1. Par ko mēs esam pārliecināti?

 JEHOVA mīl savus kalpus un vēlas, lai tie būtu laimīgi. (Rom. 8:35—39.) Mēs to skaidri zinām. Tāpat mēs esam pārliecināti, ka Bībeles principu izmantošana vienmēr nāk par labu. (Jes. 48:17, 18.) Taču ikviens no mums var saskarties ar negaidītām grūtībām. Kā uz tām būtu jāraugās?

2. Ar kādām problēmām mēs varam saskarties, un kā tās mūs var ietekmēt?

² Problēmas var būt dažādas. Mūs var apbēdināt ģimenes locekļi. Nopietnas veselības problēmas var ierobežot mūsu kalpošanu. Mēs varam ciest dabas katastrofā vai pieredzēt vajāšanas ticības dēļ. Kad mūsu dzīvē notiek kaut kas no iepriekšminētā, mums var uzmākties negatīvas domas, piemēram: ”Kāpēc ar mani tā notiek? Vai es esmu izdarījis ko sliktu? Vai Jehova no manis ir novērsies?” Ja arī jums uzmācas tādas domas, neļaujieties nomāktībai. Līdzīgi ir jutušies daudzi Jehovas kalpi. (Ps. 22:1, 2; Hab. 1:2, 3.)

3. Kādas būtiskas atziņas ir lasāmas Psalmā 34:19?

³ Nolasīt Psalmu 34:19. Šajā psalmā var lasīt divas būtiskas atziņas: 1) arī dievbijīgi cilvēki pieredz grūtības, 2) Jehova viņus ”paglābj”. Kā viņš to dara? Viens veids, kā Jehova mūs atbalsta, ir tas, ka viņš mums palīdz raudzīties reālistiski uz dzīvi ļaunajā pasaulē. Jehova  ir apsolījis, ka mēs gūsim prieku, kalpojot viņam, tomēr viņš nav apsolījis, ka mūs pasargās no visām nelaimēm. (Jes. 66:14.) Jehova mūs mudina domāt par nākotni, kad viņš cilvēkiem dāvās mūžīgu dzīvi brīnišķīgos apstākļos. (2. Kor. 4:16—18.) Bet jau tagad viņš ir mums līdzās ik dienu. (Raudu dz. 3:22—24.)

4. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

⁴ Pievērsīsim uzmanību tam, ko ir pieredzējuši Jehovas kalpi senatnē un mūsdienās. Apskatot šos gadījumus, mēs pārliecināsimies: lai arī Dieva kalpi nav pasargāti no negaidītām grūtībām, viņš vienmēr atbalsta tos, kas uz viņu paļaujas. (Ps. 55:22.) Pārdomāsim, kā mēs būtu izturējušies situācijās, kurās nonāca citi Jehovas kalpi. Ko mēs no viņiem varam mācīties? Kā mēs varam stiprināt savu paļāvību uz Jehovu?

5. Kādas grūtības Lābana dēļ pieredzēja Jēkabs? (Sk. arī vāka attēlu.)

⁵ Arī senatnē Jehovas kalpi sastapās ar negaidītām grūtībām. Piemēram, tā notika ar Jēkabu. Tēvs viņam lika izraudzīties par sievu kādu no viņu ticīgā radinieka Lābana meitām un teica, ka Jehova viņu svētīs. (1. Moz. 28:1—4.) Jēkabs paklausīja — viņš no Kanaānas devās uz zemi, kur dzīvoja Lābans. Lābanam bija divas meitas: Lea un Rāhele. Jēkabs iemīlēja Rāheli, jaunāko no abām māsām, un bija ar mieru kalpot Lābanam par viņu septiņus gadus. (1. Moz. 29:18.) Taču pēc septiņiem gadiem, kad bija pienācis laiks apprecēt Rāheli, Jēkaba cerības neīstenojās, jo Lābans ar viltu izprecināja viņam Leu. Vienīgi tad, kad Jēkabs bija piekritis kalpot vēl septiņus gadus, Lābans atļāva Jēkabam apprecēt Rāheli. Bet pat to viņš atļāva darīt tikai nedēļu vēlāk. (1. Moz. 29:25—27.) Lābans apkrāpa Jēkabu arī darījumu jautājumos. Kopumā viņš savu radinieku ekspluatēja veselus 20 gadus. (1. Moz. 31:41, 42.)

