1., 2. a) Kas liecina, ka cilvēki tiecas pēc brīvības? b) Pie kā bieži vien ir novedusi cīņa par brīvību?

MŪSDIENĀS bieži tiek runāts par brīvību un vienlīdzību. Cilvēki daudzviet pasaulē vēlas atbrīvoties no apspiešanas, diskriminācijas un nabadzības. Citur aktīvi tiek pieprasīta vārda brīvība, izvēles brīvība un pašnoteikšanās tiesības. Šķiet, cilvēki it visur ilgojas pēc tā, lai viņi varētu dzīvot pēc sava prāta un darīt to, ko paši vēlas.

² Tiecoties pēc brīvības, daudzi piedalās protesta akcijās, demonstrācijās, nemieros un pat revolūcijās. Bet vai tā var panākt iecerēto? Gluži pretēji, šāda pretdarbība bieži noved pie vēl lielākām ciešanām un zaudētām dzīvībām. Atkal un atkal pierādās, cik patiesi ir vārdi, ko, Dieva iedvesmots, teica ķēniņš Salamans: ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi.” (Sal. Māc. 8:9.)

3. Ko mēs varam darīt, lai mēs būtu patiesi laimīgi un apmierināti ar dzīvi?

³ Kristus māceklis Jēkabs, paskaidrodams, kā var iegūt īstu laimi, rakstīja: ”Tas, kurš uzmanīgi ielūkojas pilnīgajā brīvības likumā un neatkāpjas no tā, ..būs laimīgs, tā  rīkodamies.” (Jēk. 1:25.) Jehova, kurš ir devis pilnīgo brīvības likumu, vislabāk zina, kas cilvēkiem ir nepieciešams, lai viņi būtu patiesi laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Viņš pirmajiem diviem cilvēkiem bija devis visu, kas tiem bija vajadzīgs, lai viņi varētu būt laimīgi, — arī patiesu brīvību.

4. Kādu brīvību izjuta Ādams un Ieva? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁴ Lasot pirmās divas Bībeles nodaļas, var skaidri redzēt, ka Ādams un Ieva izjuta brīvību, par kādu cilvēki mūsdienās var tikai sapņot, — brīvību no trūkuma, bailēm un apspiešanas. Viņu dzīve bija pilnīgi brīva no raizēm par ēdienu, darbu un veselību, un viņiem pat nebija jābaidās no nāves. (1. Moz. 1:27—29; 2:8, 9, 15.) Vai tas nozīmē, ka Ādamam un Ievai bija piešķirta absolūta brīvība? Noskaidrosim to.

5. Kas, pretēji daudzu domām, ir nepieciešams, lai cilvēki varētu būt brīvi?

⁵ Daudzi domā, ka viņi būtu patiesi brīvi tikai tad, ja varētu darīt pilnīgi visu, ko viņi vēlas, neatkarīgi no sekām. Kādā enciklopēdijā (The World Book Encyclopedia) brīvība ir definēta kā ”iespēja izdarīt izvēli un to īstenot”. Tomēr tālāk tajā ir teikts: ”No juridiskā viedokļa cilvēki ir brīvi, ja sabiedrība neuzspiež viņiem netaisnus, nevajadzīgus un nesaprātīgus ierobežojumus.” Tas norāda, ka noteikti ierobežojumi ir nepieciešami, lai visi sabiedrības locekļi varētu būt brīvi. Bet rodas jautājums: kurš ir tiesīgs noteikt, kādi ierobežojumi ir taisnīgi, vajadzīgi un saprātīgi?

6. a) Kāpēc vienīgi Jehovam ir absolūta brīvība? b) Kāda brīvība ir cilvēkiem, un kāpēc?

