1. Kas mums visiem ir jādara?

VAI jūs piekristu piedalīties grūtā skrējienā, īpaši tad, ja esat slimi vai noguruši? Visticamāk, nē. Taču apustulis Pāvils norādīja, ka visi patiesie kristieši piedalās skriešanās sacīkstēs. (Ebr. 12:1.) Un mums visiem, vienalga, vai mēs esam gados jauni vai veci, spēka pilni vai noguruši, ir jāiztur līdz galam, ja vēlamies saņemt balvu, ko Jehova ir apsolījis. (Mat. 24:13.)

2. Kāpēc, kā izriet no 2. Timotejam 4:7, 8, Pāvils varēja droši runāt par skrējienu, kurā piedalās kristieši?

² Pāvils varēja droši runāt par skrējienu, kurā piedalās kristieši, jo pats bija sekmīgi to pabeidzis. (Nolasīt 2. Timotejam 4:7, 8.) Bet ko tieši sevī ietver šis skrējiens?

3. Par kādu skrējienu runāja Pāvils?

³ Reizēm, lai paskaidrotu kādu būtisku domu, Pāvils minēja kaut ko no tā, kas notika senās Grieķijas sporta spēlēs. (1. Kor. 9:25—27; 2. Tim. 2:5.) Viņš vairākkārt kristīgo dzīves ceļu salīdzināja ar skriešanās sacīkstēm. (1. Kor. 9:24; Gal. 2:2; Filip. 2:16.) Cilvēks uzsāk šo ”skrējienu”, kad dod solījumu kalpot Jehovam un tiek kristīts. (1. Pēt. 3:21.) Viņš šķērso finiša līniju, kad Jehova viņam dāvā balvu — mūžīgu dzīvi. (Mat. 25:31—34, 46; 2. Tim. 4:8.)

4. Ko mēs aplūkosim šajā rakstā?

⁴ Kādas ir paralēles starp garās distances skrējienu un kristīgu dzīvi? Varētu minēt vairākas, taču aplūkosim trīs no tām. Pirmkārt, mēs nedrīkstam novirzīties no pareizā ceļa, otrkārt, mums ir jātur prātā finiša līnija un, treškārt, jābūt izturīgiem, arī pieredzot grūtības.

5. Uz kāda ceļa mums ir jāturas, un kāpēc?

⁵ Lai varētu saņemt balvu burtiskās sacīkstēs, skrējējiem jāskrien pa trasi, ko ir izveidojuši pasākuma organizatori. Līdzīgi, ja mēs vēlamies saņemt Jehovas solīto balvu — mūžīgu dzīvi —, mums ir jāturas uz kristīgā dzīves ceļa. (Ap. d. 20:24; 1. Pēt. 2:21.) Sātans un tie, kas seko viņa paraugam, vēlas, lai mēs rīkotos citādi. Viņi grib, lai mēs skrietu ”kopā ar viņiem”. (1. Pēt. 4:4.) Viņi izsmej mūsu dzīvesveidu un apgalvo, ka ceļš, uz kura viņi atrodas, ir labāks un ved uz brīvību. Cik gan aplams ir šāds uzskats! (2. Pēt. 2:19.)

6. Ko mēs varam mācīties no Braiena pieredzētā?

⁶ Visi, kas skrien kopā ar tiem, ko ir ietekmējusi Sātana pasaule, ātri vien atskārst, ka viņu izvēlētais ceļš ved nevis uz brīvību, bet gan uz verdzību. (Rom. 6:16.) Padomāsim par to, ko pieredzēja Braiens. Vecāki viņu mudināja turēties uz kristīgā dzīves ceļa. Bet pusaudža gados viņš sāka šaubīties par to, vai šāda dzīve sniegs viņam laimi. Braiens izvēlējās ”skriet” kopā ar tiem, kas dzīvo pēc Sātana normām. ”Toreiz es vēl nenojautu, ka tieksme iegūt tā dēvēto brīvību galu galā mani novedīs atkarības važās,” viņš stāsta. ”Es sāku lietot narkotikas, piedzerties un dzīvot netikumīgi. Dažu nākamo gadu laikā es izmēģināju aizvien nopietnākas narkotikas un kļuvu no tām atkarīgs. ..es sāku pārdot narkotikas, lai iegūtu saviem netikumiem nepieciešamos līdzekļus.” Tomēr galu galā Braiens izlēma dzīvot pēc Jehovas normām. Viņš mainīja savu dzīvi un 2001. gadā kristījās. Tagad viņš ir patiesi laimīgs, ka var atrasties uz kristīgā dzīves ceļa. *