6. Kādas vēl grūtības Jēkabs pieredzēja?

⁶ Jēkabs pieredzēja arī citas grūtības. Viņam bija kupla ģimene, bet dēli savā starpā diemžēl nesatika. Viņi pat pārdeva verdzībā savu brāli Jāzepu. Jēkaba dēli Simeons un Levijs apkaunoja savu ģimeni un sagādāja negodu Jehovas vārdam. Vēlāk, laižot pasaulē otro dēlu, nomira Jēkaba mīļā sieva Rāhele. Bet, kad Jēkabs jau bija sasniedzis sirmu vecumu, viņam bija jāpārceļas uz Ēģipti, jo Kanaānā bija izcēlies liels bads. (1. Moz. 34:30; 35:16—19; 37:28; 45:9—11, 28.)

7. Kā Jehova apliecināja Jēkabam savu labvēlību?

⁷ Pārbaudījumos Jēkabs nezaudēja ticību Jehovam un viņa solījumiem. Savukārt Jehova apliecināja Jēkabam, ka viņš pret to ir noskaņots labvēlīgi. Piemēram, lai arī Lābans bija negodīgs pret Jēkabu, Jēkaba turība vairojās. Un vai varat iztēloties, cik pateicīgs Jehovam bija Jēkabs, kad atkal varēja būt kopā ar savu dēlu Jāzepu, ko ilgus gadus bija uzskatījis par mirušu? Tuvas attiecības ar Jehovu Jēkabam palīdzēja izturēt visus pārbaudījumus. (1. Moz. 30:43; 32:9, 10; 46:28—30.) Ja mēs saglabāsim ciešas attiecības ar Jehovu, arī mēs spēsim izturēt jebkurus negaidītus pārbaudījumus.

8. Ko vēlējās darīt ķēniņš Dāvids?

 ⁸ Ķēniņš Dāvids nevarēja darīt kalpošanā Jehovam visu, ko bija iecerējis. Piemēram, Dāvids karsti vēlējās uzbūvēt templi. Viņš to pastāstīja pravietim Nātānam. ”Dari visu, kas tev padomā,” atbildēja Nātāns, ”jo Dievs ir ar tevi.” (1. Laiku 17:1, 2.) Dāvidu šie vārdi droši vien ļoti uzmundrināja. Viņš, visticamāk, uzreiz sāka plānot iespaidīgo būvniecību.

9. Kā Dāvids uztvēra ziņu, ka viņš nebūs tas, kurš būvēs templi?

⁹ ”Tajā pašā naktī” Jehova Nātānam pateica, ka Dāvids nebūvēs templi — to darīs viņa dēls. Jehovas pravietis ar šo ziņu devās pie Dāvida. (1. Laiku 17:3, 4, 11, 12.) Kā Dāvids to uztvēra? Viņš mainīja savus plānus un sagādāja lielu daudzumu materiālu, ko viņa dēls Sālamans varēja izmantot tempļa būvniecībai. (1. Laiku 29:1—5.)

10. Kā Jehova svētīja Dāvidu?

¹⁰ Uzreiz pēc tam, kad Jehova Dāvidam darīja zināmu, ka tas nebūvēs templi, Jehova ar Dāvidu noslēdza līgumu, sacīdams: ”Tavs nams un tava ķēniņa vara paliks mūžam.” (2. Sam. 7:16.) Cik gan priecīgs būs Dāvids, kad Jēzus tūkstoš gadu valdīšanas laikā uzzinās, ka Jehovas ieceltais ķēniņš ir viens no viņa pēcnācējiem! Ko mēs no tā varam secināt? Pat ja mēs nespējam darīt kalpošanā Jehovam visu, ko vēlamies, Jehova mūs var svētīt pavisam negaidītā veidā.

