1. Kā Metjū apliecināja, ka tic augšāmcelšanai?

 KĀDAM zēnam, vārdā Metjū, ir ļoti nopietnas veselības problēmas, un viņš ir pārcietis vairākas operācijas. Reiz, kad viņam bija septiņi gadi, viņš ar vecākiem skatījās mūsu internettelevīzijas ikmēneša pārraidi, kurā skanēja dziesma ”Tepat, vien roku pastiep!”. b Šajā dziesmā ir runa par laiku, kad atkal būs iespējams satikt tuvus cilvēkus, kas aizmiguši nāves miegā. Pēc raidījuma Metjū piegāja pie vecākiem, satvēra viņu rokas un teica: ”Nu re! Pat ja es nomiršu, es celšos augšā. Jūs noteikti mani atkal satiksiet. Viss būs labi!” Vai varat iztēloties, kā jutās Metjū vecāki, redzot, cik stipra ir viņu dēla ticība augšāmcelšanai?

2., 3. Kāpēc mums jāpārdomā solījums par augšāmcelšanu?

² Laiku pa laikam mums visiem ir labi pārdomāt Bībelē lasāmo solījumu par augšāmcelšanu. (Jāņa 5:28, 29.) Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka mūs negaidīti var piemeklēt smaga slimība vai arī mēs pēkšņi varam zaudēt tuvu cilvēku. (Pulc. 9:11; Jēk. 4:13, 14.) Cerība uz augšāmcelšanu palīdz izturēt tādus pārbaudījumus. (1. Tes. 4:13.) Bībelē ir teikts, ka debesu Tēvs mūs labi pazīst un ļoti mīl. (Lūk. 12:7.) Jehova ikvienu pazīst visos sīkumos, tāpēc var radīt no jauna cilvēku ar visām viņa agrākajām atmiņām un īpašībām. Dievs ir apsolījis, ka viņa kalpi varēs dzīvot mūžīgi, un šis solījums īstenosies. Ja cilvēks nomirs, Jehova to piecels no nāves.

³ Vispirms šajā rakstā ir aplūkots, kāpēc var ticēt augšāmcelšanai. Pēc tam ir iztirzāts Bībeles fragments, kurā lasāms Jēzus solījums: ”Tavs brālis celsies augšā.” (Jāņa  11:23.) Vēl rakstā ir apskatīts, kā stiprināt savu ticību augšāmcelšanai.

4. Par ko ir jābūt pārliecinātiem, lai ticētu kādam solījumam? Miniet piemēru.

⁴ Lai ticētu kādam solījumam, mums jābūt pārliecinātiem, ka solījuma devējs ne vien vēlas, bet arī spēj īstenot apsolīto. Piemēram, iztēlojieties, ka vētra ir nopostījusi jūsu māju, bet draugs jums sola to atjaunot. Jūs redzat, ka viņš jums tiešām vēlas palīdzēt. Tā kā viņš ir prasmīgs celtnieks un viņam ir visi vajadzīgie instrumenti, jūs zināt, ka viņš spēj pildīt solīto. Tāpēc jūs viņam ticat. Bet vai var ticēt, ka Dievs cels augšā mirušos? Vai viņš vēlas to darīt, un vai viņš to spēj?

5., 6. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vēlas celt augšā mirušos?

⁵ Vai Jehova tiešām vēlas piecelt no nāves mirušos? Par to nav ne mazāko šaubu. Bībelē daudzviet ir runāts par nākotnē gaidāmo augšāmcelšanu. (Jes. 26:19; Hoz. 13:14; Atkl. 20:11—13.) Jehova vienmēr izpilda, ko solījis. (Joz. 23:14.) Turklāt viņš ilgojas celt augšā mirušos. Kāpēc tā var apgalvot?

⁶ Atsauksim atmiņā, ko teica patriarhs Ījabs. Kā redzams Ījaba 14:14, 15, viņš bija pārliecināts, ka tad, ja viņš nomirs, Jehova ilgosies celt viņu augšā. Patiesībā Jehova ilgojas darīt dzīvus visus savus kalpus, kas guļ nāves miegā, un dāvāt tiem nevainojamu veselību. Taču mūsu mīlošais debesu Tēvs vēlas piecelt no nāves arī miljardiem citu cilvēku, kam dzīves laikā nebija iespējams viņu iepazīt. (Ap. d. 24:15.) Viņš tiem dāvās iespēju kļūt par viņa draugiem un dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Jāņa 3:16.) Tātad Jehova vēlas celt augšā mirušos.

7., 8. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova spēj celt augšā mirušos?

⁷ Vai Jehova spēj piecelt no nāves mirušos? Noteikti spēj, jo viņš ir visvarens! (Atkl. 1:8.) Viņš spēj uzveikt pilnīgi visus ienaidniekus, arī nāvi. (1. Kor. 15:26.) Šī apziņa mūs stiprina un mierina. Kāda kristiete, vārdā Emma Arnolde, un viņas ģimene Otrā pasaules kara laikā pieredzēja smagus pārbaudījumus. Kad nacistu koncentrācijas nometnē aizgāja bojā cilvēki, kas viņai bija dārgi, Emma, mierinādama savu meitu, teica: ”Ja nāve spētu paturēt cilvēkus savā varā mūžīgi, tad iznāktu, ka tā ir stiprāka par Dievu, vai ne?” Jehovam piemīt neiedomājams spēks. Visvarenais Dievs, kas ir radījis dzīvību, bez šaubām, spēj to dot no jauna tiem, kas ir miruši.

