1., 2. a) Kāpēc apustuļa Pāvila laikā daudzu cilvēku prātu nodarbināja jautājumi par verdzību un brīvību? b) Uz ko Pāvils norādīja kā uz patiesas brīvības avotu?

LIELĀKĀ daļa agrīno kristiešu dzīvoja Romas impērijā, kuras iedzīvotāji sevi lepni uzskatīja par likuma, taisnīguma un brīvības aizstāvjiem. Tomēr lielā mērā šīs impērijas spožums un varenība tika panākti ar vergu darbu. Kādā vēstures posmā aptuveni 30 procenti tās iedzīvotāju bija vergi. Nav šaubu, ka verdzība un brīvība bija jautājumi, kas nodarbināja vienkāršos cilvēkus, tostarp arī kristiešus.

² Apustuļa Pāvila vēstulēs ir daudz runāts par brīvību. Tomēr viņa kalpošanas mērķis nebija sociālas vai politiskas pārmaiņas, kādas cilvēki tajā laikā vēlējās panākt. Apustulis Pāvils un viņa ticības biedri nežēloja pūles, lai palīdzētu citiem uzzināt labo vēsti par Dieva valstību un stāstītu par Jēzus Kristus dārgo izpirkuma upuri. Pāvils norādīja, kur var atrast patiesu brīvību. Savā otrajā vēstulē Korintas kristiešiem viņš rakstīja: ”Jehova ir Gars, un, kur ir Jehovas gars, tur ir brīvība.” (2. Kor. 3:17.)

3., 4. a) Ko Pāvils pieminēja, pirms izteica vārdus, kas lasāmi 2. Korintiešiem 3:17? b) Kas mums jādara, lai izjustu brīvību, kas nāk no Jehovas?

 ³ Iepriekš šajā vēstulē Pāvils bija minējis, kas notika ar Mozu, kad tas nokāpa no Sinaja kalna, kur bija atradies Jehovas eņģeļa priekšā. Mozus seja spīdēja tik spoži, ka, viņu ieraudzījuši, cilvēki izbijās, tāpēc viņš aizklāja savu seju ar apsegu. (2. Moz. 34:29, 30, 33; 2. Kor. 3:7, 13.) Tālāk Pāvils bija rakstījis: ”Ja kāds pievēršas Jehovam, apsegs viņam tiek noņemts.” (2. Kor. 3:16.) Ko šie vārdi nozīmē?

⁴ Kā mēs uzzinājām iepriekšējā rakstā, Jehova, visa Radītājs, ir vienīgā persona, kurai ir absolūta un neierobežota brīvība. Tāpēc ir loģiski, ka pie Jehovas un tur, ”kur ir Jehovas gars”, ir brīvība. Taču, lai izjustu šo brīvību, mums ir ”jāpievēršas Jehovam”, tas ir, jāizveido personiskas attiecības ar viņu. Kad izraēlieši atradās tuksnesī, viņi uz to, ko Jehova darīja viņu labā, raudzījās no miesīgā, nevis no garīgā viedokļa. Bija tā, it kā viņu sirds un prāts būtu pārklāti ar apsegu. Viņi domāja tikai par to, kā brīvību, ko viņi bija ieguvuši, izejot no Ēģiptes, izmantot savu vēlmju apmierināšanai. (Ebr. 3:8—10.)

5. a) Kādu brīvību sniedz Jehovas gars? b) Kā mēs zinām, ka fiziska nebrīve nemazina brīvību, ko dod Jehova? c) Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

⁵ Brīvība, kas ir saistīta ar Jehovas garu, ir pārāka par brīvību no fiziskas verdzības. Jehovas gars sniedz to, kas nav panākams ar cilvēku spēkiem, — atbrīvošanu no grēka un nāves jūga, kā arī no viltus reliģijas un tās tradīciju gūsta. (Rom. 6:23; 8:2.) Tā tiešām ir apbrīnojama brīvība! Cilvēks var izjust šādu brīvību, pat atrodoties ieslodzījumā vai verdzībā. (1. Moz. 39:20—23.) Tā noteikti bija ar māsu Nensiju Juenu un brāli Heroldu Kingu, kuri ilgus gadus pavadīja cietumā savas ticības dēļ. Mūsu internettelevīzijā jūs varat redzēt un dzirdēt, ko viņi stāsta par pieredzēto. (Meklējiet sadaļā INTERVIJAS UN DZĪVESSTĀSTI > IZTURĪBA PĀRBAUDĪJUMOS.) Apskatīsim to, kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam mums doto brīvību, un to, kā mēs varam izmantot šo brīvību gudri.