⁶ Ja ir runa par brīvību, ir būtiski paturēt prātā, ka vienīgi Dievam Jehovam ir absolūta un neierobežota brīvība. Tas ir tāpēc, ka viņš ir visa Radītājs un Visuma Augstākais pavēlnieks. (1. Tim. 1:17; Atkl. 4:11.) Atsauksim atmiņā ķēniņa Dāvida brīnišķīgos vārdus, ar kuriem viņš raksturoja Jehovas diženo un augsto stāvokli. (Nolasīt 1. Laiku 29:11, 12.) Atšķirībā no Jehovas, visām viņa radītajām būtnēm debesīs un uz zemes ir tikai nosacīta brīvība. Mums ir jāatzīst, ka vienīgi Dievam Jehovam ir tiesības noteikt, kādi ierobežojumi ir taisnīgi, vajadzīgi un saprātīgi. Viņš savai radībai tādus ir noteicis jau no paša sākuma.

7. Kādus nosacījumus mēs dabiski ievērojam, un kā tas vairo mūsu prieku?

⁷ Kaut gan Ādams un Ieva sākotnēji izjuta lielu brīvību, tā nebija neierobežota. Viņiem bija jāievēro noteikti nosacījumi, daudzus no kuriem viņi ievēroja dabiski un instinktīvi. Piemēram, lai viņi varētu dzīvot, viņiem bija jāelpo, jāēd un jāguļ. Vai tas viņiem lika justies nebrīviem? Nē, nepavisam. Jehova bija parūpējies, lai pat šādas ierastas darbības viņiem sagādātu prieku un apmierinājumu. (Ps. 104:14, 15; Sal. Māc. 3:12, 13.) Kurš gan neizjūt patiku, ieelpojot svaigu gaisu, ēdot savu mīļāko ēdienu vai ar jauniem spēkiem mostoties pēc laba miega? Mēs labprāt veicam šīs nepieciešamās darbības, un mums nav sajūtas, ka tas mūs ierobežo. Ādams un Ieva, bez šaubām, jutās tāpat.

8. Kādu norādījumu Dievs deva pirmajiem cilvēkiem, un ar kādu mērķi tas bija dots?

⁸ Jehova Ādamam un Ievai bija devis  konkrētu norādījumu — piepildīt zemi un rūpēties par to. (1. Moz. 1:28.) Vai šis norādījums kaut kā laupīja viņiem brīvību? Nekādā ziņā! Tas bija dots, lai cilvēki varētu piedalīties sava Radītāja nodoma īstenošanā — tajā, lai visa pasaule tiktu pārveidota par paradīzi, kurā pilnīgi cilvēki dzīvotu mūžīgi. (Jes. 45:18.) Mūsdienās cilvēki, kas izlemj neprecēties vai arī kas apprecas, bet nolemj nelaist pasaulē bērnus, nepārkāpj Jehovas norādījumu. Taču, kaut arī laulības dzīve un bērnu audzināšana ir saistīta ar zināmām grūtībām, daudzi cilvēki precas un laiž pasaulē bērnus. (1. Kor. 7:36—38.) Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka, veidojot ģimeni un audzinot bērnus, var izjust laimi un gandarījumu. (Ps. 127:3.) Ja Ādams un Ieva būtu klausījuši Jehovam, ģimenes dzīve viņiem sagādātu prieku mūžīgi.

9. Kāpēc 1. Mozus 2:17 lasāmo Dieva norādījumu nevar saukt par netaisnu, nevajadzīgu vai nesaprātīgu?

⁹ Jehova Ādamam un Ievai bija devis vēl kādu norādījumu, kā arī darījis zināmu, kāds sods gaida par tā neievērošanu. Viņš teica: ”No laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Moz. 2:17.) Vai šis norādījums bija kaut kādā ziņā netaisns, nevajadzīgs vai nesaprātīgs? Vai tas Ādamam un Ievai atņēma brīvību? Noteikti nē. Vairāki Bībeles speciālisti ir izteikušies par šī norādījuma loģiskumu un gudrību. Piemēram, kāds Bībeles komentētājs rakstīja: ”Secinājums par [1. Mozus grāmatas] 2. nodaļas 16., 17. pantā lasāmo Dieva norādījumu ir tāds, ka vienīgi Dievs zina, kas cilvēkiem ir labs.., un vienīgi Dievs zina, kas viņiem nav labs.. Lai baudītu ”labo”, cilvēkiem ir jāpaļaujas uz Dievu un jāklausa viņam. Ja viņi to nedara, viņiem pašiem nākas lemt, kas ir labs.. un kas nav labs.” Tā ir nasta, ko pašu spēkiem cilvēki nespēj sekmīgi nest.

