PUTNI, kas planē, spēj ilgstoši noturēties gaisā ar minimālu enerģijas patēriņu. Īpaši izcils planētājs ir klejotājalbatross. Šis putns, kura spārnu plētums sasniedz trīsarpus metrus un kurš sver apmēram astoņarpus kilogramus, var nolidot tūkstošiem kilometru, patērējot pavisam maz enerģijas. Kā viņam tas izdodas? Atbilde meklējama putna anatomiskajā uzbūvē un planēšanas tehnikā.

Pārdomām. Lidojuma laikā klejotājalbatrosam īpašas cīpslas fiksē spārnus izstieptā stāvoklī, tāpēc putnam nav jānodarbina muskuļi. Bet albatrosa spēja stundām ilgi planēt ir saistīta arī ar to, ka viņš meistarīgi izmanto vēja brāzmas.

Lidodams virs jūras, albatross ceļas augšā, pagriežas un laižas atkal lejā, un met šādus lokus neskaitāmas reizes. Ar šādu manevru palīdzību putns kompensē gaisa pretestības dēļ zaudēto enerģiju. Tikai nesen zinātniekiem izdevās sīkāk izpētīt albatrosa lidojumu. Ar augstas precizitātes GPS uztvērēju un īpašas datorprogrammas palīdzību viņi atklāja, ka albatrosi izmanto vēja enerģiju, kad, pacēlušies augšup pret vēju, loka augstākajā punktā pagriežas pa vējam. ”Enerģija no vēja tiek iegūta.. vienmērīgi un nepārtraukti,” rakstīja zinātnieki. Tāpēc putns stundām ilgi var planēt bez neviena spārnu vēziena.

Šie atklājumi var palīdzēt inženieriem konstruēt tādus lidaparātus, kas patērētu mazāk degvielas un, iespējams, pat varētu lidot, neizmantojot dzinēju.

Kā jūs domājat? Vai albatrosa planēšanas tehnika, kas ļauj taupīt enerģiju, un tā īpašā anatomiskā uzbūve ir izveidojusies evolūcijas ceļā vai arī ir radīta?