INTERVIJA | FENLINA JANA
Mikrobioloģe stāsta, kāpēc viņa tic Dievam
Fenlina Jana ir zinātniskā asistente Taivānas Zinātņu akadēmijā (Academia Sinica), un viņas pētījumi ir publicēti zinātniskos žurnālos. Agrāk viņa ticēja evolūcijai, bet vēlāk mainīja savus uzskatus. Atmostieties! viņai vaicāja par viņas darbu un ticību.
Nedaudz pastāstiet par sevi!
Mani vecāki bija ļoti trūcīgi, un mana māte neprot ne lasīt, ne rakstīt. Mēs dzīvojām netālu no galvaspilsētas Taibejas, vietā, kur bieži notiek plūdi. Mēs turējām cūkas un audzējām dārzeņus. Vecāki man iemācīja darba tikumu, un viņi man arī mācīja, ka jāpalīdz citiem.
Vai jūsu ģimene bija reliģioza?
Mēs bijām daoisti un ziedojām debesu dievībām, bet neko nezinājām par Dievu. Es nevarēju saprast: ”Kāpēc cilvēkiem jācieš? Kāpēc ir tik daudz egoistu?” Es lasīju grāmatas par daoismu un budismu, kā arī par Austrumu un Rietumu zemju vēsturi un pat apmeklēju dažas baznīcas. Taču es neatradu atbildes uz saviem jautājumiem.
Kāpēc jūs izlēmāt kļūt par zinātnieci?
Man patika matemātika, un mani pārsteidza, kā fizikas un ķīmijas likumi ietekmē visa pastāvošā uzbūvi. It visam, sākot ar milzīgo Visumu un beidzot ar sīkajiem mikrobiem, ir konkrēta struktūra, kas pakļauta noteiktiem likumiem. Es gribēju izprast šos likumus.
Kāpēc jūs pieņēmāt evolūcijas teoriju kā faktu?
Nekas cits man netika mācīts. Gan skolā, gan universitātē es dzirdēju tikai par evolūcijas teoriju. Turklāt, tā kā manu pētījumu nozare ir viena no dzīvības zinātnēm, bija pats par sevi saprotams, ka man jātic evolūcijai.
Tā kā manu pētījumu nozare ir viena no dzīvības zinātnēm, bija pats par sevi saprotams, ka man jātic evolūcijai
Kāpēc jūs sākāt lasīt Bībeli?
1996. gadā es pārcēlos uz Vāciju, lai studētu doktorantūrā. Nākamajā gadā es satiku kādu sievieti, vārdā Simona, kas ir Jehovas lieciniece. Viņa man piedāvāja parādīt Bībelē atbildes uz maniem jautājumiem. Kad viņa man pastāstīja, ka Bībelē ir paskaidrots, kāda ir dzīves jēga, es ieinteresējos. Es sāku katru rītu celties puspiecos, lai stundu lasītu Bībeli. Pēc tam es devos pastaigā, lai pārdomātu izlasīto. Nākamā gada laikā es izlasīju visu Bībeli. Mani iespaidoja Bībeles pravietojumu precizitāte. Pamazām es pārliecinājos, ka Bībele ir grāmata no Dieva.
Kādi bija jūsu uzskati par dzīvības izcelsmi?
Kad 90. gadu beigās es sāku par to nopietni domāt, molekulārbiologi bija sākuši saprast, ka dzīvības ķīmiskie procesi ir daudz komplicētāki, nekā iepriekš tika uzskatīts. Protams, zinātniekiem jau sen bija skaidrs, ka olbaltumvielas, kas atrodas šūnās, ķīmiskā ziņā ir vissarežģītākās molekulas, kādas vien pastāv. Bet tad viņi atklāja, kā savienojas veseli olbaltumvielu kompleksi, pārvēršoties par ”mašīnām” ar kustīgām ”detaļām”. Šādu molekulu ”mašīnu” var veidot vairāk nekā 50 olbaltumvielas. Pat pašai vienkāršākajai šūnai ir vajadzīgs daudz dažādu ”mašīnu” — piemēram, tās ir vajadzīgas, lai ražotu enerģiju, kopētu informāciju un regulētu vielu transportu cauri membrānām.
Ko jūs secinājāt?
Es domāju: ”Kā šīs olbaltumvielu ”mašīnas” var būt tik labi konstruētas?” Tajā laikā, kad noskaidrojās, cik apbrīnojami sarežģīti ķīmiskie procesi norit šūnā, daudziem zinātniekiem radās tāds pats jautājums kā man. Kāds bioķīmijas profesors ASV izdeva grāmatu, kurā viņš rakstīja, ka molekulu ”mašīnas” šūnās ir pārāk komplicētas, lai tās būtu radušās nejauši. Es pilnīgi piekritu viņa argumentiem. Es secināju, ka dzīvība noteikti ir radīta.
Es domāju: ”Kā šīs olbaltumvielu ”mašīnas” var būt tik labi konstruētas?”
Kāpēc jūs kļuvāt par Jehovas liecinieci?
Mani aizkustināja tas, ka Simona par spīti veselības problēmām katru nedēļu mēroja vairāk nekā 50 kilometru, lai mācītu man Bībeli. Es uzzināju, ka tad, kad Vācijā pie varas bija nacisti, daudzi Jehovas liecinieki savas politiskās neitralitātes dēļ tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. Mani dziļi iespaidoja viņu drosme. Redzot Jehovas liecinieku mīlestību pret Dievu, es vēlējos viņiem līdzināties.
Ko jums ir devusi ticība Dievam?
Mani darbabiedri ir ievērojuši, ka tagad es esmu priecīgāka nekā agrāk. Senāk mani mocīja mazvērtības sajūta tāpēc, ka es esmu cēlusies no trūcīgas ģimenes, un es nevienam nestāstīju, kur esmu uzaugusi, un nepieminēju savus vecākus. Bet no Bībeles es uzzināju, ka Dievs nešķiro cilvēkus pēc sociālā stāvokļa. Jēzus uzauga ģimenē, kas, iespējams, bija tikpat trūcīga kā manējā. Tagad man ir citāda attieksme pret vecākiem, un es labprāt iepazīstinu savus draugus ar viņiem.