1., 2. Kāds piemērs palīdz saprast vārdus no 1. Pētera 2:21?

 IZTĒLOJIETIES, ka jūs kopā ar grupu citu cilvēku ejat pārgājienā caur sniegiem klātu bīstamu apvidu. Jūs vada pieredzējis gids. Iedams pa priekšu, viņš mīkstajā sniegā atstāj aiz sevis pēdu nospiedumus. Kādā brīdī viņš pazūd jūsu skatienam. Taču jūs nekrītat izmisumā. Jūs un pārējie grupas locekļi sekojat gida pēdās, cik cieši vien iespējams.

² Šo ļauno pasauli, kurā mēs dzīvojam, var salīdzināt ar bīstamu apvidu, kurā mēs, patiesie kristieši, esam kā grupa ceļotāju. Par laimi, Jehova ir parūpējies, lai mums būtu vislabākais gids — viņa Dēls, Jēzus Kristus —, kura pēdās mēs varam staigāt. (1. Pēt. 2:21.) Saskaņā ar kādu Bībeles vārdnīcu, Pēteris salīdzināja Jēzu ar cilvēku, kas rāda citiem ceļu. Jēzus ir rīkojies gluži kā gids, kas aiz sevis atstāj pēdas, lai mēs tajās varētu sekot. Apskatīsim trīs ar to saistītus jautājumus: ko nozīmē staigāt Jēzus pēdās, kāpēc tas ir jādara un kā mēs to varam darīt?

3. Ko nozīmē staigāt kāda pēdās?

³ Ko nozīmē staigāt kāda pēdās? Bībelē reizēm ar ”staigāšanu” un ”soļiem” ir norādīts uz cilvēka dzīves ceļu. (1. Moz. 6:9; Ps. 44:18.) Paraugu, kādu cilvēks rāda ar savu dzīvi, var salīdzināt ar pēdu nospiedumiem, ko viņš aiz sevis atstāj. Tātad staigāt kāda pēdās nozīmē sekot viņa priekšzīmei — censties viņam līdzināties.

4. Ko nozīmē staigāt Jēzus pēdās?

 ⁴ Bet ko nozīmē staigāt Jēzus pēdās? Vienkārši sakot, tas nozīmē sekot viņa paraugam. Šī raksta tēmas pantā apustulis Pēteris runāja par priekšzīmi, kādu Jēzus ir rādījis, pacietīgi panesot ciešanas, tomēr tas nebūt nav vienīgais veids, kā mēs varam līdzināties Jēzum. (1. Pēt. 2:18—25.) Patiesi, visa Jēzus dzīve — pilnīgi viss, ko viņš sacīja un darīja, — ir izcils paraugs, kam sekot!

5. Vai nepilnīgi cilvēki ir spējīgi sekot Jēzus nevainojamajai priekšzīmei? Paskaidrojiet.

⁵ Bet vai, būdami nepilnīgi, mēs spējam sekot Jēzus priekšzīmei? Jā, mēs to spējam. Protams, mēs nevaram sekot Jēzus priekšzīmei pilnīgi nevainojami. Tomēr, ja, staigājot viņa pēdās, darām labāko, ko mēs kā nepilnīgi cilvēki varam, mēs paklausām apustuļa Jāņa vārdiem ”staigāt tā, kā viņš [Jēzus] ir staigājis”. (1. Jāņa 2:6; zemsv. piez.)

6., 7. Kāpēc var teikt, ka, staigājot Jēzus pēdās, mēs tuvojamies Jehovam?

⁶ Staigājot Jēzus pēdās, mēs tuvojamies Jehovam. Kāpēc tā var teikt? Pirmkārt, Jēzus rādīja izcilu paraugu tajā, kā ir jādzīvo, lai patiktu Dievam. (Jāņa 8:29.) Tāpēc, sekodami Jēzus priekšzīmei, mēs priecējam Jehovas sirdi. Un mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu debesu Tēvs tuvosies tiem, kuri cenšas būt viņa draugi. (Jēk. 4:8.)

