LĪDZĪGĀ situācijā ir daudzi cilvēki. Lielbritānijā kādā aptaujā, kurā piedalījās darba ņēmēji, piektā daļa teica, ka darba dzīves laikā stress ir kaitējis viņu veselībai, bet ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka neizturamas spriedzes dēļ darbā ir raudājuši. 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā šajā valstī tika izrakstīts tik daudz antidepresantu kā vēl nekad agrāk.

Kas jums izraisa stresu?

• Nedrošības sajūta par finansiālo situāciju vai kaut ko citu.

• Saspringts režīms.

• Saspīlētas attiecības.

• Sāpīgi pārdzīvojumi.

Kādas ir stresa sekas?

• Veselības problēmas.

• Emocionāla iztukšotība.

• Miega traucējumi.

• Depresija.

• Attiecību pasliktināšanās.

 Stress organismā aktivizē apbrīnojamus procesus, kas mūs mobilizē ārkārtas situācijas pārvarēšanai. Organismā izdalās hormoni, kas paātrina elpošanu un sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu. Turklāt asinīs paaugstinās glikozes līmenis un palielinās asinsķermenīšu skaits. Šī reakciju virkne mūs sagatavo tam, lai mēs tiktu galā ar kairinātāju, kas ir izraisījis stresu, jeb stresoru. Kad stresora darbība ir beigusies, organisma stāvoklis parasti normalizējas. Bet, ja stresora darbība turpinās, trauksmes sajūta neatkāpjas un spriedze kļūst pastāvīga — šāds stāvoklis līdzinās situācijai, kad automašīnas dzinējs visu laiku darbojas ar lielu apgriezienu skaitu. Ja vēlamies saglabāt fizisko un psihisko veselību, mums ir jāiemācās tikt galā ar stresu.

Stress pats par sevi ne vienmēr ir kaitīgs. Kādā Amerikas Psihologu asociācijas publicētā rakstā bija teikts: ”Stress cilvēka organismam ir tas pats, kas spriegums vijoles stīgai. Ja stīgas ir pārāk vaļīgas, skaņa ir netīra, bet, ja stīgu spriegums ir pārāk liels, skaņa ir spalga vai arī stīgas pārtrūkst. Stress var būt gan nāvīgs ienaidnieks, gan labs sabiedrotais. Galvenais ir iemācīties to kontrolēt.”

Jāņem vērā arī tas, ka cilvēki ievērojami atšķiras gan pēc temperamenta, gan pēc vispārējā veselības stāvokļa, tāpēc tas, kas izraisa stresu vienam, nebūt nesatrauc otru. Par pārmērīgu stresu var runāt tad, ja cilvēka dienas režīms ir tik saspringts, ka viņš nespēj atslābināties vai tikt galā ar ārkārtas situācijām, kādas rodas laiku pa laikam.

Daļa cilvēku ”atbrīvojas” no hroniska stresa, lietojot alkoholu, narkotikas vai tabaku. Dažiem izveidojas neveselīgi ēšanas paradumi, bet citi stundām ilgi sēž pie televizora vai datora ekrāna — diemžēl nekas no tā patiesībā nerisina problēmu, bet tikai to padziļina. Kā iemācīties pareizi tikt galā ar stresu?

Daudziem tas ir izdevies, izmantojot Bībeles padomus. Varbūt tajā atrodamie drošie un pārbaudītie principi var palīdzēt arī jums? Tālāk ir minēti četri bieži sastopami stresa cēloņi un Bībeles padomi, kas var palīdzēt katrā konkrētajā situācijā.

 1. NEDROŠĪBAS SAJŪTA

Neviens no mums nespēj pasargāt sevi no pilnīgi visām problēmām. Bībelē ir teikts, ka ”laiks un apstākļi” var pārsteigt mūs visus. (Salamans Mācītājs 9:11.) Ko darīt, ja māc nedrošības sajūta? Lūk, daži ieteikumi.

• Pastāstiet, kā jūs jūtaties, kādam ģimenes loceklim vai draugam, kam varat uzticēties. Pētījumi liecina, ka tuvu cilvēku atbalsts palīdz izvairīties no stresa izraisītām slimībām. ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” (Salamana Pamācības 17:17.)

• Nedomājiet visu laiku par pašu sliktāko, kas varētu notikt, — šādas raizes tikai atņem emocionālos spēkus. Tas, no kā jūs baidāties, iespējams, nekad nenotiks. Bībelē pilnīgi pamatoti ir teikts: ”Neraizējieties par rītdienu, jo rītdien būs citas raizes.” (Mateja 6:34.)

• Lūdziet palīdzību Dievam. Pirmās Pētera vēstules 5. nodaļas 7. pantā var lasīt šādu aicinājumu: ”Uzticiet viņam [Dievam] visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek.” Dievs mums var dot iekšēju mieru, un viņš apliecina, ka ”nekad nepametīs” tos, kas grūtos brīžos no sirds vēršas pie viņa pēc mierinājuma un atbalsta. (Ebrejiem 13:5; Filipiešiem 4:6, 7.)

