Zivju bara kustība
Radies nejauši vai radīts?
Zivju bara kustība
● Ik gadu autoavārijās iet bojā vairāk nekā miljons cilvēku un apmēram 50 miljoni gūst ievainojumus. Bet miljoniem zivju spēj peldēt barā, praktiski nesaduroties cita ar citu. Kā zivīm tas izdodas? Ko no tām var mācīties, lai samazinātu autoavāriju skaitu?
Pārdomām. Zivis barā uztver apkārtni ar redzi un ar īpašiem maņu orgāniem — tā dēvēto sānu līniju. Ar šīm maņām zivis nosaka citu zivju atrašanās vietu un attiecīgi reaģē. Kādi ir zivju uzvedības principi barā?
1. Peldēšana paralēli blakus esošajām zivīm. Tās peld tādā pašā ātrumā kā blakus esošās zivis, cenšoties saglabāt noteiktu distanci.
2. Pietuvošanās. Tās pietuvojas zivīm, kuras atrodas tālāk.
3. Izvairīšanās no sadursmēm. Tās maina virzienu, lai nebūtu jāsaskaras ar citām zivīm.
Balstoties uz šiem trijiem zivju uzvedības principiem, kāda Japānas autobūves kompānija ir radījusi mazus robotus, kas spēj pārvietoties grupā, nesaduroties cits ar citu. Redzes funkciju tiem pilda īpašas komunikāciju tehnoloģijas, bet sānu līnijas orgānu funkciju — lāzera tālmērs. Kompānija uzskata, ka šāda tehnoloģija tai palīdzēs uzbūvēt automobiļus, kas spēs izvairīties no sadursmēm, un ”veicinās dabai draudzīgu satiksmes vidi bez transporta sastrēgumiem”.
”Mūsu roboti atdarina zivju bara kustību, izmantojot vismodernākās elektroniskās tehnoloģijas,” sacīja robotizēto transporta līdzekļu projekta galvenais inženieris Tosijuki Andou. ”Mūsdienu motorizētajā pasaulē mēs daudz ko varam mācīties no zivju bara kustības principiem.”
Kā jūs domājat? Vai zivju bara kustības principi ir izveidojušies aklas nejaušības ceļā? Vai arī tie ir radīti ar nodomu?
[Norāde par autortiesībām 17. lpp.]
Zivis: © Ralf Kiefner/age fotostock