⁷ Otrkārt, Jēzus nevainojami atspoguļoja sava Tēva personību. Tāpēc viņš varēja sacīt: ”Kas ir redzējis mani, tas ir redzējis arī Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Mēs varam censties līdzināties Jēzum tajā, kā viņš izturējās pret citiem. Piemēram, viņš iežēlojās par kādu spitālīgo, bija iejūtīgs pret sievieti, kura cieta no mokošas slimības, un juta līdzi tiem, kas sēroja par  tuvinieka nāvi. (Marka 1:40, 41; 5:25—34; Jāņa 11:33—35.) Cenšoties līdzināties Jēzum, mēs līdzināmies arī Jehovam. Un, jo lielākā mērā mēs atspoguļojam Jehovas īpašības, jo ciešākas kļūst mūsu attiecības ar viņu.

8. Paskaidrojiet, kāpēc staigāšana Jēzus pēdās mums palīdz ”uzvarēt pasauli”!

⁸ Staigājot Jēzus pēdās, mēs neļaujam šai ļaunajai pasaulei novērst mūsu uzmanību no kalpošanas Jehovam. Pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus varēja teikt: ”Es pasauli esmu uzvarējis.” (Jāņa 16:33.) Viņš nebija ļāvis, ka viņu ietekmētu tie, kuri pieder pie šīs pasaules, — ne viņu domāšana, ne mērķi, ne rīcība. Jēzus nekad neaizmirsa, kāpēc viņš tika sūtīts uz zemi, — lai svētītu Jehovas vārdu. Bet ko var teikt par mums? Šajā pasaulē ir daudz kā tāda, kas varētu novērst mūsu uzmanību no kalpošanas Jehovam. Taču, ja, līdzīgi Jēzum, mēs koncentrēsimies uz Jehovas gribas pildīšanu, arī mēs spēsim ”uzvarēt pasauli”. (1. Jāņa 5:5.)

9. Kas mums ir jādara, lai paliktu uz ceļa, kas ved uz mūžīgu dzīvi?

⁹ Staigājot Jēzus pēdās, mēs varēsim iegūt mūžīgu dzīvi. Kad kāds bagāts jauneklis pavaicāja Jēzum, kas viņam jādara, lai iegūtu mūžīgu dzīvi, Jēzus viņam atbildēja: ”Nāc un seko man!” (Mat. 19:16—21.) Kādā citā reizē Jēzus jūdiem, kas neticēja, ka viņš ir Mesija, sacīja: ”Manas avis.. man seko. Es tām dodu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 10:24—29.) Un Nikodēmam, sinedrija loceklim, kurš vēlējās uzzināt vairāk par Jēzus mācībām, viņš norādīja, ka tie, ”kas viņam tic, ..iegūs mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 3:16.) Mēs parādām ticību Jēzum, rīkodamies saskaņā ar viņa vārdiem un paraugu. To darot, mēs paliksim uz ceļa, kas ved uz mūžīgu dzīvi. (Mat. 7:14.)

10. Ko nozīmē labāk iepazīt Jēzu? (Jāņa 17:3.)

¹⁰ Lai mēs varētu staigāt Jēzus pēdās, mums viņš ir jāiepazīst. (Nolasīt Jāņa 17:3.) Tas ir pastāvīgs process. Mums viņš jāiepazīst aizvien labāk un labāk — jāmācās par viņa īpašībām, domāšanas veidu un normām, pēc kādām viņš vadījās. Lai arī cik ilgi mēs būtu patiesībā, mums ir jāturpina iepazīt Jehovu un viņa Dēlu.

11. Kas ir ietverts četros evaņģēlijos?

¹¹ Lai palīdzētu mums iepazīt viņa Dēlu, Jehova iekļāva Bībelē četrus evaņģēlijus — Jēzus dzīves un kalpošanas aprakstus. Tajos ir atklāts, ko Jēzus teica, kā viņš rīkojās un kādas bija viņa izjūtas dažādās situācijās. Šīs četras Bībeles grāmatas mums palīdz ”allaž domāt” par Jēzus priekšzīmi. (Ebr. 12:3.) Var teikt, ka tajās ir redzamas pēdas, ko Jēzus aiz sevis ir atstājis. Tāpēc, iedziļinoties evaņģēlijos, mēs varam iepazīt Jēzu aizvien labāk.  Un iznākumā mēs spējam staigāt viņa pēdās.

12. Kā mēs varam gūt pēc iespējas lielāku labumu no evaņģēlijiem?

¹² Lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no evaņģēlijiem, nepietiek tikai tos lasīt. Mums ir jāatvēl laiks, lai tajos iedziļinātos — tos rūpīgi pētītu un pārdomātu. (Salīdzināt Jozuas 1:8.) Pievērsīsim uzmanību diviem ieteikumiem, kas mums var palīdzēt pārdomāt evaņģēlijos rakstīto un rīkoties saskaņā ar to.