7. Kāda izvēle ir mūsu priekšā, kā redzams no Mateja 7:13, 14?

⁷ Cik gan svarīgi ir izvēlēties pareizo dzīves ceļu! Sātans vēlas, lai mēs visi pārstātu skriet pa šauro ceļu, ”kas ved uz dzīvību”, un novirzītos uz platā ceļa, pa kuru dodas lielākā daļa cilvēku. Šis ceļš ir iecienīts, un pa to ir viegli pārvietoties. Taču tas ”ved uz bojāeju”. (Nolasīt Mateja 7:13, 14.) Lai paliktu uz pareizā ceļa un neļautu citiem mūs no tā novērst, mums ir jāpaļaujas uz Jehovu un jāklausa viņam.

8. Ko dara skrējējs, ja viņam ir gadījies paklupt?

⁸ Lai nepakluptu, skrienot garu distanci, skrējēji raugās uz ceļu, kas viņiem  ir tieši priekšā. Tomēr tik un tā var gadīties, ka viņi netīšām paklūp kāda cita skrējēja vai kādas bedres dēļ. Ja tā notiek, viņi ceļas augšā un turpina skrējienu. Viņi koncentrējas nevis uz paklupšanas iemeslu, bet gan uz finišu un cerēto balvu.

9. Kā mums jārīkojas, ja savā kristīgajā skrējienā esam paklupuši?

⁹ Savā kristīgajā skrējienā mēs varam vairākkārt paklupt tajā, ko sakām vai darām. Vai arī mūsu ticības biedri var pieļaut kļūdas, kas mūs sāpina. Mums nav jābūt pārsteigtiem, kad tā notiek. Mēs visi esam nepilnīgi, un mēs visi skrienam pa vienu un to pašu šauro ceļu, kas ved uz dzīvību. Tāpēc lielākas vai mazākas ”sadursmes” ir neizbēgamas. Pāvils norādīja, ka reizēm mums būs ”iemesls sūdzēties” citam par citu. (Kol. 3:13.) Daudz labāk ir nevis koncentrēties uz klupšanas iemeslu, bet gan vērst savas domas uz gaidāmo balvu. Ja mums gadās paklupt, celsimies augšā un turpināsim skrējienu. Ja mēs ļautos rūgtumam un nevēlētos celties augšā, mēs netiktu līdz finiša līnijai un nesaņemtu balvu. Turklāt mēs varētu apgrūtināt skrējienu citiem, kas cenšas turēties uz šaurā ceļa, vai pat kļūt kādam no viņiem par klupšanas iemeslu.

10. Kā mēs varam nekļūt citiem par ”klupšanas akmeni”?

¹⁰ Mēs varam nekļūt saviem ticības biedriem par ”klupšanas akmeni” arī tad, ja neuzstājam uz savām tiesībām, bet, kad vien tas ir iespējams, esam gatavi piekāpties un ņemam vērā citu vēlmes. (Rom. 14:13, 19—21; 1. Kor. 8:9, 13.) Šajā ziņā mēs atšķiramies no skrējējiem burtiskās skriešanas sacensībās. Viņi sacenšas savā starpā, un katrs no dalībniekiem tiecas iegūt balvu sev. Viņi domā galvenokārt par savām izredzēm un tāpēc nereti mēģina izlauzties pārējiem priekšā. Turpretī mēs cits ar citu nesacenšamies. (Gal. 5:26; 6:4.) Mūsu mērķis ir palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem kopā ar mums šķērsot finiša līniju un iegūt balvu — mūžīgu dzīvi. Mēs pūlamies likt lietā padomu, ko, Dieva iedvesmots, deva Pāvils: ”Domājiet ne tikai  par sevi, bet arī par citiem!” (Filip. 2:4.)

11. Par ko domā skrējējs, un kāpēc?

¹¹ Tie, kas piedalās skriešanas sacensībās, ne vien skatās uz ceļu sev priekšā, bet arī tur prātā finišu. Arī tad, ja viņi neredz finiša līniju, viņi var iztēloties, kā viņi to šķērso un pēc tam saņem balvu. Turot prātā balvu, viņiem ir vieglāk turpināt skrējienu.

12. Ko Jehova mums ir apsolījis?

¹² Jehova savā labestībā mums ir apsolījis, ka, sasniedzot finišu, mēs noteikti saņemsim balvu — mūžīgu dzīvi debesīs vai paradīzē uz zemes. Bībelē daudzviet ir stāstīts, kāda ir šī balva, un tas mums palīdz iztēloties, cik brīnišķīga būs mūsu dzīve. Jo skaidrāka mūsu prātā ir šī cerība, jo stiprāka būs mūsu apņēmība turpināt skrējienu.

