1., 2. Kādi Jēzum bija iemesli raizēties?

PĒDĒJĀ dienā pirms Jēzus nāves viņa sirdi māca raizes. Pavisam drīz viņam būs jāmirst ciešanu pilnā nāvē. Taču Jēzus raizes nebija saistītas tikai ar to, ka viņam drīz būs jāmirst. Viņš ļoti mīlēja savu Tēvu un vēlējās rīkoties pēc viņa prāta. Jēzus zināja: ja gaidāmā smagā pārbaudījuma laikā viņš saglabās uzticību Jehovam, viņš palīdzēs pierādīt, ka visi par Jehovu izteiktie apvainojumi ir nepatiesi un ka Jehova ir pelnījis saņemt godu. Jēzus mīlēja arī cilvēkus, un viņš zināja, ka mūsu izredzes dzīvot mūžīgi ir atkarīgas no tā, vai viņš paliks uzticīgs Jehovam līdz nāvei.

² Kaut arī Jēzus izjuta lielu spriedzi, viņš saglabāja mieru. ”Es jums dodu savu mieru,” viņš teica apustuļiem. (Jāņa 14:27.) Viņam bija ”Dieva miers” — miers, ko dod tuvas attiecības ar Jehovu. Tas sargāja Jēzus ”sirdi un prātu” un palīdzēja viņam pārmērīgi neraizēties. (Filip. 4:6, 7.)

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Nevienam no mums nenāksies pieredzēt to, ko pieredzēja Jēzus, tomēr visiem, kas seko Jēzum, būs jāsaskaras ar pārbaudījumiem. (Mat. 16:24, 25; Jāņa 15:20.) Un, tāpat kā Jēzus, arī mēs palaikam izjutīsim raizes. Kā mēs varam neļaut tām sevi pārņemt un saglabāt iekšēju mieru? Apskatīsim, kas Jēzum šinī ziņā palīdzēja, kad viņš kalpoja uz zemes, un kā mēs, pieredzot pārbaudījumus, varam sekot viņa paraugam.

4. Kā tas, ko Jēzus darīja pēdējā dienā pirms savas nāves, saskan ar vārdiem no 1. Tesalonikiešiem 5:17?

⁴ Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:17. Pēdējā dienā pirms savas nāves Jēzus bieži vērsās pie Jehovas lūgšanās. Iedibinot savas nāves atceres pasākumu, viņš sacīja lūgšanu, kad pasniedza maizi un vīnu. (1. Kor. 11:23—25.) Pirms doties prom no vietas, kur viņš ar mācekļiem svinēja Pashu, viņš ar tiem vērsās pie Jehovas lūgšanā. (Jāņa 17:1—26.) Vēlāk, kad viņš ar mācekļiem ieradās Eļļas kalnā, viņš vairākkārt lūdza Jehovu. (Mat. 26:36—39, 42, 44.) Un paši pēdējie Jēzus vārdi, ko viņš sacīja pirms nāves, bija izteikti lūgšanā. (Lūk. 23:46.) Jēzus runāja ar Jehovu par visu, kas notika šajā nozīmīgajā dienā.

5. Kāpēc apustuļu drosme bija mazinājusies?

⁵ Viens no iemesliem, kāpēc Jēzus spēja izturēt smagos pārbaudījumus, bija tas, ka viņš paļāvās uz savu Tēvu un regulāri vērsās pie viņa lūgšanās. Turpretī apustuļi tajā vakarā nebija neatlaidīgi savās lūgšanās. Tāpēc tad, kad viņi pieredzēja pārbaudījumus, viņiem pietrūka drosmes. (Mat. 26:40, 41, 43, 45, 56.) Saskaroties ar pārbaudījumiem, mēs spēsim saglabāt uzticību Jehovam tikai tad, ja sekosim Jēzus paraugam un regulāri lūgsim Dievu. Par ko mēs varētu lūgt?

