērāmi miljardos. Kopš pagājušā gada datorvīrusu uzbrukumu skaits ir būtiski pieaudzis, un no tiem ir cietuši 40 procenti ASV mājsaimniecību, kurām ir pieejams internets. Daļā mājsaimniecību vīrusu izraisītas problēmas ir radušās daudzkārt.” Pēc Eurostat datiem, 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs gandrīz trešdaļa interneta lietotāju datoru ir inficējušies ar datorvīrusiem. Vispirms īsi aplūkosim dažas no parastākajām krāpnieku metodēm un tad pievērsīsim uzmanību aizsardzības pasākumiem.

Kā viņi to dara?

Krāpnieki, kas darbojas internetā, bieži izmanto e-pastu. Tas krāpšanas veids, no kura cieta pensionētais skolotājs Viljams, tiek dēvēts par personas datu izmānīšanu jeb pikšķerēšanu  (angliski phishing). Kā makšķernieks ar ēsmas palīdzību ķer zivis, pikšķerētājs ar e-pasta palīdzību cenšas aizvilināt neuzmanīgu lietotāju uz krāpniecisku tīmekļa vietni, kas izskatās kā īsta. Viņa nolūks ir panākt, lai lietotājs atklātu savu paroli, kredītkartes datus, bankas konta rekvizītus vai tamlīdzīgu informāciju. Negodīgas personas var tikt pie jūsu e-pasta adreses, izmantojot programmas, kas ļauj atrast un savākt adreses internetā.

Kaitīgie e-pasta ziņojumi var sasniegt savu mērķi, pat ja jūs uz tiem neatbildat un savus datus neievadāt. Dažkārt pietiek atvērt šādu ziņojumu, lai jūsu datorā automātiski instalētos spiegprogrammatūra, kas vāc informāciju par jūsu darbībām ar datoru. Piemēram, dažas no šīm ļaunprātīgajām programmām reģistrē jūsu veiktos taustiņsitienus, ļaujot krāpniekam uzzināt jūsu paroles un citu personisku informāciju. Citas novirza lietotāju uz krāpnieciskām vietnēm. Ko darīt, lai nekļūtu par krāpnieku upuri?

Kā sevi aizsargāt

Uzmanieties no e-pasta ziņojumiem, kas satur aizdomīgas saites. Reizēm, ja jūs noklikšķināt uz šādas saites, datorā instalējas Trojas zirgs, kaitīga programma, kas paver ”lūku” krāpniekam, lai viņš bez jūsu ziņas varētu iekļūt datora sistēmā un iegūt jūsu personas datus. Forumi, pornogrāfiskas vietnes, kā arī vietnes, kas piedāvā lejupielādēt programmas no nezināma avota, un sociālie tīkli ir saistīti ar paaugstinātu risku, jo noziedznieki tos bieži izmanto, lai izplatītu spiegprogrammatūru un zagtu vērtīgus datus. Vēl viens ieteikums: nekad neatbildiet uz e-pasta vēstulēm, kas sola pasakainu peļņu.

Varbūt, lietojot internetu, jums ir gadījies, ka ekrānā pēkšņi parādās ziņojums: ”Jūsu dators ir apdraudēts! Lai aizsargātu savu datoru, noklikšķiniet šeit!” vai: ”Bezmaksas ekrānsaudzētāji. Noklikšķiniet šeit!” Ja paklausīsiet un noklikšķināsiet, iespējams, jūsu datorā iekļūs spiegprogrammatūra.

Ir jābūt piesardzīgam arī tad, ja internetā meklējat darbu. Noziedznieki izmanto viltotas vietnes, lai ievāktu no darba meklētājiem ”reģistrācijas maksu” un pat personisku finanšu informāciju.

Mūsdienu zagļi ir gudri diezgan, lai attālināti piekļūtu uzņēmumu un finanšu organizāciju datubāzēm un nozagtu datus. Piemēram, 2007. gada janvārī zagļi uzlauza kādas ASV veikalu ķēdes datorsistēmas un ieguva informāciju par vairākiem miljoniem klientu, ieskaitot viņu kredītkaršu datus. Nigērijā kibernoziedznieki ielauzās vairāku banku datubāzēs un nozaga pusotru miljonu PIN kodu, lai izņemtu naudu no bankomātiem. Internetā plaukst īsts melnais tirgus, kurā negodīgi uzņēmumu darbinieki un hakeri tirgo zagtus kredītkaršu datus un pat veselus personas datu komplektus, citiem vārdiem, zagtas identitātes.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 11. lpp.]

Pikšķerēšana: ar e-pasta palīdzību lietotāji tiek aizvilināti uz krāpnieciskām tīmekļa vietnēm, kas izskatās kā īstas, lai izmānītu no viņiem tādus konfidenciālus datus kā paroles, kredītkaršu numurus un bankas konta informāciju

Spiegprogrammatūra: programmatūra, kas reģistrē darbības ar datoru

Trojas zirgs: programma, kas, šķietami veicot kādu nekaitīgu darbību, paver nesankcionētu piekļuvi datora sistēmai

 [Papildmateriāls/Attēli 12., 13. lpp.]

Kā nekļūt par upuri

ŅEMIET VĒRĀ ŠĀDUS IETEIKUMUS:

1. Vienmēr turiet ugunsmūri ieslēgtu un regulāri atjauniniet operētājsistēmu, lietojumprogrammas un pretvīrusu programmas.

2. Regulāri veidojiet savu failu rezerves kopijas un saglabājiet tās drošā vietā.

3. Lieciet lietā veselo saprātu. Neticiet visam, kas rakstīts internetā. Salamana Pamācībās 14:15 ir teikts: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.”

4. Neiekrītiet alkatības slazdā. (Lūkas 12:15.) Uzmanieties no ”bezmaksas” piedāvājumiem un vietnēm, kur preces tiek tirgotas par neticami izdevīgu cenu. Var gadīties, ka šie piedāvājumi ir pikšķerētāja ”ēsma”.

5. Uzmanieties no nepieprasītiem e-pasta (kā arī tūlītējās ziņapmaiņas) ziņojumiem, īpaši, ja tie ietver saites vai prasa ievadīt personisku informāciju, piemēram, apstiprināt paroli.

6. Izdomājiet paroles, kuras citiem ir grūti uzminēt. Ik pa laikam mainiet savas interneta paroles un neizmantojiet vienu un to pašu paroli dažādiem kontiem.

 7. Savus kredītkartes datus un bankas informāciju norādiet vienīgi drošās un uzticamās vietnēs.

8. Rakstot vietņu adreses, vienmēr pārbaudiet, vai tās ir uzrakstītas pareizi, īpaši, ja runa ir par finanšu organizāciju adresēm. Viena sīka kļūda jūs var novirzīt uz viltotu vietni.

9. Ja sūtāt sensitīvu informāciju, piemēram, kredītkartes datus, izmantojiet drošus (šifrētus) savienojumus, un pēc tam izejiet no attiecīgās vietnes, noklikšķinot uz ”Iziet”.

10. Rūpīgi un regulāri pārbaudiet savas kredītkartes transakcijas un bankas izrakstus. Ja pamanāt kaut ko aizdomīgu, nekavējoties sazinieties ar banku.

11. Uzmanieties, ja lietojat neaizsargātu bezvadu (Wi-Fi) savienojumu, jo krāpnieki var nozagt informāciju un novirzīt jūs uz viltotu vietni.

12. Neizvēlieties iespēju ”Atcerēties šo paroli”. Trojas zirgi var iegūt jūsu saglabātās paroles.