11. Ko pieredzēja pirmā gadsimta kristieši? (Apustuļu darbi 6:7.)

¹¹ Pirmā gadsimta kristieši ļoti gaidīja Dieva valstības atnākšanu, bet viņi nezināja, kad tieši tas notiks. (Ap. d. 1:6, 7.) Ko viņi iesāka? Viņi nodevās sludināšanai. Izplatīdami labo vēsti, viņi pieredzēja, ka Jehova svētī viņu pūles. (Nolasīt Apustuļu darbus 6:7.)

12. Kā rīkojās kristieši, kad bija izcēlies bads?

¹² Agrīnie kristieši sastapās arī ar citām grūtībām. Piemēram, reiz ”visā zemē” izcēlās liels bads. (Ap. d. 11:28.) Kā tas ietekmēja kristiešus? Nav šaubu, ka vīri un tēvi bija norūpējušies par to, kā pabarot ģimeni. Neklājās viegli arī jauniešiem, kas bija plānojuši paplašināt kalpošanu. Varbūt viņiem šķita, ka plāni uz laiku ir jāatliek. Taču kristieši pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Viņi neatlaidīgi sludināja un sūtīja materiālu palīdzību ticības biedriem Jūdejā. (Ap. d. 11:29, 30.)

13. Kādas svētības agrīnie kristieši pieredzēja tad, kad plosījās bads?

¹³ Kādas svētības kristieši pieredzēja tad, kad plosījās bads? Tie, kas saņēma materiālu palīdzību no ticības biedriem, pārliecinājās, ka Jehova viņus atbalsta. (Mat. 6:31—33.) Viņi izjuta dziļu pateicību un mīlestību pret kristiešiem, kas viņiem bija palīdzējuši. Savukārt tie, kas ziedoja līdzekļus vai palīdzēja citādi, izjuta, ka ”lielāka laime ir dot nekā ņemt”. (Ap. d. 20:35.) Jehova agrīnos kristiešus atalgoja par to, ka viņi bija gatavi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

14. Ko pieredzēja Barnaba un apustulis Pāvils, un kā viņu izturība nāca par labu citiem? (Apustuļu darbi 14:21, 22.)

¹⁴ Agrīnie kristieši bieži tika vajāti, un reizēm tas notika tad, kad viņi to it nemaz negaidīja. Piemēram, lūk, ko pieredzēja Barnaba un apustulis Pāvils, kad  viņi sludināja Listrā un tās apkārtnē. Sākumā ļaudis viņus labprāt uzklausīja. Bet vēlāk kristietības ienaidnieki sakūdīja pilsētniekus un daļa no tiem pašiem ļaudīm, kas bija klausījušies labo vēsti, ”nomētāja Pāvilu ar akmeņiem un izvilka ārā no pilsētas, domādami, ka viņš ir miris”. (Ap. d. 14:19.) Barnaba un Pāvils devās sludināt uz citurieni. Viņi ”palīdzēja daudziem kļūt par mācekļiem”, un viņu vārdi un priekšzīme stiprināja citus kristiešus. (Nolasīt Apustuļu darbus 14:21, 22.) Daudziem nāca par labu Barnabas un Pāvila izturība un neatlaidība situācijā, kas tik pēkšņi bija mainījusies. Tātad, ja mēs neatlaidīgi turpināsim Jehovas uzticēto darbu, viņš mūs noteikti svētīs.