6. Kā ticība mums palīdz saglabāt iekšēju mieru?

⁶ Mēs varam lūgt, lai Jehova ”vairo mums ticību”. (Lūk. 17:5; Jāņa 14:1.) Mums ir nepieciešama ticība, jo Sātans pārbaudīs visus, kas seko Jēzum. (Lūk. 22:31.) Kā ticība mums palīdz saglabāt mieru pat tad, ja mums nākas pieredzēt  vienu problēmu pēc otras? Kad mēs no savas puses esam darījuši visu, ko spējam, lai pārvarētu noteiktu problēmu, ticība mums palīdz atstāt šo jautājumu Jehovas ziņā. Mēs paļaujamies, ka viņš jebkuru problēmu var atrisināt daudz labāk par mums, tāpēc mēs varam izjust sirdsmieru. (1. Pēt. 5:6, 7.)

7. Ko mēs varam mācīties no Roberta teiktā?

⁷ Lūgšanas mums palīdz saglabāt iekšēju mieru, lai ar kādām grūtībām mēs saskartos. Padomāsim par to, ko pieredzēja Roberts, kāds uzticīgs draudzes vecākais, kuram tagad ir pāri 80 gadiem. Viņš stāsta: ”Padoms, kas lasāms Filipiešiem 4:6, 7, man ir palīdzējis tikt galā ar dažādiem pārbaudījumiem. Man ir nācies pieredzēt materiālas grūtības. Un uz kādu brīdi es biju zaudējis iespēju būt par draudzes vecāko.” Kas šim brālim ir palīdzējis nezaudēt iekšēju mieru? ”Tiklīdz es sāku izjust raizes, es vēršos pie Jehovas lūgšanā,” viņš saka. ”Es esmu pārliecinājies: jo biežāk un dedzīgāk es lūdzu, jo lielāku mieru es izjūtu.”

8. Kāds, saskaņā ar Jāņa 8:29, bija otrs iemesls, kāpēc Jēzus izjuta iekšēju mieru?

⁸ Nolasīt Jāņa 8:29. Jēzus saglabāja iekšēju mieru arī vajāšanās, jo zināja, ka ar savu izturību viņš iepriecina Jehovu. Kaut arī tas nebija viegli, viņš palika paklausīgs savam Tēvam. Jēzus mīlēja savu Tēvu un kalpošanai ierādīja galveno vietu dzīvē. Pirms nākšanas uz zemi viņš palīdzēja Dievam radīšanas darbos.  (Sal. Pam. 8:30.) Un, būdams uz zemes, viņš dedzīgi mācīja citiem par savu Tēvu. (Mat. 6:9; Jāņa 5:17.) Šis darbs Jēzum sniedza daudz prieka. (Jāņa 4:34—36.)

9. Kā aizņemtība sludināšanā mums palīdz saglabāt iekšēju mieru?

⁹ Mēs sekojam Jēzus paraugam, ja klausām Jehovam un gādājam, lai mums ”vienmēr ir darba pilnas rokas Kunga darbā”. (1. Kor. 15:58.) Ja mēs esam ”pilnībā nodevušies vārda sludināšanai”, mums ir vieglāk raudzīties uz savām problēmām pareizā gaismā. (Ap. d. 18:5.) Piemēram, cilvēki, ko sastopam sludināšanā, nereti pieredz lielākas problēmas, nekā pieredzam mēs. Bet, kad viņi iemīl Jehovu un liek lietā viņa padomus, viņu dzīve mainās uz labo pusi un viņi kļūst laimīgāki. Ikreiz, kad mēs kaut ko tādu redzam, mūsu pārliecība, ka Jehova par mums gādās, nostiprinās. Savukārt šī pārliecība mums palīdz saglabāt iekšēju mieru. To ir izjutusi kāda mūsu māsa, kas daudzus gadus ir cīnījusies ar nomāktību un dziļu mazvērtības sajūtu. ”Kad es esmu aizņemta kalpošanā, es jūtos daudz priecīgāka un stabilāka emocionālā ziņā,” viņa stāsta. ”Es uzskatu, tas ir tāpēc, ka sludināšanā es jūtos īpaši tuvu Jehovam.”

