HILTONU aizrāva bokss. Jau septiņu gadu vecumā viņš laida darbā dūres gan boksa ringā, gan ārpus tā. Vidusskolas laikā viņš ar draugiem mēdza klaiņot pa ielām, meklējot izdevību kādu piekaut. Viņš stāsta: ”Es zagu, spēlēju azartspēles, skatījos pornogrāfiju, uzmācos sievietēm un biju rupjš pret saviem vecākiem. Vecāki uzskatīja, ka es esmu pilnīgi nelabojams. Pabeidzis vidusskolu, es pametu vecāku mājas.”

Kad pēc 12 gadiem Hiltons atgriezās mājās, vecāki nespēja ticēt savām acīm — viņu dēls bija kļuvis nosvērts, savaldīgs un pieklājīgs! Kāpēc viņš bija tik krasi mainījies? Prombūtnes laikā viņš bija nopietni aizdomājies par to, kas viņu gaida, ja viņš nemainīs savu dzīvi. Vēl Hiltons sāka lasīt un pētīt Bībeli, cerēdams, ka tā varbūt viņam palīdzēs mainīties. ”Es centos izmantot dzīvē to, ko uzzināju no Bībeles,” viņš teica, ”un tas nozīmēja, ka man bija jāatbrīvojas no sliktām īpašībām un jāgodā savi vecāki, kā norādīts Efesiešiem 6:2, 3. Pirmo reizi mūžā es jutos patiesi laimīgs! Turklāt māte un tēvs, kuriem agrāk es sagādāju tik daudz sāpju un raižu, tagad no sirds priecājas par mani.”

Gadījums ar Hiltonu skaidri liecina, ka Bībele joprojām ir noderīga un tā palīdz cilvēkiem mainīties. (Ebrejiem 4:12.) Pievērsīsim uzmanību tam, kā mūsu dzīvi var uzlabot tādas Bībelē cildinātas vērtības kā godīgums, savaldība, uzticība un mīlestība.