1. Kad Jēzus paveica savu pirmo brīnumu?

 BIJA mūsu ēras 29. gada rudens. Jēzus nesen bija sācis savu kalpošanu. Kānā, kas atradās netālu no Nācaretes, kurā bija uzaudzis Jēzus, tika rīkotas kāzas, un uz tām bija ielūgti arī Jēzus, viņa māte Marija un daži viņa mācekļi. Jaunā pāra radinieki bija Marijas draugi, un viņa acīmredzot palīdzēja apkalpot kāzu viesus. Bet svinību laikā radās nepatīkama situācija, kas varēja sagādāt lielu negodu jaunajam pārim un tā radiniekiem, proti, izbeidzās vīns. b Iespējams, bija sanācis vairāk viesu, nekā bija domāts. Marija piesteidzās pie Jēzus un teica: ”Tiem nav vīna.” (Jāņa 2:1—3.) Jēzus izdarīja kaut ko pavisam brīnumainu — viņš pārvērta ūdeni labā vīnā. (Jāņa 2:9, 10.)

2., 3. a) Kā Jēzus lika lietā savas brīnumainās spējas? b) Ko var gūt, pārdomājot Jēzus brīnumus?

² Kopumā Jēzus paveica daudz brīnumu. c Likdams lietā savas brīnumainās spējas, viņš palīdzēja desmitiem tūkstošu cilvēku. Piemēram, ja runā par tām divām reizēm, kad Jēzus ar brīnuma palīdzību paēdināja daudz ļaužu (vienā reizē apmēram 5000 vīriešu, bet otrā reizē — 4000 vīriešu), un ja ierēķina arī sievietes un bērnus,  kas tur bija klāt, sanāk vairāk nekā 27000 cilvēku. (Mat. 14:15—21; 15:32—38.) Abās šajās reizēs Jēzus arī izdziedināja daudz slimo. (Mat. 14:14; 15:30, 31.) Iedomājieties, kā jutās cilvēki, kas bija gan atbrīvoti no visām kaitēm, gan paēdināti!

³ Mēs daudz ko uzzinām no Jēzus paveiktajiem brīnumiem. Šajā rakstā ir aplūkots, ko Jēzus brīnumi liecina par Jehovu un Jēzu. Vēl tajā ir apskatīts, kā Jēzus rīcībā izpaudās pazemība un līdzjūtība un kā mēs varam viņam līdzināties.

4. Ko var labāk iepazīt, pārdomājot Jēzus brīnumus?

⁴ Lasot par Jēzus brīnumiem, mēs labāk iepazīstam ne vien Jēzu, bet arī viņa Tēvu, jo brīnumainās spējas Jēzum bija dāvājis Jehova. Apustuļu darbos 10:38 ir rakstīts: ”Dievs viņu [Jēzu] bija svaidījis ar svēto garu un piešķīris viņam spēku, un Jēzus pārstaigāja zemi, darīdams labu un dziedinādams visus Velna nomocītos, jo Dievs bija ar viņu.” It visā, ko teica un darīja Jēzus, atspoguļojās viņa Tēva domas un jūtas. (Jāņa 14:9.) Tālāk pievērsīsim uzmanību trim svarīgām atziņām.

5. Kāpēc Jēzus darīja brīnumus? (Mateja 20:30—34.)

⁵ Pirmkārt, Jēzus un viņa Tēvs mūs ļoti mīl. Jēzus apliecināja savu mīlestību pret cilvēkiem, likdams lietā viņam dāvātās brīnumainās spējas, lai atvieglotu cilvēku ciešanas. Reiz divi akli cilvēki lūdza Jēzum: ”Kungs, liec mūsu acīm atvērties!” (Nolasīt Mateja 20:30—34.) Bībelē teikts, ka Jēzus par tiem iežēlojās un tos izdziedināja. Grieķu valodas darbības vārds, kas tulkots ”iežēlojies”, apzīmē dziļas, spēcīgas emocijas. Jēzus mīlēja cilvēkus un no sirds juta tiem līdzi. Tāpēc viņš ne vien dāvāja acu gaismu abiem aklajiem, bet arī paēdināja izsalkušos un izdziedināja kādu spitālīgo. (Mat. 15:32; Marka 1:41.) Mēs varam nešaubīties, ka Dievs, kam piemīt sirsnīga līdzjūtība, un viņa Dēls mūs mīl un cilvēku ciešanas viņus sāpina. (Lūk. 1:78; 1. Pēt. 5:7.) Viņi ilgojas darīt galu visām bēdām un ciešanām.

