Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādātajā izdevumā angļu valodā, kurš iznāca 2013. gadā, 144. psalma 12. līdz 15. pants attiecas uz Dieva kalpiem. Taču iepriekšējā izdevumā šie panti attiecās uz ļaunajiem ”svešiniekiem”, kas minēti 11. pantā. Kāpēc pārstrādātajā izdevumā ir ieviestas šādas izmaiņas?

Jāatzīmē, ka ebreju valodas teksts pieļauj abus tulkojuma variantus. Pārstrādātajā izdevumā šo pantu tulkojumā ir ņemti vērā tālāk minētie faktori.

  1.  Gramatiskie un leksiskie aspekti. 144. psalma 12. līdz 15. pantu ar iepriekšējiem pantiem saista 12. panta pirmais vārds — senebreju valodas vārds ašer. Šim vārdam var būt vairākas nozīmes. Piemēram, to var saprast kā attieksmes vietniekvārdu ”kuri” vai ”kuriem”. Iepriekšējos izdevumos minētais ebreju vārds bija tulkots tieši šādi, līdz ar to viss labais, kas ir minēts 12. līdz 14. pantā, attiecās uz ļaunajiem, par kuriem bija runa iepriekšējos pantos. Taču ebreju vārds ašer var norādīt arī uz iznākumu vai sekām un var tikt tulkots ”ka”, ”lai” vai ”tad”. Šādi tas ir tulkots 12. pantā 2013. gada pārstrādātajā izdevumā, kā arī vairākos citos Bībeles tulkojumos.

  2.  Pantu konteksts. Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādātajā izdevumā 12. panta sākumā vārds ”tad” norāda, ka šajā un divos nākamajos pantos minētās svētības attiecas uz tiem, kas lūdz, lai Dievs viņus izglābj no ļaunajiem (11. pants). Šī izmaiņa atspoguļojas arī 15. pantā, kur tagad var lasīt divas līdzīgas domas, kas papildina viena otru. Abi teikumi, kuros ir minēta ”laimīga tauta”, attiecas uz vienu un to pašu — ”tautu, kuras Dievs ir Jehova”. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā, ka senebreju tekstā nav pieturzīmju, tostarp pēdiņu. Tāpēc, lai saprastu domu, tulkotājiem jāņem vērā ebreju dzejas stils, pantu konteksts un ar tiem saistītie Bībeles fragmenti.

  3.  Saskaņa ar citiem Bībeles fragmentiem, kuros ir runāts par svētībām, kādas Dievs ir solījis saviem uzticīgajiem kalpiem. Pārstrādātajā izdevumā 144. psalmā tagad atspoguļojas Dāvida pamatotā cerība, ka pēc tam, kad Dievs izglābs savu tautu no tās ienaidniekiem, tauta būs laimīga, jo Dievs to svētīs un dāvās tai pārticību. (3. Moz. 26:9, 10; 5. Moz. 7:13; Ps. 128:1—6.) Piemēram, 5. Mozus grāmatas 28. nodaļas 4. pantā ir teikts: ”Svētīts būs tavas miesas auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums.” Dāvida dēla Salamana valdīšanas laikā tauta tiešām dzīvoja agrāk nepieredzētā mierā un labklājībā. Turklāt Salamana valdīšana pravietiski norādīja uz laiku, kad valdīs Mesija. (1. Ķēn. 4:20; 5:1; Ps. 72:1—20.)

Ir skaidrs, ka izmaiņas 144. psalma tulkojumā nemaina mūsu sapratni par Bībeles mācībām. Tomēr tagad šajā psalmā daudz skaidrāk izskan Jehovas kalpu ilgi lolotā cerība, ka pēc tam, kad Dievs iznīcinās ļaunos, viņš uz zemes nodibinās mieru un tie, kas viņam klausa, dzīvos pārticībā. (Ps. 37:10, 11.)