13. Kas mums var palīdzēt iztēloties to, ko lasām evaņģēlijos?

¹³ Pirmkārt, iztēlosimies to, ko lasām evaņģēlijos. Liksim lietā iztēli, lai ”redzētu”, ”dzirdētu” un ”sajustu” aprakstītos notikumus. Mums būs vieglāk to darīt, ja meklēsim papildinformāciju Jehovas organizācijas sagādātajās publikācijās. Izpētīsim kontekstu — to, kādi notikumi risinājās pirms vai pēc tiem, par kuriem lasām konkrētajā Bībeles fragmentā. Mēģināsim atrast vairāk informācijas par tajā minētajiem cilvēkiem un vietām. Salīdzināsim to, ko lasām, ar paralēlo stāstījumu kādā citā evaņģēlijā. Reizēm viens evaņģēlija sarakstītājs ir iekļāvis stāstījumā vērtīgas detaļas, kuras citi ir izlaiduši.

14., 15. Kas mums jādara, lai mēs varētu rīkoties saskaņā ar to, ko lasām evaņģēlijos?

¹⁴ Otrkārt, rīkosimies saskaņā ar to, ko lasām evaņģēlijos. (Jāņa 13:17.) Pēc tam, kad esam rūpīgi izpētījuši kādu evaņģēlijos aprakstītu notikumu, pārdomāsim: ”Kā es uzzināto varu izmantot savā dzīvē? Kā es to varu izmantot, lai palīdzētu kādam citam?” Mēģināsim domāt par kādu konkrētu cilvēku un piemērotā brīdī taktiski un ar mīlestību padalīsimies ar viņu uzzinātajā.

¹⁵ Apskatīsim piemēru, kā var izmantot šos divus ieteikumus. Pievērsīsim uzmanību gadījumam ar nabadzīgo atraitni, kuru Jēzus ievēroja templī.

16. Aprakstiet ainu, kas minēta Marka 12:41!

¹⁶ Iztēlosimies to, ko lasām. (Nolasīt Marka 12:41.) Mēģināsim iztēloties šo ainu: ir mūsu ēras 33. gada 11. nīsāns, un līdz Jēzus nāvei ir palikusi mazāk nekā nedēļa. Jēzus lielāko dienas daļu ir pavadījis templī, mācot ļaudis. Pret viņu ir vērsušies viņa reliģiskie pretinieki. Daži no viņiem ir apšaubījuši Jēzus pilnvaras. Citi ir centušies pieķert viņu vārdos, uzdodot viņam viltīgus jautājumus. (Marka 11:27—33; 12:13—34.) Tagad Jēzus ir ieradies citā tempļa daļā. Tur — domājams, vietā, ko sauc par sieviešu pagalmu, — viņš var redzēt ziedojumu traukus, kas izvietoti gar pagalma sienām. Viņš apsēžas un sāk vērot cilvēkus, kas met traukos savus ziedojumus. Viņš redz ne mazums bagātu cilvēku, kas ziedo daudz monētu. Iespējams, viņš sēž pietiekami tuvu, lai dzirdētu šķindoņu, ar kādu tās krīt ziedojumu traukos.

17. Kā rīkojās trūcīgā atraitne, kas minēta Marka 12:42?

¹⁷ Nolasīt Marka 12:42. Jēzus uzmanību piesaista kāda sieviete. Tā ir kāda ”trūcīga atraitne”. (Lūk. 21:2.) Viņas dzīve ir ļoti grūta; domājams, viņai ir smagi jānopūlas, lai sagādātu sev pašu nepieciešamāko. Tomēr viņa pieiet pie viena no ziedojumu traukiem un neuzkrītoši iemet tajā divas sīkas monētas. Visticamāk, nav pat dzirdams, kā tās iekrīt traukā. Jēzus zina, ko šī sieviete ir ziedojusi. Tās ir divas leptas — pašas sīkākās monētas, kādas tolaik ir apgrozībā. Ar šīm divām monētām pat nepietiek, lai nopirktu vienu vienīgu zvirbuli, kas piederēja pie lētākajiem putniem, kurus pārdeva ēšanai.