6. Ko Jēzus spēj paveikt?

⁶ Otrkārt, Dievs ir pilnvarojis Jēzu novērst visas cilvēces problēmas. Darīdams brīnumus, Jēzus apliecināja, ka spēj atrisināt problēmas, kuras atrisināt cilvēkiem nav pa spēkam. Viņš mūs var atbrīvot no iedzimtā grēka un no visām grēka izraisītajām sekām, piemēram, no slimībām un nāves. (Mat. 9:1—6; Rom. 5:12, 18, 19.) Jēzus ”dziedināja visādas slimības un kaites” un pat piecēla no nāves mirušos. (Mat. 4:23; Jāņa 11:43, 44.) Turklāt viņa varā bija apklusināt vētras un atbrīvot cilvēkus no ļauniem gariem. (Marka 4:37—39; Lūk. 8:2.) Ir mierinoši zināt, ka Jehova savam Dēlam ir piešķīris tādu varu un spēku!

7., 8. a) Par ko mēs varam būt pārliecināti, ņemot vērā Jēzus paveiktos brīnumus? b) Kurus no brīnumiem visvairāk gaidāt jūs?

⁷ Treškārt, mēs varam būt pārliecināti, ka Dieva valstība īstenos visus Dieva solījumus. Ja jau Jēzus spēja paveikt daudz brīnumu, dzīvodams uz zemes, viņš tos vēl lielākā mērogā spēs paveikt kā Dieva valstības ķēniņš. Padomāsim,  ko pavisam drīz mēs pieredzēsim Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. Mums būs nevainojama veselība, jo Jēzus novērsīs visas slimības un kaites. (Jes. 33:24; 35:5, 6; Atkl. 21:3, 4.) Mums nebūs jācieš no pārtikas trūkuma un dabas katastrofām. (Jes. 25:6; Marka 4:41.) Un cik gan lielu prieku mums sagādās mirušo augšāmcelšana! (Jāņa 5:28, 29.) Kurus no daudzajiem brīnumiem visvairāk gaidāt jūs?

⁸ Kad Jēzus veica brīnumus, viņa rīcībā izpaudās pazemība un līdzjūtība. Arī mums ir jācenšas būt pazemīgiem un līdzjūtīgiem. Apskatīsim, kas liecināja par Jēzus pazemību un līdzjūtību, kad viņš viesojās kāzās, kuras notika Kānā.

9. Kāpēc Jēzus paveica brīnumu kāzās, kas notika Kānā? (Jāņa 2:6—10.)

⁹ Nolasīt Jāņa 2:6—10. Vai tad, kad kāzās beidzās vīns, Jēzum noteikti kaut kas bija jādara lietas labā? Protams, nē. Nevienā pravietojumā nebija minēts, ka Mesija brīnumainā veidā sagādās vīnu. Bet iedomājieties, kā jūs justos, ja jūsu kāzās būtu beigušies dzērieni! Jēzus juta līdzi jaunajam pārim un tā radiniekiem un vēlējās tiem aiztaupīt kaunu un negodu. Tāpēc Jēzus ar brīnuma palīdzību pārvērta gandrīz 400 litru ūdens labā vīnā. Kāpēc tik daudz? Iespējams, Jēzus sagādāja tik daudz vīna tādēļ, lai būtu, ko celt galdā vēlāk, vai arī lai jaunā  ģimene varētu pārpalikumu pārdot un tā iegūt papildu līdzekļus. Līgavainis un līgava noteikti izjuta milzīgu atvieglojumu.

10. Ko var ievērot, iedziļinoties minētā notikuma aprakstā? (Sk. arī attēlu.)

¹⁰ Iedziļināsimies notikuma aprakstā! Vai ievērojāt, ka Jēzus nevis pats devās piepildīt akmens ūdenstraukus, bet gan lika to izdarīt apkalpotājiem? Tas liecina, ka viņš negribēja izcelt sevi. (6., 7. pants.) Kad viņš bija pārvērtis ūdeni vīnā, viņš nevis pats aiznesa kausu mielasta pārraugam, bet lika, lai to izdara apkalpotāji. (8. pants.) Un, protams, Jēzus neplātījās viesu priekšā ar vīna kausu rokās: ”Nāciet nogaršot vīnu, ko es nupat sagādāju!”