15. Ko mēs varam mācīties no brāļa Makmilana?

¹⁵ Pirms 1914. gada daudziem Jehovas kalpiem saistībā ar šo gadu bija pārāk lielas gaidas. Piemēram, brālis Aleksandrs Makmilans, tāpat kā daudzi citi, domāja, ka pavisam drīz saņems savu debesu balvu. 1914. gada septembrī, uzstādamies ar runu lielas auditorijas priekšā, viņš teica: ”Šī droši vien ir mana pati pēdējā uzstāšanās.” Izrādījās, ka tā nebija vis viņa pēdējā runa. Vēlāk brālis Makmilans rakstīja: ”Iespējams, daži no mums bija mazliet pasteigušies ar pieņēmumu, ka tūlīt pat dosies uz debesīm.” Viņš piebilda: ”Mūs vēl gaidīja daudz darba kalpošanā Kungam.” Brālis Makmilans dedzīgi nodevās sludināšanai. Turklāt viņš stiprināja daudzus brāļus, kas savas neitrālās nostājas dēļ bija ieslodzīti. Līdz pat savu zemes gaitu beigām viņš vienmēr bija klāt draudzes sapulcēs. Kā viņam palīdzēja tas, ka, gaidot debesu balvu, viņš bija tik aizņemts kalpošanā? Neilgi pirms savas nāves (brālis Makmilans nomira 1966. gadā) viņš rakstīja: ”Mana ticība joprojām ir nesatricināma.” Mēs visi varam mācīties no brāļa Makmilana nostājas, un īpaši noderīgi tas ir tad, ja mūsu pārbaudījumi ir ilgāki, nekā bijām gaidījuši. (Ebr. 13:7.)

16. Ar kādām grūtībām saskārās Herberts Dženingss un viņa sieva? (Jēkaba 4:14.)

¹⁶ Daudziem Jehovas kalpiem negaidīti pasliktinās veselība. To pieredzēja Herberts Dženingss b. Viņi ar sievu bija misionāri Ganā, bet tad viņam tika diagnosticēta psihiska slimība. Brālis Dženingss sacīja, ka tas bija ”pavērsiens, ko mēs nekādi negaidījām”. Viņš saprata, cik patiesi ir Bībelē lasāmie vārdi: ”Jūs taču nezināt, kas ar jums notiks rīt.” (Nolasīt Jēkaba 4:14.) Viņš stāstīja: ”Mums bija jārēķinās ar realitāti, tāpēc.. mēs izlēmām atstāt Ganu, kā arī daudzus tuvus draugus un atgriezties Kanādā [lai ārstētos].” Jehova palīdzēja brālim Dženingsam un viņa sievai turpināt kalpošanu par spīti viņu grūtajai situācijai.

17. Kā daudziem kristiešiem ir palīdzējis brāļa Dženingsa stāstījums?

¹⁷ Brāļa Dženingsa vaļsirdīgais stāstījums ir palīdzējis daudziem Jehovas kalpiem. Kāda kristiete rakstīja: ”Nekas.. nebija mani aizkustinājis tik dziļi kā šis dzīvesstāsts. [..] Izlasījusi par brāli Dženingsu, kuram slimības dēļ bija jāatstāj pilnas slodzes kalpošana, es spēju uz savu situāciju raudzīties līdzsvarotāk.”  Savukārt kāds kristietis rakstīja: ”Pēc tam, kad es desmit gadus biju kalpojis par draudzes vecāko, man bija jāatsakās no šī pienākuma psihiskās veselības traucējumu dēļ. Mani mocīja tik spēcīga nevērtības sajūta, ka bieži vien es jutos pārāk nomākts, lai lasītu dzīvesstāstus.. Tomēr stāsts par brāļa Dženingsa neatlaidīgo cīņu mani ļoti uzmundrināja.” Ko no tā var secināt? Ja mēs izturam grūtības, mēs stiprinām ticības biedrus. Pat tad, ja mūsu dzīvē daudz kas izvēršas citādi, nekā bijām domājuši, mūsu ticība un izturība var būt paraugs citiem. (1. Pēt. 5:9.)