13. Kādā ziņā mēs esam labākā situācijā nekā skrējēji, kas piedalās sacensībās?

¹³ Skrējējiem grieķu sporta spēlēs bija jāpārvar nogurums, sāpes un citas grūtības. Vienīgais, uz ko viņi varēja paļauties, bija treniņi un viņu pašu spēks. Arī mēs, tāpat kā šie skrējēji, tiekam ”trenēti” jeb apmācīti, lai mēs varētu piedalīties kristīgajā skrējienā. Tomēr mums ir zināmas priekšrocības. Mēs varam saņemt spēku no Jehovas, kuram tas piemīt neierobežotā daudzumā. Jehova ir apsolījis mūs ne tikai apmācīt, bet arī darīt stiprus, ja paļausimies uz viņu. (1. Pēt. 5:10.)

14. Kā tas, kas ir teikts 2. Korintiešiem 12:9, 10, mums var palīdzēt, kad pieredzam grūtības?

¹⁴ Pāvils pieredzēja daudz grūtību. Viņš saskārās ar izsmieklu un vajāšanām, turklāt pats reizēm jutās vājš, un viņam bija jāsadzīvo ar problēmu, kuru viņš sauca par ”dzeloni miesā”. (2. Kor. 12:7.) Pāvils neuzskatīja šīs grūtības par iemeslu atmest visam ar roku, bet gan raudzījās uz tām kā uz iespēju apliecināt savu paļāvību uz Jehovu. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:9, 10.) Tā kā Pāvilam bija šāda attieksme, Jehova palīdzēja viņam visās grūtībās un pārbaudījumos.

15. Ko mēs pieredzēsim, ja sekosim Pāvila paraugam?

¹⁵ Arī mēs ticības dēļ varam saskarties ar izsmieklu un vajāšanām. Varbūt mums ir arī jācīnās ar veselības problēmām vai pārgurumu. Bet, ja mēs sekojam Pāvila paraugam, visās šajās grūtībās mēs varam izjust Jehovas mīlestības pilno atbalstu.

16. Ko var darīt tie sludinātāji, kam ir slikta veselība?

¹⁶ Vai jūs esat piesaistīti pie gultas vai pārvietojaties ratiņkrēslā? Vai jums sāp locītavas, vai arī ir slikta redze? Ja tā ir, vai jūs varat ”skriet” kopā ar tiem, kas ir jauni un veseli? Pilnīgi noteikti! Pa ceļu, kas ved uz dzīvību, skrien daudzi, kuri ir gados veci un nespēcīgi. Viņi to neveic saviem spēkiem. Viņi smeļas spēku no Jehovas, klausoties sapulces pa telefonu vai skatoties tās tiešsaistē. Un viņi piedalās mācekļu gatavošanā, sludinot ārstiem, medmāsām un radiniekiem.

17. Kā Jehova raugās uz tiem, kam ir kādi fiziski ierobežojumi?

¹⁷ Nepieļaujiet, ka fizisku ierobežojumu dēļ jums nolaistos rokas un jūs nospriestu, ka esat pārāk vāji, lai skrietu pa dzīvības ceļu. Jehova jūs mīl jūsu ticības un izturības dēļ, kuru esat apliecinājuši  gadu gaitā. Tagad jums viņa palīdzība ir nepieciešama vairāk nekā jebkad iepriekš, un viņš jūs nepametīs. (Ps. 9:11.) Viņš jums tuvosies vēl vairāk. Lūk, ko teica kāda mūsu māsa, kurai ir jācīnās ar nopietnām veselības problēmām: ”Jo sliktāka kļūst mana veselība, jo retāk man paveras iespējas dalīties ar citiem Bībeles patiesībā. Bet es zinu, ka pat tas mazumiņš, ko es spēju dot Jehovam, priecē viņa sirdi, un šī apziņa dara mani laimīgu.” Kad jūtaties nomākti, atcerieties, ka Jehova ir jums līdzās. Domājiet par Pāvila paraugu un viņa uzmundrinošajiem vārdiem: ”Es rodu patiku vājībās.. Jo tad, kad esmu vājš, es esmu stiprs.” (2. Kor. 12:10.)