10. Kāpēc gribas brīvība nebūtu jāpielīdzina tiesībām noteikt, kas ir labs un kas ļauns?

¹⁰ Izlasot norādījumu, ko Jehova bija devis Ādamam, daudzi mūsdienās varbūt teiktu, ka Ādamam tika liegta brīvība darīt to, ko viņš vēlējās. Tie, kas šādi spriež, jauc gribas brīvību ar tiesībām noteikt, kas ir labs un kas ļauns. Ādams un Ieva varēja brīvi izvēlēties: klausīt Dievam vai ne. Taču vienīgi Jehovam ir tiesības noteikt, kas ir labs un kas ir ļauns. To simbolizēja ”laba un ļauna atzīšanas koks”, kas auga Ēdenes dārzā. (1. Moz. 2:9.) Mums jāatzīst, ka mēs ne vienmēr zinām, kādas sekas būs mūsu lēmumiem; mēs nezinām, vai to iznākums katrreiz būs labs. Tāpēc bieži nākas redzēt, ka cilvēki, vislabāko nodomu vadīti, pieņem lēmumus, kas galu galā viņiem nes tikai bēdas un ciešanas. (Sal. Pam. 14:12.) Cilvēku spējas ir ierobežotas. Dodams Ādamam un Ievai minēto norādījumu, Jehova ar mīlestību mācīja, kā izmantot viņiem piešķirto brīvību. Kā pirmie cilvēki uz to atsaucās?

11., 12. Kāpēc Ādama un Ievas lēmumam bija katastrofālas sekas? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹¹ Diemžēl pirmie divi cilvēki izvēlējās nepaklausīt Dievam. Ieva nespēja pretoties Sātana vilinošajiem vārdiem: ”Jūsu acis atvērsies un jūs būsit  kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.” (1. Moz. 3:5.) Vai, nepaklausot Dieva norādījumam, Ādams un Ieva ieguva lielāku brīvību? Tā nenotika. Viņi neieguva to, ko Sātans viņiem bija solījis. Gluži pretēji, viņi drīz vien atskārta, ka nepaklausība Jehovam un rīkošanās pēc pašu ieskatiem viņus ir ievedusi postā. (1. Moz. 3:16—19.) Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka Jehova cilvēkiem nebija piešķīris tiesības pašiem izlemt, kas ir labs un kas ļauns. (Nolasīt Salamana Pamācības 20:24; Jeremijas 10:23.)

¹² To var ilustrēt ar piemēru. Iztēlosimies pilotu, kas vada lidmašīnu. Lai droši nokļūtu galamērķī, viņam ir jālido pa iepriekš apstiprinātu maršrutu. Turklāt, lai nenovirzītos no kursa, pilotam lidojuma laikā būtu jāizmanto lidmašīnas navigācijas ierīces un jāsazinās ar gaisa satiksmes dispečeriem. Ja viņš izlemtu ignorēt šādu vadību un lidotu tur, kur pats vēlas, sekas varētu būt katastrofālas. Līdzīgi šādam pilotam, Ādams un Ieva vēlējās rīkoties pēc sava prāta un noraidīja Dieva sniegto vadību. Kāds tam bija iznākums? Var teikt, ka viņi pieredzēja katastrofu — gan viņi paši, gan viņu vēl nedzimušie pēcnācēji nokļuva grēka un nāves varā. (Rom. 5:12.) Cenšoties iegūt neatkarību no Dieva, viņi zaudēja patiesu brīvību.

13., 14. Kā mēs varam iegūt patiesu brīvību?