6. Kā izraēlieši parādīja, ka nenovērtē brīvību, ko Jehova viņiem bija dāvājis?

⁶ Saņemot vērtīgu dāvanu, mēs jūtam pamudinājumu parādīt pateicību tās devējam. Taču izraēlieši diemžēl nenovērtēja brīvību, ko viņiem bija dāvājis Jehova. Jau dažus mēnešus pēc tam, kad viņi bija atbrīvoti no verdzības Ēģiptē, viņi sāka ilgoties pēc ēdieniem un dzērieniem, kas viņiem tur bija. Viņi sūdzējās par to, ko Jehova viņiem sagādāja, un pat vēlējās atgriezties Ēģiptē. ”Zivis, ..gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus” viņi vērtēja augstāk par Jehovas dāvāto iespēju brīvi viņu pielūgt. Nav brīnums, ka Jehova uz viņiem ļoti sadusmojās. (4. Moz. 11:5, 6, 10; 14:3, 4.) Mēs no tā varam mācīties kaut ko ļoti būtisku.

7. Kāpēc var teikt, ka Pāvils rīkojās saskaņā ar padomu, kurš lasāms 2. Korintiešiem 6:1, un kā mēs varam viņam līdzināties?

⁷ Apustulis Pāvils mudināja neuzskatīt par pašsaprotamu brīvību, ko Jehova ir dāvājis caur savu Dēlu Jēzu Kristu.  (Nolasīt 2. Korintiešiem 6:1.) Pāvilam nebija svešas ciešanas un sirdsapziņas mokas, kādas sagādā grēka un nāves verdzība. Tomēr viņš sacīja: ”Es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!” Kāpēc viņš tā teica? Vērsdamies pie saviem ticības biedriem, viņš paskaidroja: ”Jo tā gara likums, kurš dod dzīvību vienotībā ar Kristu Jēzu, tevi ir atbrīvojis no grēka un nāves likuma.” (Rom. 7:24, 25; 8:2.) Līdzīgi Pāvilam, mums nekad nebūtu jāuzskata par pašsaprotamu tas, ka Jehova mūs ir atbrīvojis no grēka un nāves verdzības. Izpirkuma upuris mums ļauj kalpot Dievam ar tīru sirdsapziņu un rast kalpošanā patiesu prieku. (Ps. 40:9.)

8., 9. a) Kādu brīdinājumu saistībā ar mums doto brīvību izteica apustulis Pēteris? b) Kā cilvēks varētu izmantot savu brīvību nepareizi?

⁸ Mums ne tikai jāapliecina pateicība par mums dāvāto dārgo brīvību, bet arī jāuzmanās, lai mēs to nekad neizmantotu nepareizi. Apustulis Pēteris brīdināja neizmantot mūsu brīvību kā aizbildinājumu tam, lai izdabātu miesīgām vēlmēm. (Nolasīt 1. Pētera 2:16.) Šis brīdinājums mums varbūt atsauc atmiņā to, kas notika ar izraēliešiem, kad viņi bija tuksnesī. Mūsdienās šis brīdinājums joprojām ir aktuāls, iespējams, pat vēl lielākā mērā. Sātans un viņa pasaule piedāvā neskaitāmas vilinošas iespējas apģērba un ārējā izskata, ēdienu un dzērienu, atpūtas un izklaides izvēlē, kā arī daudzās citās jomās. Prasmīgi reklāmisti savās reklāmās bieži izmanto pievilcīgus cilvēkus, lai mūs pārliecinātu pirkt to, kas mums patiesībā nav vajadzīgs. Cik gan viegli ir krist par upuri šādām viltībām un izmantot savu brīvību nepareizi!