18. Ko var mācīties no kādas atraitnes, kas dzīvo Nigērijā? (Sk. arī attēlu.)

¹⁸ Lielas grūtības sagādā arī tādas nelaimes kā Covid-19 pandēmija. Piemēram, Nigērijā kādai kristietei, kas ir atraitne un audzina meitu, pandēmijas laikā bija ļoti grūti ar iztiku. Reiz mājās bija palikušas tikai pāris saujas rīsu un arī naudas vairs nebija. Meita no rīta jautāja, ko viņas abas ēdīs pēc tam. Mūsu māsa atbildēja, ka rīkosies tāpat kā Bībelē minētā atraitne, kas dzīvoja Sareptā, — sagatavos pēdējo, kas ir atlicis, un pilnībā paļausies uz Jehovu. (1. Ķēn. 17:8—16.) Viņas vēl nebija sākušas domāt par to, ko ēdīs pusdienās, kad ticības biedri piegādāja pārtikas paku. Tur bija tik daudz produktu, ka viņām pietika vairāk nekā divām nedēļām. Mūsu māsa sacīja, ka nebija pat iedomājusies, cik uzmanīgi Jehova bija klausījies viņas sarunu ar meitu. Tātad, ja mēs grūtībās paļaujamies uz Jehovu, mūsu attiecības ar viņu kļūst vēl ciešākas. (1. Pēt. 5:6, 7.)

19. Kādus pārbaudījumus pieredzēja brālis Aleksejs Jeršovs?

¹⁹ Pēdējos gados daudzi mūsu ticības biedri pieredz vajāšanas, kas dažiem ir  šķitušas negaidītas. Lūk, ko pieredzēja brālis Aleksejs Jeršovs, kas dzīvo Krievijā. Tajā laikā, kad viņš kristījās (tas notika 1994. gadā), Jehovas liecinieki varēja darboties diezgan brīvi, taču vēlāk situācija Krievijā sāka mainīties. Varas iestāžu attieksme pret Jehovas lieciniekiem kļuva aizvien nelabvēlīgāka. 2020. gadā brāļa Jeršova mājās notika kratīšana. Daļa no viņa mantas tika konfiscēta. Dažus mēnešus vēlāk varas iestādes pret viņu izvirzīja apsūdzības. Tās bija balstītas uz videomateriālu, ko bija filmējis kāds vīrietis, kurš veselu gadu bija izlicies par ieinteresētu cilvēku. Cik zemiski!

20. Kā brālis Jeršovs pārbaudījumos stiprināja savas attiecības ar Jehovu?

²⁰ Vai šie pārbaudījumi brālim Jeršovam kaut kādā ziņā arī nāca par labu? Jā, tā bija. Piemēram, nostiprinājās viņa attiecības ar Jehovu. ”Mēs ar sievu sākām biežāk lūgt Jehovu,” teica brālis Jeršovs. ”Es saprotu, ka bez Jehovas es nebūtu izturējis.” Viņš piebilda: ”Bībeles pētīšana man palīdz nenolaist rokas. Es domāju par cilvēkiem, kas senatnē palika uzticīgi Jehovam. Bībelē var lasīt daudz gadījumu, kas parāda, cik svarīgi ir saglabāt mieru un paļauties uz Jehovu.”

21. Kā jums ir palīdzējis šis raksts?

²¹ Kā bija minēts šajā rakstā, dzīve Sātana pārvaldītajā pasaulē ir nestabila un neparedzama. Taču Jehova palīdz saviem kalpiem, kas uz viņu paļaujas. Šī raksta tēmas pants mums atgādina: ”Daudz bēdu taisnajam, bet no tām visām Jehova viņu paglābj.” (Ps. 34:19.) Tāpēc nepadosimies grūtību priekšā, bet meklēsim Jehovas atbalstu! Ja tā darīsim, mēs pārliecināsimies, cik patiesi ir vārdi, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Es visu spēju, pateicoties tam, kurš man dod spēku.” (Filip. 4:13.)