18. Kādas īpaši smagas grūtības daži pieredz?

¹⁸ Daudzi, kas skrien pa dzīvības ceļu, saskaras ar vēl cita veida problēmām. Viņiem jāpieredz grūtības, kuras citi nevar redzēt un pilnībā saprast. Piemēram, viņi varbūt cīnās ar nomāktību, spēcīgām raizēm vai nemitīgu trauksmes sajūtu. Kāpēc var teikt, ka šiem dārgajiem Jehovas kalpiem ir jāizcīna īpaši smaga cīņa? Ja cilvēkam ir lauzta roka vai arī viņš pārvietojas ratiņkrēslā, apkārtējie to redz un var just pamudinājumu viņam palīdzēt. Turpretī tiem, kas cīnās ar psihiskiem vai emocionāliem traucējumiem, ārēji tas var nekādi neizpausties. Viņu ciešanas un pārdzīvojumi ir tikpat īsti kā cilvēkam, kam ir lauzta roka vai kāja, taču viņi var nesaņemt vajadzīgo mīlestību un uzmanību.

19. Ko mēs varam mācīties no Mefibošeta?

¹⁹ Ja jums ir sajūta, ka citi nesaprot, ar ko jums nākas sadzīvot, jūs varat smelties spēkus, pārdomājot to, ko pieredzēja Mefibošets. (2. Sam. 4:4.) Viņš cieta no kustību traucējumiem, turklāt ķēniņam Dāvidam bija radies nepareizs viedoklis par viņu un tas pret viņu bija izturējies netaisnīgi. Mefibošets nebija vainojams grūtībās, ko pieredzēja. Tomēr viņš neļāvās rūgtumam. Viņš bija pateicīgs par to, kas viņa dzīvē bija labs. Piemēram, viņš bija pateicīgs par laipnību, ko Dāvids viņam bija parādījis agrāk. (2. Sam. 9:6—10.) Tāpēc tad, kad Dāvids bija izturējies netaisnīgi, Mefibošets centās raudzīties uz situāciju plašāk. Viņš nepieļāva, ka Dāvida kļūdas dēļ viņu pārņemtu aizvainojums. Un viņš nevainoja Jehovu par to, ko bija darījis Dāvids. Mefibošets koncentrējās uz to, kā atbalstīt Jehovas iecelto ķēniņu.  (2. Sam. 16:1—4; 19:24—30.) Jehova parūpējās, lai par Mefibošeta lielisko paraugu tiktu uzrakstīts Bībelē un mēs varētu no tā mācīties. (Rom. 15:4.)

20. Ar kādām grūtībām saskaras daļa mūsu ticības biedru, bet par ko viņi var būt pārliecināti?

²⁰ Stipru raižu un trauksmes sajūtas dēļ daži brāļi un māsas var justies ļoti satraukti un nepārliecināti par sevi ikdienas situācijās, kurās jāsaskaras ar citiem. Viņiem var būt grūti atrasties tur, kur ir daudz cilvēku, tomēr viņi nepārstāj apmeklēt draudzes sapulces un kongresus. Kaut arī viņiem nav viegli runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, viņi dodas sludināt. Ja arī jūs cīnāties ar šādām izjūtām, paturiet prātā, ka jūs neesat vieni. Daudzi jūtas līdzīgi. Atcerieties, ka Jehovu priecē pūles, ko jūs no visas sirds ieguldāt kalpošanā. Tas, ka jūs neesat atmetuši visam ar roku, pierāda, ka viņš jūs svētī un dāvā spēku, kas jums ir nepieciešams. * (Filip. 4:6, 7; 1. Pēt. 5:7.) Ja jūs, par spīti fiziska vai emocionāla rakstura problēmām, kalpojat Jehovam, jūs varat būt pārliecināti, ka priecējat viņa sirdi.

21. Ko mēs visi spēsim ar Jehovas palīdzību?

²¹ Par laimi, skrējiens, par kuru runāja Pāvils, atšķiras no burtiska skrējiena. Bībeles laikos burtiskās skriešanās sacīkstēs tikai viens cilvēks saņēma balvu. Turpretī kristīgajā skrējienā ikviens, kas iztur līdz galam, saņem balvu — mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16.) Burtiskās sacīkstēs skrējējiem bija jābūt labā fiziskā formā, pretējā gadījumā viņiem nebija tikpat kā nekādu izredžu uzvarēt. Savukārt daudziem no mums nav laba fiziskā veselība, tomēr mēs nepadodamies. (2. Kor. 4:16.) Ar Jehovas palīdzību mēs visi spēsim sekmīgi pabeigt savu skrējienu!