Paviesosimies zooloģiskajā dārzā!

PIRMS trim tūkstošiem gadu kāds Ķīnas imperators izveidoja parku, ko nosauca par Saprāta dārzu. Parka platība bija apmēram 600 hektāru, un tajā varēja apskatīt daudz dažādu dzīvnieku. Tajos laikos šāds parks bija ārkārtīgs retums.

Mūsu dienās zooloģiskie dārzi ir pieejami miljoniem cilvēku visā pasaulē. ”Tā kā neskartas dabas paliek aizvien mazāk un arvien vairāk cilvēku dzīvo pilsētās, zooloģiskais dārzs daudziem ir vienīgā vieta, kur brīvi pavērot savvaļas dzīvniekus,” teikts grāmatā Zoos in the 21st Century (Zooloģiskie dārzi 21. gadsimtā).

Ko piedāvā moderns zoodārzs

Zooloģiskajā dārzā var apskatīt dažus no planētas skaistākajiem un iespaidīgākajiem dzīvniekiem tādā vidē, kas pēc iespējas ir pietuvināta to dabiskajai videi. Apmeklētāji var priecāties par košiem tauriņiem, kas laidelējas tropu dārzā, un pingvīniem, kas izbauda ledus dušu savā mītnē, kur apstākļi atgādina sniegotos Antarktīdas plašumus.

Jūs varat iziet cauri miniatūram ekvatoriālajam mežam un aplūkot dzīvniekus un putnus, kuri parasti mitinās šādos mežos. Savukārt speciāli ierīkotā tumšā telpā var redzēt dzīvniekus, kas ir aktīvi naktī. Dažos zoodārzos var vērot plēsējputnus lidojumā vai noskatīties, kā delfīni gaisā veic akrobātiskus trikus. Agrāk plēsīgus zvērus mēdza turēt būros, bet tagad tiem izveido āra voljērus ar grāvjiem, kas nošķir dzīvniekus no apmeklētājiem.

 Par un pret

Daži dzīvnieku tiesību aizstāvji uzskata, ka nav pareizi sagūstīt savvaļas dzīvniekus un turēt tos nebrīvē, laupot tiem dabisko dzīves vidi. Viņi norāda, ka zooloģiskajos dārzos dzīvnieku kustības ir ierobežotas un tie zaudē savu instinktīvo uzvedību.

Turpretī zooloģisko dārzu darbinieki uzsver, ka šiem dārziem ir liela nozīme dabas aizsardzībā un sabiedrības izglītošanā. ”Mūsu mērķis ir veicināt cilvēku cieņu pret dzīvniekiem,” stāsta Haime Ruljs, kas strādā dabas parkā Faunija (Spānija, Madride). ”Mēs vēlamies, lai apmeklētājos rastos vēlēšanās aizsargāt dzīvnieku dabiskās dzīvesvietas, bez kurām tie nevar pastāvēt.” Daži pētījumi apliecina, ka labi izveidotas dzīvnieku ekspozīcijas palīdz sabiedrībai saprast, cik svarīgi ir aizsargāt apdraudētās sugas.

Vairākas retas sugas, piemēram, lielie pandas, ir iemantojuši sevišķu publikas mīlestību. ”Visi mūsu apmeklētāji grib redzēt abus pandas,” atzīst Madrides zooloģiskā dārza un akvārija darbiniece Noelija Benito. ”Šī populārā suga ir kļuvusi par simbolu mūsu cīņai par apdraudēto sugu saglabāšanu.  Mēs ceram, ka pandas vairosies, lai gan šie dzīvnieki ir kaprīzi partnera izvēlē.”

Pretēji pandām, citi dzīvnieki zooloģiskajos dārzos vairojas diezgan labi, jo atrodas piemērotos apstākļos un saņem pienācīgu veterināro aprūpi. Sekmīga apdraudēto sugu pavairošana ir palīdzējusi atspēkot apgalvojumu, ka zooloģiskajiem dārziem nav jāiesaistās šo sugu tirdzniecībā. Daudzu zooloģisko dārzu mērķis ir ne vien uzturēt dzīvniekus, lai tos rādītu apmeklētājiem, bet arī pavairot apdraudēto sugu īpatņus, lai pēc kāda laika tos reintroducētu savvaļā.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sugas izmirst, ir biotopu izzušana. Tāpēc zooloģiskie dārzi aktīvi iesaistās dabas aizsardzības projektu finansēšanā, sadarbojoties ar tropu zemju dabas rezervātiem. *

Dzīvās dabas vērošana

Lielākajai daļai bērnu ļoti patīk dzīvnieki, tāpēc, ja brīvdienās vai atvaļinājumā visa ģimene apmeklē zoodārzu, vecākiem rodas lieliska iespēja mācīt bērniem par Dieva radīto dzīvo dabu. Viņi kopā ar bērniem var iepazīt daudzveidīgo dzīvnieku valsti.

Jau no senseniem laikiem cilvēkus ir aizrāvusi dzīvnieku pasaule. Ir vērts rosināt bērnos šādu interesi, jo, vērojot dabu, mēs varam saprast, kāda persona ir mūsu Radītājs. Zooloģiskajā dārzā mēs vairāk uzzinām par brīnišķīgajām dzīvajām radībām, kas mājo uz mūsu trauslās planētas, un mācāmies izturēties pret tām ar cieņu.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 16. lpp.]

PAGLĀBTI NO IZNĪCĪBAS

Ar daudzu zooloģisko dārzu kopīgiem centieniem vismaz desmit dzīvnieku sugas ir paglābtas no izmiršanas. Lūk, tikai divi piemēri.

● Sumbri savvaļā izzuda 1925. gadā. Tos pavairoja zooloģiskajos dārzos, un tagad Baltkrievijā, Krievijā un Polijā noteiktās teritorijās klejo veseli sumbru ganāmpulki.

● Baltais orikss ir izturīga tuksneša antilope. Pēdējo savvaļā mītošo oriksu mednieki nošāva 1972. gadā, bet, tā kā neliels skaits oriksu atradās dažādos zooloģiskajos dārzos, šīs graciozās antilopes izdzīvoja. Tagad tās brīvi klaiņo vairākās aizsargātās teritorijās Arābijas pussalā.

Protams, zooloģiskajiem dārziem nav pa spēkam sekmīgi pavairot visas apdraudētās sugas. Daudzi projekti, kuru mērķis ir bijis atjaunot savvaļā izzudušās populācijas, ir cietuši neveiksmi.

[Attēls 16. lpp.]

Baltais orikss

[Norāde par autortiesībām]

Hai-Bar, Yotvata, Israel

[Attēls 14. lpp.]

[Attēli 15. lpp.]

Pulksteņrādītāja kustības virzienā, sākot ar kreiso augšējo attēlu: tropu tauriņš Graphium colonna, Bengālijas tīģeris, lielais panda, baltgalvas ērglis, Kalifornijas jūras lauva

[Norādes par autortiesībām]

Tīģeris: Loro Parque, Puerto de la Cruz, Tenerife; ronis: Faunia, Madrid; ērglis un panda: Zoo Aquarium de Madrid