2. SASPRINGTS REŽĪMS

Garš ceļš uz darbu, pats darbs, mācības, rūpes par bērniem vai vecākiem, kas ir jau gados, var sagādāt lielu spriedzi. Turklāt bieži ir tā, ka nav iespējams atteikties no kāda pienākuma. (1. Timotejam 5:8.) Kā tikt galā ar saspringta režīma radītu stresu?

• Reizi pa reizei atvēliet laiku atpūtai. Bībelē var lasīt: ”Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.” (Salamans Mācītājs 4:6.)

• Nosakiet pareizās prioritātes un centieties dzīvot pieticīgāk. (Filipiešiem 1:10.) Padomājiet, vai jums ir iespējams nedaudz vienkāršot savu dzīvi, piemēram, samazināt izdevumus vai arī savu darba laiku. (Lūkas 21:34, 35.)

Tā rīkojās raksta sākumā minētais Kari — viņš izvērtēja savu dzīvi un izlēma, ka kaut kas ir jāmaina. ”Es sapratu, ka biju dzīvojis diezgan egoistiski,” Kari stāstīja. Viņš pārdeva savu uzņēmumu un atrada tādu darbu, kas viņam ļauj pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni. ”Mūsu dzīves līmenis vairs nav tik augsts kā agrāk,” viņš atzīst, ”toties mēs ar sievu vairs nedzīvojam vienā stresā, un mums ir vairāk brīva laika, ko veltīt bērniem un draugiem. Es ne pret kādu biznesa iespēju nemainītu to iekšējo mieru, kādu esmu ieguvis!”

 3. SASPĪLĒTAS ATTIECĪBAS

Cilvēks var izjust lielu stresu, ja viņam ar kādu ir saspīlētas attiecības, un īpaši nepatīkami ir tad, ja konflikti izraisās darbavietā. Kas var palīdzēt šādā situācijā? Pievērsiet uzmanību tālāk minētajiem ieteikumiem.

• Ja kāds jūs aizvaino, centieties saglabāt mieru. Nepielejiet eļļu ugunī. ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 15. nodaļas 1. pantā.

• Centieties risināt domstarpības zem četrām acīm un runājiet ar cieņu. (Mateja 5:23—25.)

• Mēģiniet saprast otra cilvēka viedokli un to, kā viņš var justies. Šāda sapratne palīdz ”apvaldīt dusmas”, jo ļauj iztēloties sevi otra cilvēka vietā. (Salamana Pamācības 19:11, LB-2012.) Tā arī palīdz redzēt sevi it kā otra cilvēka acīm.

• Centieties piedot. Māka piedot ir brīnišķīga īpašība, turklāt tā nāk par labu mūsu veselībai. Kādā 2001. gadā veiktā pētījumā bija konstatēts, ka slēpts aizvainojums ievērojami paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību, bet gatavība piedot samazina stresu. (Kolosiešiem 3:13.)

4. SĀPĪGI PĀRDZĪVOJUMI

Kambodžas iedzīvotāja Nienga citu pēc cita pieredzēja vairākus traģiskus notikumus. 1974. gadā viņa tika ievainota bumbas sprādzienā lidostā. Nākamajā gadā nomira abi viņas bērni un māte un gāja bojā vīrs. 2000. gadā ugunsgrēks nopostīja Niengas māju un viņa zaudēja visu savu iedzīvi, bet trīs gadus vēlāk nomira viņas otrais vīrs. Tad Nienga gribēja aiziet no dzīves.

Taču viņai izdevās tikt pāri sāpīgajiem pārdzīvojumiem. Nienga sāka lasīt un pētīt Bībeli, un tas viņai tik daudz ko deva, ka viņa izlēma atvēlēt laiku arī tam, lai dalītos jauniegūtajās zināšanās ar citiem. Viņas pieredze apstiprina britu zinātnieku secinājumus, kas tika izdarīti 2008. gadā kādā pētījumā, — tajā tika konstatēts, ka viens no veidiem, kā iegūt ”noturību pret stresu”, ir ”kaut ko dot citiem”. Tieši tāds padoms jau sen bija rakstīts Bībelē. (Apustuļu darbi 20:35.)

Turklāt Nienga ieguva drošu cerību uz labāku nākotni, kad visas tagadējās problēmas, kas nomoka cilvēkus, būs palikušas pagātnē. Tad visā pasaulē ”pastāvēs liels miers”. (Psalms 72:7, 8.)

Bībele sniedz īstu cerību un gudrību, kā tikt galā ar mūsdienu dzīves stresu, un tas ir kaut kas nenovērtējams. Šī unikālā grāmata ir palīdzējusi jau miljoniem cilvēku, un tā var palīdzēt arī jums.