PAGĀJUŠAJĀ gadā tūkstošiem brāļu visā pasaulē tika iecelti par draudzes vecākajiem un kalpotājiem. Ja jūs esat viens no šiem dārgajiem brāļiem, jaunie pienākumi jums noteikti sagādā prieku.

Tomēr jūs, iespējams, jūtaties arī nedaudz noraizējies. Kāds jauns draudzes vecākais, vārdā Džeisons, stāsta: ”Kad es tiku iecelts par draudzes vecāko, mani pārņēma liels satraukums.” Līdzīgi bija arī ar Mozu un Jeremiju. Kad viņi bija saņēmuši jaunus uzdevumus no Jehovas, viņi jutās nepiemēroti to veikšanai. (2. Moz. 4:10; Jer. 1:6.) Ja arī jūs tā jūtaties, kā jūs varat pārvarēt nedrošības sajūtu un sekmīgi pildīt savus pienākumus? Apskatīsim, ko šajā ziņā var mācīties no Kristus mācekļa Timoteja. (Ap. d. 16:1—3.)

Kad apustulis Pāvils uzaicināja Timoteju kopā ar viņu doties misijas ceļojumos, Timotejam bija aptuveni 20 gadu. Tā kā Timotejs bija pavisam jauns, viņam sākumā visdrīzāk trūka pārliecības par savām spējām, un, pildot jaunos pienākumus, viņš varbūt reizēm vilcinājās rīkoties. (1. Tim. 4:11, 12; 2. Tim. 1:1, 2, 7.) Tomēr kādus desmit gadus vēlāk Pāvils draudzei Filipos rakstīja: ”Es ceru, ja tāda būs Kunga Jēzus griba, drīz aizsūtīt pie jums Timoteju.. Jo man nav neviena cita, kam būtu tāda attieksme kā viņam.” (Filip. 2:19, 20.)

Kas padarīja Timoteju par tik labu draudzes vecāko? Atbildi var gūt, apskatot sešus aspektus, kuros jūs varat no viņa mācīties.

1. Viņam patiesi rūpēja citi. Pāvils ticības biedriem Filipos norādīja: ”[Timotejs] patiesi rūpējas par jums.” (Filip. 2:20.) Tiešām, Timotejam rūpēja citi cilvēki. Viņu interesēja to garīgā labklājība, un viņš bija gatavs uzupurēties citu labā.

Uzmanieties, ka jūs nesāktu līdzināties tādam autobusa vadītājam, kurš vairāk domā par to, kā laicīgi ierasties katrā sava maršruta pieturā, nekā par to, kā paņemt pasažierus. Viljams, kas jau vairāk nekā 20 gadus kalpo par draudzes vecāko, brāļiem, kas ir nesen iecelti par draudzes vecākajiem, iesaka: ”Mīliet ticības biedrus! Galveno uzmanību pievērsiet viņu vajadzībām, nevis organizatoriskām formalitātēm.”

2. Garīgā darbība ieņēma galveno vietu viņa dzīvē. Pretstatot Timoteja nostāju tai, kāda bija citiem, Pāvils minēja: ”Visi pārējie meklē nevis Kristus Jēzus, bet gan savu labumu.” (Filip. 2:21.) Pāvils šos vārdus rakstīja, atrazdamies Romā. Viņš bija ievērojis, ka brāļi tur bija pārlieku nodarbināti ar personiskām lietām. Viņiem garīgajā darbībā trūka pašaizliedzības. Bet par Timoteju to nevarēja teikt. Kad pavērās kāda jauna iespēja kalpošanā, viņš pauda tādu pašu attieksmi kā Jesaja, kurš teica: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jes. 6:8.)

Kā jūs varat saglabāt līdzsvaru starp personiskajiem pienākumiem un garīgo darbību? Pirmkārt, nosakiet prioritātes. ”Pārliecinieties, kas ir svarīgākais,” aicināja Pāvils. (Filip. 1:10.) Saskaņojiet savas prioritātes ar to, kas ir svarīgs Dievam. Otrkārt, vienkāršojiet savu dzīvi.  Atsakieties no visa, kas nevajadzīgi atņem laiku un spēku. Pāvils Timoteju mudināja: ”Bēdz no jaunībai raksturīgajām vēlmēm un tiecies pēc taisnīguma, ticības, mīlestības un miera.” (2. Tim. 2:22.)