18. Ko Jēzus teica par nabadzīgās atraitnes ziedojumu, kā redzams no Marka 12:43, 44?

¹⁸ Nolasīt Marka 12:43, 44. Jēzu šīs atraitnes rīcība ir dziļi iespaidojusi. Tāpēc viņš pasauc savus mācekļus un, pievērsis viņu uzmanību atraitnei, saka: ”Šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk nekā visi citi.” Tad viņš paskaidro: ”Tie visi [jo īpaši bagātie cilvēki] ir devuši no savas pārpilnības, bet viņa, būdama trūkumā, ir iemetusi visu, kas viņai bija, visus savus līdzekļus.” Kad šī dievbijīgā atraitne tajā dienā ziedoja savas pēdējās monētas, viņa nodeva sevi Jehovas rokās, paļaudamās, ka tas savā uzticīgajā mīlestībā gādās par viņu. (Ps. 26:3.)

19. Ko svarīgu mēs varam mācīties no tā, ko Jēzus teica par nabadzīgo atraitni?

¹⁹ Rīkosimies saskaņā ar to, ko lasām. Pārdomāsim, ko mēs varam mācīties no Jēzus vārdiem par nabadzīgo atraitni. Šī atraitne noteikti būtu vēlējusies dot Jehovam kaut ko vairāk. Tomēr viņa darīja to, ko varēja; viņa deva Jehovam pašu labāko, kas viņai bija. Un Jēzus zināja, ka šīs sievietes ziedojums viņa Tēva acīs bija ļoti vērtīgs. No tā mēs varam mācīties kaut ko svarīgu: Jehova jūtas iepriecināts, ja mēs viņam dodam pašu labāko, kas mums ir, — proti, kalpojam viņam ar visu savu sirdi un dvēseli. (Mat. 22:37; Kol. 3:23.) Jehova priecājas, redzot, ka mēs darām visu, ko varam. Tas attiecas arī uz laiku un spēku, ko veltām viņa pielūgsmei, piemēram, piedaloties sludināšanā un apmeklējot draudzes sapulces.

20. Kā mēs varam izmantot to, ko esam mācījušies no stāstījuma par nabadzīgo atraitni, lai palīdzētu citiem? Paskaidrojiet ar piemēru.

²⁰ Kā mēs varam izmantot to, ko esam uzzinājuši no stāstījuma par nabadzīgo atraitni, lai palīdzētu citiem? Padomāsim par konkrētiem cilvēkiem, kuriem varētu būt nepieciešams uzmundrinājums un atgādinājums, ka viņu centieni iepriecina  Jehovu. Piemēram, varbūt mēs pazīstam kādu padzīvojušu māsu, kuru, iespējams, māc vainas vai nevērtīguma sajūta, jo nespēka vai sliktas veselības dēļ viņa nevar darīt kalpošanā tik daudz, cik agrāk. Vai varbūt mums prātā nāk kāds brālis, kas cieš no hroniskas, smagas slimības un jūtas nomākts, jo nevar būt klāt visās sapulcēs valstības zālē. Palīdzēsim šādiem ticības biedriem, sakot viņiem to, kas viņus var stiprināt. (Efes. 4:29.) Dalīsimies ar viņiem mierinošajās un uzmundrinošajās domās, ko esam mācījušies no stāstījuma par nabadzīgo atraitni. Mūsu vārdi var vairot viņos pārliecību, ka Jehova priecājas, ja viņa kalpi dod viņam labāko, ko spēj. (Sāl. pam. 15:23; 1. Tes. 5:11.) Kad mēs uzslavējam citus par to, ka viņi dod Jehovam pašu labāko — vienalga, vai tas būtu daudz, vai maz —, mēs staigājam Jēzus pēdās.

21. Uz ko jūs ir pamudinājis šis raksts?

²¹ Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka evaņģēlijos ir iekļauts tik daudz detaļu par Jēzus dzīvi, jo tas mums palīdz viņam līdzināties — staigāt viņa pēdās. Varbūt mēs varētu izvirzīt mērķi personiski vai ģimenes vakaros Jehovas pielūgsmei pētīt evaņģēlijus. Atcerēsimies: lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no tā, ko pētām, mums aprakstītie notikumi ir jāiztēlojas un pēc tam jārīkojas saskaņā ar to, ko esam mācījušies. Taču mums ir ne tikai jālīdzinās Jēzum tajā, ko viņš darīja, bet arī jāņem vērā tas, ko viņš teica. Nākamajā rakstā ir apskatīts, ko mēs varam mācīties no vārdiem, ko Jēzus teica īsi pirms savas nāves.