10. Ko mēs varam mācīties no tā, ko ir teikusi Brenda?

¹⁰ Padomāsim arī par to, ko ir pieredzējusi mūsu māsa, vārdā Brenda. Gan viņa, gan viņas meita cieš no multiplās sklerozes. Brenda pārvietojas ratiņkrēslā un bieži izjūt nespēku. Reizēm viņa sludina pa mājām, taču galvenokārt viņa sludina ar vēstuļu starpniecību. Viņa stāsta: ”Kad es biju pieņēmusi domu, ka mans veselības stāvoklis līdz jaunajai pasaulei neuzlabosies, man bija vieglāk galveno uzmanību pievērst kalpošanai. Savukārt tā man palīdz nedomāt par manām raizēm. Kalpošana man liek koncentrēties uz to, kā es varu palīdzēt cilvēkiem, kam sludinu mūsu draudzes teritorijā. Tā man arī pastāvīgi atgādina par manu nākotnes cerību.”

11.—13. a) Kā apustuļi un citi Jēzus sekotāji apliecināja, ka ir viņam īsti draugi? b) Kā Jēzus draugi lika viņam justies?

¹¹ Jēzus kalpošanas laikā, kas bija pilns dažādām grūtībām, viņa uzticīgie apustuļi pierādīja, ka ir viņam īsti draugi. Viņi darbos apliecināja, cik patiess ir Bībeles sakāmvārds: ”Ir draugi, kas ir labāki nekā brālis.” (Sal. Pam. 18:24.) Jēzus augstu vērtēja šādus draugus. Kad viņš kalpoja uz zemes, neviens no viņa miesīgajiem brāļiem ”neticēja viņam”. (Jāņa 7:3—5.) Kādā brīdī Jēzus radinieki pat uzskatīja, ka viņš ir zaudējis prātu. (Marka 3:21.) Taču saviem uzticīgajiem apustuļiem pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus varēja teikt: ”Jūs esat palikuši ar mani manos pārbaudījumos.” (Lūk. 22:28.)

¹² Lai gan reizēm apustuļi sagādāja Jēzum vilšanos, viņš koncentrējās nevis uz viņu trūkumiem, bet gan uz viņu ticību viņam. (Mat. 26:40; Marka 10:13, 14; Jāņa 6:66—69.) Savas nāves priekšvakarā uzticīgajiem apustuļiem viņš sacīja: ”Es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko esmu dzirdējis no Tēva, es jums esmu darījis zināmu.” (Jāņa 15:15.) Bez šaubām, draugi Jēzum bija liels uzmundrinājuma avots. Atbalsts, ko viņi Jēzum kalpošanā sniedza, pildīja viņa sirdi ar lielu prieku. (Lūk. 10:17, 21.)

 ¹³ Bez apustuļiem Jēzum bija arī citi draugi — gan vīrieši, gan sievietes —, kas viņa kalpošanas laikā dažādos veidos viņam palīdzēja. Daži uzņēma Jēzu pie sevis mājās, lai viņam būtu, kur ieturēt maltīti. (Lūk. 10:38—42; Jāņa 12:1, 2.) Citi devās viņam līdzi un dalījās ar viņu tajā, kas tiem piederēja. (Lūk. 8:3.) Jēzum bija labi draugi, jo viņš pats bija labs draugs. Viņš darīja tiem labu un negaidīja no tiem vairāk, kā tie spēja. Kaut arī Jēzus bija pilnīgs, viņš bija pateicīgs par atbalstu, ko viņam sniedza viņa draugi — vienkārši, nepilnīgi cilvēki. Nav šaubu, ka viņi palīdzēja Jēzum saglabāt iekšēju mieru.

14., 15. Kā mēs varam iegūt labus draugus, un kā viņi mums var palīdzēt?