¹³ Cilvēki varētu domāt — jo vairāk brīvības, jo labāk. Tomēr realitāte ir tāda, ka neierobežota brīvība ir kā abpusgriezīgs zobens. Brīvība sniedz daudz ieguvumu, tomēr, domājot par to, kāda būtu pasaule, ja nebūtu nekādu ierobežojumu, var kļūt baisi. Jau minētajā enciklopēdijā (The World Book Encyclopedia) ir teikts: ”Ikvienas organizētas sabiedrības likumus veido sarežģīts brīvības aizsargājošu un vienlaikus ierobežojošu noteikumu kopums.” ”Sarežģīts” ir īstais vārds.  Tikai padomājiet par neskaitāmajiem sējumiem, kuros apkopoti cilvēku sarakstītie likumi, un par advokātu un tiesnešu armiju, kas ir vajadzīga, lai šos likumus izskaidrotu un piemērotu!

¹⁴ Jēzus Kristus norādīja uz vienkāršu veidu, kā izjust patiesu brīvību. Viņš teica: ”Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiešām esat mani mācekļi, jūs iepazīsiet patiesību un patiesība jūs atbrīvos.” (Jāņa 8:31, 32.) Jēzus norādījumā ir ietverti divi nosacījumi: pirmkārt, ir jāpieņem patiesība, ko viņš mācīja, un, otrkārt, ir jākļūst par viņa mācekli. Tas ir ceļš uz īstu brīvību. Bet brīvību no kā? Jēzus paskaidroja: ”Katrs, kas grēko, ir grēka vergs. [..] Tāpēc, ja Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.” (Jāņa 8:34, 36.)

15. Kāpēc brīvība, kādu apsolīja Jēzus, mūs var padarīt patiesi brīvus?

¹⁵ Ir skaidrs, ka brīvība, kādu Jēzus apsolīja saviem mācekļiem, ir daudz pārāka par sociālo vai politisko brīvību, pēc kādas mūsdienās ilgojas lielākā daļa cilvēku. Kad Jēzus teica: ”Ja Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi,” — viņš runāja par atbrīvošanu no paša smagākā jūga un apspiešanas, kādu cilvēce jebkad ir pieredzējusi, proti, no grēka verdzības. Grēks ne tikai var mums likt darīt to, kas ir ļauns, bet tas arī var mūs kavēt darīt to, kas ir pareizs un kas ir mūsu spēkos. Tas nes vilšanos, sāpes, ciešanas un galu galā nāvi. (Rom. 6:23.) Apustulis Pāvils labi zināja, cik sāpīgi ir atrasties grēka verdzībā. (Nolasīt Romiešiem 7:21—25.) Vienīgi tad, kad grēka važas nokritīs, mēs varēsim iegūt īstu brīvību — tādu, kādu reiz izjuta pirmie cilvēki.

16. Kā mēs varam kļūt patiesi brīvi?

¹⁶ Jēzus sacītais ”ja jūs paliekat manos vārdos” norāda, ka ir jāievēro noteiktas prasības, lai viņš mūs atbrīvotu. Būdami kristīti viņa sekotāji, mēs esam atteikušies no sevis un apņēmušies nepārkāpt robežas, ko nosaka viņa mācības. (Mat. 16:24.) Kad Jēzus samaksātā izpirkuma upura vērtība tiks pilnā mērā izmantota mūsu labā, mēs, saskaņā ar viņa solījumu, kļūsim patiesi brīvi.

17. a) Kas ir jādara, lai mūsu dzīve būtu patiesi saturīga un sniegtu gandarījumu? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁷ Jēzus mācību ievērošana mums sniedz dziļu gandarījumu un piešķir dzīvei īstu saturu. Turklāt tā mēs iegūstam izredzes tikt pilnībā atbrīvotiem no grēka un nāves verdzības. (Nolasīt Romiešiem 8:1, 2, 20, 21.) Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā mums būtu jāizmanto brīvība, kāda mums ir tagad, lai mēs varētu mūžīgi godāt Jehovu — Dievu, kas dāvā patiesu brīvību.