⁹ Pētera dotais padoms attiecas arī uz vēl svarīgākām dzīves jomām, tādām kā izglītības un darba izvēle. Piemēram, jaunieši skolās izjūt lielu spiedienu tiekties pēc augstākās izglītības. Daudzi mēģina jauniešus pārliecināt, ka augstākā izglītība paver ceļu uz labi apmaksātu un prestižu darbu. Bieži vien šie cilvēki, izmantojot statistikas datus, cenšas pierādīt, ka ienākumu ziņā pastāv liela atšķirība starp tiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību, un tiem, kas ir pabeiguši tikai vidusskolu. Nonākot tādu lēmumu priekšā, kas var spēcīgi ietekmēt jauniešu turpmāko dzīvi, viņi to visu var uzskatīt par ļoti vilinošu. Taču kas viņiem un viņu vecākiem būtu jāpatur prātā?

10. Kas mums jāpatur prātā, kad izmantojam sev dāvāto brīvību pieņemt personiskus lēmumus?

¹⁰ Daži var uzskatīt, ka tie ir personiskas izvēles jautājumi, kuros viņi var pieņemt tādu lēmumu, kādu vēlas, ja vien viņu sirdsapziņa to ļauj. Iespējams, viņiem nāk prātā vārdi, ko Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja par ēdienu: ”Kāpēc lai cita cilvēka sirdsapziņa tiesātu manu brīvību?” (1. Kor. 10:29.) Kaut arī mēs varam pieņemt personiskus lēmumus jautājumos, kas skar izglītību un darbu, mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu brīvība ir nosacīta un ka visiem mūsu lēmumiem ir sekas. Tieši tāpēc Pāvils bija norādījis: ”Viss ir atļauts, bet ne viss ir noderīgs. Viss ir atļauts, bet ne viss stiprina.” (1. Kor. 10:23.) Tas mums palīdz saprast, ka, pieņemot personisku lēmumu, lai arī kādu dzīves jomu tas skartu, mūsu vēlmes nav galvenais. Ir jāņem vērā daudz svarīgāki faktori.

11. Kāpēc Jehova mūs ir atbrīvojis?

¹¹ Pēteris ne tikai brīdināja neizmantot brīvību nepareizi, bet arī norādīja, kāds ir pareizais veids, kā to izmantot. Viņš aicināja, lai mēs izmantojam savu brīvību ”kā Dieva kalpi”. Tas palīdz saprast, ka Jehova ar Jēzus starpniecību mūs ir atbrīvojis no grēka un nāves likuma tāpēc, lai mēs kalpotu viņam.

12. Ko mēs varam mācīties no Noasa un viņa ģimenes?

¹² Labākais veids, kā izmantot savu brīvību, ir pilnībā nodoties garīgai darbībai. Tā mēs varam sevi pasargāt no tā, ka mēs sāktu tiekties pēc pasaulīgiem mērķiem un nokļūtu savtīgu vēlmju varā. (Gal. 5:16.) Padomāsim par to, kādu priekšzīmi rādīja Noass un viņa ģimene. Viņi dzīvoja ļaunā un amorālā pasaulē. Tomēr viņi nepieļāva, ka apkārtējo cilvēku domāšanas veids viņus ietekmētu. Kas viņiem tajā palīdzēja? Viņi bija aizņemti, darot visu, ko Jehova viņiem bija licis, — viņi būvēja šķirstu, gādāja pārtikas krājumus sev un dzīvniekiem un brīdināja citus. ”Noa darīja, kā Dievs sacīja,” teikts Bībelē. (1. Moz. 6:22.) Kāds tam bija iznākums? Noass un viņa ģimene palika dzīvi, kad gāja bojā toreizējā pasaule. (Ebr. 11:7.)

13. Kādu uzdevumu Jēzus saņēma no Dieva un nodeva tālāk saviem sekotājiem?

¹³ Ko Jehova ir licis darīt saviem kalpiem mūsdienās? Mēs zinām, ka mums kā Jēzus mācekļiem ir jāpilda Dieva dotais uzdevums sludināt. (Nolasīt Lūkas 4:18, 19.) Daudzu cilvēku prātu ir padarījis aklu šīs pasaules dievs, kas viņus tur reliģiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas gūstā. (2. Kor. 4:4.) Mums ir liels gods, sekojot Jēzus priekšzīmei, palīdzēt cilvēkiem iepazīt un sākt pielūgt Jehovu — Dievu, kas dod brīvību. (Mat. 28:19, 20.) Tiesa, sludināšana var būt saistīta ar dažādām grūtībām. Daudzviet cilvēki ir vienaldzīgi pret labo vēsti, un daži pat ir noskaņoti  naidīgi. Tomēr katram no mums būtu jāpārdomā: ”Vai es varu izmantot savu brīvību, lai vēl lielākā mērā atbalstītu valstības darbu?”