¹⁴ Labi draugi mums palīdz palikt uzticīgiem Jehovam. Un labākais veids, kā iegūt šādus draugus, ir pašiem būt par labiem draugiem. (Mat. 7:12.) Piemēram, Bībelē mēs tiekam mudināti nežēlot savu laiku un spēkus citu labā, īpaši to labā, kam klājas grūti. (Efes. 4:28.) Vai jums nāk prātā kāds draudzes loceklis, kam jūs varētu palīdzēt? Varbūt jūs varētu aiziet uz veikalu kāda padzīvojuša vai slima ticības biedra vietā? Vai arī parūpēties par maltīti ģimenei, kurai ir materiālas grūtības? Ja jūs protat lietot vietni jw.org^® un lietotni JW Library^®, varbūt jūs varētu palīdzēt citiem draudzē tās izmantot? Ja būsim aizņemti, palīdzot citiem, mēs, visticamāk, izjutīsim lielāku prieku dzīvē. (Ap. d. 20:35.)

¹⁵ Draugi mūs atbalsta, kad saskaramies ar grūtībām, un palīdz mums saglabāt iekšēju mieru. Tāpat kā Ēlihus uzklausīja Ījabu,  kad tas runāja par saviem pārbaudījumiem, mūsu draugi mums palīdz, pacietīgi mūs uzklausot, kad mēs dalāmies ar viņiem savās raizēs. (Īj. 32:4.) Mums nebūtu jāgaida, ka draugi teiks priekšā, kā mums rīkoties, taču ir gudri ņemt vērā viņu uz Bībeli balstītos padomus. (Sal. Pam. 15:22.) Līdzīgi kā ķēniņš Dāvids pazemīgi pieņēma savu draugu palīdzību, mēs nedrīkstētu būt tik lepni, ka noraidītu palīdzību, ko grūtā brīdī mums sniedz draugi. (2. Sam. 17:27—29.) Tik tiešām, šādi draugi ir dāvana no Jehovas! (Jēk. 1:17.)

16. Kā, saskaņā ar Filipiešiem 4:6, 7, mēs varam iegūt mieru? Paskaidrojiet.

¹⁶ Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7. Kāpēc Jehova ir norādījis, ka mēs varam saņemt viņa dāvāto mieru ”Kristū Jēzū”? Tas ir tāpēc, ka mēs varam iegūt nezūdošu mieru prātā un sirdī tikai tad, ja saprotam Jēzus lomu Dieva nodomos un ticam viņam. Piemēram, uz Jēzus izpirkuma upura pamata var tikt piedoti visi mūsu grēki. (1. Jāņa 2:12.) Šī doma mūs ļoti mierina. Būdams Dieva valstības ķēniņš, Jēzus izlabos jebkādu ļaunumu, ko Sātans un viņa pasaule mums varētu nodarīt. (Jes. 65:17; 1. Jāņa 3:8; Atkl. 21:3, 4.) Tas mums dod brīnišķīgu cerību uz nākotni. Un, kaut arī uzdevumu, ko Jēzus mums ir uzticējis, pildīt ne vienmēr ir viegli, viņš ir kopā ar mums un turpina mūs atbalstīt šīs pasaules pēdējo dienu laikā. (Mat. 28:19, 20.) Tas vairo mūsu drosmi. Gan mierinājumam, gan cerībai, gan drosmei ir būtiska nozīme tajā, lai mēs spētu saglabāt iekšēju mieru.

17. a) Kā kristietis var saglabāt iekšēju mieru? b) Ko, saskaņā ar Jāņa 16:33, mēs spēsim?

¹⁷ Kā mēs varam saglabāt iekšēju mieru, kad mūsu dzīvi satricina smagi pārbaudījumi? Mēs to varam, sekojot Jēzus paraugam. Pirmkārt, lūgsim Jehovu un būsim neatlaidīgi savās lūgšanās. Otrkārt, klausīsim Jehovam un dedzīgi sludināsim arī tad, kad to darīt nav viegli. Un, treškārt, meklēsim palīdzību pie draugiem. Tad Dieva miers sargās mūsu sirdi un prātu. Un, tāpat kā Jēzus, mēs spēsim izturēt jebkuru pārbaudījumu. (Nolasīt Jāņa 16:33.)