3. Viņš nežēloja spēkus kalpošanā. Pāvils filipiešiem par Timoteju teica: ”Jūs zināt, ka viņš ir pierādījis savu uzticamību — ka viņš kopā ar mani ir kalpojis labās vēsts dēļ kā bērns ar tēvu.” (Filip. 2:22.) Timotejs nebija slinks. Viņš dedzīgi darbojās kopā ar Pāvilu, un tas stiprināja viņu draudzības saites.

Mūsdienās Dieva organizācijā darāmā netrūkst. Garīgā darbība var sniegt patiesu gandarījumu un tuvināt jūs brāļiem un māsām. Tāpēc gādājiet, ”lai jums vienmēr ir darba pilnas rokas Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58.)

4. Viņš lika lietā to, ko mācījās. Pāvils Timotejam rakstīja: ”Tu esi nopietni ņēmis vērā manu mācību, manu dzīvesveidu, manu mērķi, manu ticību, manu pacietību, manu mīlestību, manu izturību.” (2. Tim. 3:10.) Tā kā Timotejs lika lietā to, ko mācījās, ar laiku viņam varēja uzticēt aizvien atbildīgākus pienākumus. (1. Kor. 4:17.)

Vai jums ir kāds garīgi nobriedis draugs, no kura mācīties? Ja nav, varbūt ir vērts tādu atrast? Toms, kas daudzus gadus kalpo par draudzes vecāko, stāsta: ”Kāds pieredzējis vecākais mani ņēma savā paspārnē un sniedza man lielisku apmācību. Es regulāri prasīju viņam padomus un liku tos lietā. Drīz vien, veicot savus pienākumus, es jutos drošāk.”

5. Viņš turpināja mācīties. Pāvils Timotejam rakstīja: ”Cītīgi vingrinies dievbijībā.” (1. Tim. 4:7.) Sportistam nepietiek ar to vien, ka viņam ir treneris. Viņam arī pašam ir jātrenējas. Pāvils Timoteju skubināja: ”Nododies lasīšanai citu priekšā, pamudināšanai, mācīšanai. [..] To visu pārdomā un tajā iedziļinies, lai tava izaugsme būtu skaidri redzama visiem.” (1. Tim. 4:13—15.)

Arī jums ir pastāvīgi jāpilnveidojas. Neapstājieties savā garīgajā izaugsmē un sekojiet līdzi visiem jaunākajiem norādījumiem, kas attiecas uz draudzes darbību. Sargieties kļūt pašpārliecināti — piemēram, nesāciet domāt, ka jums ir tik liela pieredze, ka jūs varat atrisināt katru situāciju, rūpīgi neizpētot attiecīgo jautājumu. Sekojiet Timoteja paraugam — ”nopietni raugieties uz to, kā.. dzīvojat un kā mācāt”. (1. Tim. 4:16.)

6. Viņš paļāvās uz Jehovas garu. Runājot par Timoteja kalpošanu, Pāvils viņam atgādināja: ”Sargā šo dārgumu, kas tev ir uzticēts, ar svētā gara palīdzību, kas mīt mūsos.” (2. Tim. 1:14.) Lai Timotejs spētu turpināt savu kalpošanu, viņam bija jāpaļaujas uz Dieva garu.

Kāds brālis, kas jau vairākus gadu desmitus kalpo par draudzes vecāko, atzina: ”Draudzes vecākajiem un kalpotājiem ir augstu jāvērtē un jāsargā savas attiecības ar Dievu. Tie, kas tā dara, gūst jaunus spēkus. Ja šie brāļi lūdz Dievam svēto garu un attīsta tā augļus, viņi var būt īsta svētība ticības biedriem.” (Ps. 84:8; 1. Pēt. 4:11.)

Ir ļoti uzmundrinoši redzēt, kā daudzi brāļi, kas nesen ir iecelti par draudzes vecākajiem vai kalpotājiem, turpina garīgā ziņā augt. Raksta sākumā minētais Džeisons saka: ”Kopš es esmu iecelts par draudzes vecāko, es esmu ļoti daudz ko iemācījies, un mana nedrošība ir mazinājusies. Tagad es gūstu patiesu prieku, pildot savus pienākumus, un iespēju tos veikt uzskatu par lielu godu!”

Vai jūs turpināsiet augt garīgā ziņā? Mācieties no Timoteja, un arī jūs būsiet par svētību saviem brāļiem un māsām!