14., 15. Ko ir nolēmuši daudzi Jehovas kalpi? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁴ Ir ļoti uzmundrinoši redzēt, ka daudzi, apzinoties, kādā laikā mēs dzīvojam, ir nolēmuši dzīvot pieticīgāk, lai kalpotu pilnu slodzi. (1. Kor. 9:19, 23.) Daļa no viņiem kalpo par pionieriem savās draudzēs, bet citi ir pārcēlušies uz vietām, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem. Pārskati liecina, ka pēdējos piecos gados par pilnas slodzes sludinātājiem ir kļuvuši vairāk nekā 250 tūkstoši brāļu un māsu un vidējais pionieru skaits ir pārsniedzis 1,1 miljonu. Cik brīnišķīgs iznākums tam, ka Jehovas dotā brīvība tiek izmantota gudri — lai kalpotu viņam! (Ps. 110:3.)

¹⁵ Kas šiem kristiešiem ir palīdzējis izmantot savu brīvību gudri? Padomāsim par Džonu un Džūditu, kas pēdējos 30 gadus ir sludinājuši dažādās valstīs. Viņi atminas, ka 1977. gadā, kad tika izveidota pionieru kalpošanas skola, tajā vairākkārt izskanēja mudinājums pārcelties uz vietām, kur ir īpaši vajadzīgi sludinātāji. Lai vienkāršotu dzīvi un sasniegtu šo mērķi, Džonam vairākas reizes nācās mainīt darbu. Galu galā viņi pārcēlās kalpot uz citu zemi. Kalpojot tur, viņi pārliecinājās, ka lūgšanas un paļāvība uz Jehovu palīdz pārvarēt tādas grūtības kā jaunas valodas apguve un pierašana pie citas kultūras un atšķirīga klimata. Kā šie kalpošanā pavadītie gadi viņus ietekmēja? ”Bija lieliski apzināties, ka es veicu pašu labāko un patīkamāko darbu, kāds vien var būt,” saka Džons. ”Jehova man kļuva daudz reālāks, un es viņu izjutu kā mīlošu tēvu. Es vēl labāk sapratu vārdus no Jēkaba 4:8: ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” Es zināju, ka esmu atradis to, ko biju meklējis, — piepildītu un saturīgu dzīvi.”

16. Kā daudzi tūkstoši Jehovas kalpu ir izmantojuši savu brīvību?

¹⁶ Daudziem, atšķirībā no Džona un Džūditas, apstākļi ļauj kalpot pilnu slodzi tikai samērā neilgu laiku. Tomēr liela daļa izmanto iespēju piedalīties teokrātisku objektu būvniecībā, kas norit visā pasaulē. Piemēram, kad Vorvikā (ASV, Ņujorkas štats) tika būvētas galvenās pārvaldes ēkas, aptuveni 27 tūkstoši brāļu un māsu piedāvāja savu palīdzību. Daži ieradās uz divām nedēļām, citi — uz pāris mēnešiem, vēl citi — uz gadu vai ilgāk. Daudzi no viņiem nesa lielus upurus, lai varētu tur kalpot. Viņi ir brīnišķīgs piemērs tam, kā izmantot Jehovas dāvāto brīvību, lai viņu slavētu un godātu.

17. Kāda nākotne gaida tos, kuri tagad gudri izmanto Dieva piešķirto brīvību?

¹⁷ Mēs esam pateicīgi, ka esam iepazinuši Jehovu un varam izjust brīvību, kas ir saistīta ar viņa pielūgsmi. Centīsimies vienmēr ar saviem lēmumiem parādīt, ka augstu vērtējam šo brīvību. Neizmantosim to nepareizi vai nelietderīgi. Izmantosim mums piešķirto brīvību, lai kalpotu Jehovam tik lielā mērā, cik vien mēs spējam. Ja tā rīkosimies, mēs saņemsim Jehovas solītās svētības, kas īstenosies, kad piepildīsies pravietojums: ”Pati radība tiks atbrīvota no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu cildeno brīvību.” (Rom. 8:21.)