11. Ko var secināt, lasot par pirmo Jēzus izdarīto brīnumu, un kas mums no tā būtu jāmācās?

¹¹ Ko no tā var secināt? To, ka Jēzus bija pazemīgs. Viņš nelielījās, ka brīnumainā veidā ir pārvērtis ūdeni vīnā. Īstenībā Jēzus nekad nelielījās ar savu veikumu. Tieši pretēji — Jēzus vienmēr uzsvēra, ka slava un gods par to, ko viņš paveic, pienākas viņa Tēvam. (Jāņa 5:19, 30; 8:28.) Ja mēs cenšamies būt tikpat pazemīgi kā Jēzus, mēs nedižojamies ar savu veikumu. Lai ko mēs darītu kalpošanā, nekad nelielīsimies! Ar lepnumu runāsim par brīnišķīgo Dievu, kam mēs kalpojam, un godāsim viņu! (Jer. 9:23, 24.) Bez Jehovas palīdzības un atbalsta mēs nebūtu spējuši neko daudz paveikt. (1. Kor. 1:26—31.)

12. Kādās vēl situācijās ir svarīgi būt pazemīgiem?

¹² Iztēlosimies vēl kādu situāciju, kurā mums jācenšas būt pazemīgiem. Kāds draudzes vecākais ir veltījis daudz laika, lai palīdzētu gados jaunam draudzes kalpotājam sagatavot viņa pirmo publisko runu. Draudzes kalpotājs uzstājas ar šo runu, un viņam tas izdodas ļoti labi. Šī runa visus ir uzmundrinājusi. Pēc sapulces kāds kristietis vecākajam saka: ”Cik laba runa bija šim brālim!” ”Jā, patiešām laba, bet ja tu zinātu, cik daudz man viņam bija jāpalīdz!” Vai būtu labi, ja draudzes vecākais tā atbildētu? Daudz labāk būtu, ja vecākais pazemīgi teiktu: ”Jā, patiešām laba. Man tāds prieks par viņu!” Ja mēs esam pazemīgi, mums nav svarīgi darīt zināmu citiem, ka esam palīdzējuši kādam ticības biedram. Mums sagādā gandarījumu apziņa, ka mūsu darbus redz Jehova un ka viņš tos augstu vērtē. (Mat. 6:2—4; Ebr. 13:16.) Ja mēs sekojam Jēzus priekšzīmei un esam pazemīgi, mēs iepriecinām Jehovu. (1. Pēt. 5:6.)

13. Ko Jēzus ieraudzīja pie Naines, un ko viņš izdarīja? (Lūkas 7:11—15.)

¹³ Nolasīt Lūkas 7:11—15. Atcerēsimies kādu gadījumu no Jēzus kalpošanas. Viņš bija devies uz Galilejas pilsētu Naini, kas atradās netālu no Šūnēmas, kur pirms deviņiem gadsimtiem pravietis Elīsa bija piecēlis no nāves kādas sievietes dēlu. (2. Ķēn. 4:32—37.) Tuvojoties pilsētas vārtiem, Jēzus ieraudzīja, ka no pilsētas nāk ārā bēru procesija — liels pulks ļaužu, kas pavada sērojošu sievieti. Tā bija atraitne, un mirušais bija viņas vienīgais dēls. Jēzus piegāja klāt, apstādināja procesiju un paveica kaut ko apbrīnojamu — piecēla no nāves bēdu sagrauztās atraitnes dēlu. Tas ir  pirmais no trim evaņģēlijos aprakstītajiem gadījumiem, kad Jēzus cēla augšā mirušu cilvēku.

14. Ko var ievērot, iedziļinoties rindkopā minētā notikuma aprakstā? (Sk. arī attēlu.)

¹⁴ Iedziļināsimies arī šī notikuma aprakstā! Šajā Bībeles fragmentā ir teikts, ka Jēzus, ieraudzījis atraitni, par viņu iežēlojās. (13. pants.) Ir viegli iedomāties, cik gauži raud šī sieviete, iedama pa priekšu nestuvēm. Tas, ko Jēzus redzēja, viņu dziļi aizkustināja. Viņam kļuva žēl šīs sievietes, un viņš tai izrādīja līdzjūtību. Kā var lasīt Bībelē, viņš vērsās pie atraitnes un tai sirsnīgi teica: ”Neraudi!” Pēc tam Jēzus rīkojās — viņš tās dēlu piecēla no nāves un ”to atdeva mātei”. (14., 15. pants.)

15. Ko var mācīties no Jēzus, pārdomājot notikumu ar atraitnes dēlu?

¹⁵ Ko, pārdomājot šo notikumu, var mācīties no Jēzus? To, ka ir jābūt līdzjūtīgiem pret tiem, kas sēro par tuva cilvēka nāvi. Bez šaubām, mēs pretēji Jēzum nespējam nevienu piecelt no nāves. Bet mēs varam būt vērīgi un izpaust līdzjūtību gan vārdos, gan darbos. Mierināsim tos, kas zaudējuši tuvu cilvēku, un centīsimies palīdzēt praktiski! d (Sāl. pam. 17:17; 2. Kor. 1:3, 4; 1. Pēt. 3:8.) Pat daži vārdi vai pavisam neliela palīdzība viņiem var nozīmēt ļoti daudz.

16. Ko var mācīties no rindkopā minētās kristietes? (Sk. arī attēlu.)

¹⁶ Apskatīsim gadījumu, kurā spilgti izpaudās kādas kristietes līdzjūtība pret savu garīgo māsu. Draudzes sapulces laikā, kad tika dziedāta dziesma, kurā bija runa par augšāmcelšanu, mūsu māsa ievēroja, ka citai māsai pār vaigiem rit asaras. Viņa zināja, ka šai māsai nesen ir nomirusi meita. Viņa tūlīt pat piegāja pie raudošās māsas, aplika tai roku ap pleciem un turpināja dziedāt tai līdzās. Māsa, kura bija zaudējusi meitu, vēlāk stāstīja: ”Es izjutu tik lielu mīlestību pret brāļiem un māsām!” Viņa bija priecīga,  ka bija devusies uz sapulci. ”Valstības zāle ir tā vieta, kur mēs vienmēr varam saņemt atbalstu,” atzina māsa. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova pamana un augstu vērtē it visu, ko mēs darām, lai izrādītu līdzjūtību tiem, kas sēro un kam ir ”nomākts gars”. (Ps. 34:18.)

17. Ko mēs gūstam, pārdomājot Jēzus veikto brīnumu aprakstus?

¹⁷ Noteikti ir vērts iedziļināties Jēzus veikto brīnumu aprakstos, kas lasāmi evaņģēlijos. Kad mēs pārdomājam šos aprakstus, nostiprinās mūsu pārliecība, ka Dievs Jehova un Jēzus mūs ļoti mīl, ka Jēzus spēj atrisināt visas cilvēces problēmas un ka pavisam drīz, kad pār zemi valdīs Dieva valstība, īstenosies visi brīnišķīgie Dieva solījumi par nākotni. Vēl, lasot par Jēzus paveiktajiem brīnumiem, mēs varam domāt par to, kā sevī izkopt tādas pašas īpašības, kādas piemita Jēzum, un kādās situācijās tām būtu jāizpaužas mūsu dzīvē. Būtu lieliski, ja jūs ieplānotu vairāk pētīt Jēzus brīnumu aprakstus vai nu paši, vai ģimenes lokā. Nav šaubu, ka jūs gūsiet daudz vērtīgu atziņu. Nevilcinieties dalīties uzzinātajā ar citiem! Tā var izraisīties ne mazums interesantu un patīkamu sarunu. (Rom. 1:11, 12.)

18. Kādi jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā?

¹⁸ Neilgi pirms Jēzus kalpošanas beigām notika trešā augšāmcelšana, par ko stāstīts evaņģēlijos. Šī augšāmcelšana atšķīrās no iepriekšējām — Jēzus piecēla no nāves savu draugu, kas bija miris jau četras dienas. Kādas vērtīgas atziņas var gūt, lasot par šo Jēzus veikto brīnumu? Kā mēs varam stiprināt savu ticību augšāmcelšanai? Par to ir runa nākamajā rakstā.