⁸ Dievs spēj celt augšā mirušos arī tāpēc, ka viņam ir neizmērojama atmiņa. Viņš ”sauc vārdā” visas zvaigznes. (Jes. 40:26.) Un viņš atceras arī tos, kas ir nomiruši. (Īj. 14:13; Lūk. 20:37, 38.) Jehovas nodoms ir celt augšā neskaitāmus cilvēkus, un viņš atceras šo cilvēku ģenētisko kodu, dzīves pieredzi un atmiņas.

9. Kāpēc jūs ticat augšāmcelšanai?

⁹ Mēs varam ticēt Jehovas solījumam piecelt no nāves mirušos, jo viņš gan vēlas, gan spēj to paveikt. Taču ir vēl kāds iemesls, kāpēc tam var ticēt, — Jehova jau agrāk ir piecēlis no nāves cilvēkus. Bībeles laikos Jehova dažiem saviem kalpiem, tostarp Jēzum, piešķīra spēju celt augšā mirušos. Aplūkosim kādu  gadījumu, par ko stāstīts Jāņa evaņģēlija 11. nodaļā.

10. Kas notika Betānijā, kamēr Jēzus Jordānas otrā pusē sludināja, un ko Jēzus darīja? (Jāņa 11:1—3.)

¹⁰ Nolasīt Jāņa 11:1—3. Pievērsīsim uzmanību notikumiem, kas 32. gada nogalē risinājās Jūdejas ciemā Betānijā. Tur dzīvoja Lācars un viņa māsas Marija un Marta. Viņi visi bija labi Jēzus draugi. (Lūk. 10:38—42.) Kad Lācars smagi saslima, abas māsas ļoti raizējās par savu brāli. Viņas par Lācara slimību paziņoja Jēzum, kas tobrīd atradās apmēram divu dienu gājumā no Betānijas, Jordānas otrā pusē. (Jāņa 10:40.) Diemžēl ap to laiku, kad ziņnesis nonāca līdz Jēzum, Lācars nomira. Lai gan Jēzus zināja, ka viņa draugs nupat ir nomiris, viņš divas dienas uzkavējās turpat, kur bija, un tikai tad devās ceļā uz Betāniju. Kad Jēzus tur ieradās, kopš Lācara nāves bija pagājušas jau četras dienas. Jēzus bija nolēmis darīt kaut ko tādu, kas iepriecinātu viņa draugus un sagādātu godu Dievam. (Jāņa 11:4, 6, 11, 17.)

11. Ko no šiem notikumiem var mācīties par draudzību?

¹¹ No šiem notikumiem var mācīties kaut ko būtisku par to, ko nozīmē īsta draudzība. Kad Marija un Marta sūtīja ziņu Jēzum, viņas nelūdza, lai viņš nāktu uz Betāniju. Viņas tikai pavēstīja, ka Jēzus draugs ir slims. (Jāņa 11:3.) Savukārt, kad Lācars nomira, Jēzus būtu varējis viņu celt augšā no tālienes. Tomēr Jēzus izlēma iet uz Betāniju, lai būtu kopā ar Mariju un Martu. Vai jums ir tāds draugs, kas steidzas palīgā, pirms jūs viņu lūdzat? Ja ir, tad jūs varat uz viņu grūtā brīdī paļauties. (Sāl. pam. 17:17.) Sekosim Jēzus priekšzīmei un būsim citiem īsti draugi! Tālāk apskatīsim, ko, ieradies Betānijā, Jēzus paveica.

12. Ko Jēzus apsolīja Martai, un kāpēc bija pamats tam ticēt? (Jāņa 11:23—26.)

¹² Nolasīt Jāņa 11:23—26. Marta, uzzinājusi, ka Jēzus tuvojas Betānijai, steidzās viņam pretī. Viņa teica: ”Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.” (Jāņa 11:21.) Jēzus tiešām būtu varējis izdziedināt Lācaru, bet viņam bija padomā kaut kas daudz iespaidīgāks. Jēzus apsolīja: ”Tavs brālis celsies augšā.” Vēl viņš Martai teica: ”Es esmu augšāmcelšana un dzīvība.” Šie vārdi nostiprināja Martas pārliecību, ka Jēzus solījums piepildīsies, un liecināja, ka Dievs Jēzum ir devis varu celt augšā mirušos. Jēzus jau bija cēlis augšā kādu meitenīti, un tas bija noticis neilgi pēc viņas nāves. Viņš bija piecēlis no nāves arī kādu jaunekli, un tas acīmredzot bija noticis tajā pašā dienā, kad jauneklis bija nomiris. (Lūk. 7:11— 15; 8:49—55.) Bet varēja rasties jautājums: vai Jēzus var celt augšā cilvēku, kas ir miris jau pirms četrām dienām un ir sācis trūdēt?

13. Kā Jēzus jutās, kad redzēja Mariju un citus raudam? (Jāņa 11:32—35; sk. arī attēlu.)

¹³ Nolasīt Jāņa 11:32—35. Jēzum pretī devās arī Marija — Lācara otra māsa. Viņa teica to pašu, ko bija teikusi Marta: ”Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.” Lācara nāve bija satriekusi Mariju un visus pārējos, kas bija atnākuši viņai līdzi. Redzot viņu bēdas, Jēzus dziļi noskuma. Viņš no sirds juta līdzi saviem draugiem, tāpēc sāka raudāt. Viņš saprata, cik lielas sāpes sagādā tuvinieka nāve, un ļoti vēlējās, lai viņa draugiem vairs nebūtu jāraud.

14. Par ko liecina tas, ka Jēzus noskuma un sāka raudāt?

¹⁴ Tas, ka, redzot Marijas bēdas, Jēzus noskuma un sāka raudāt, liecina, cik līdzjūtīgs ir Jehova. Kāpēc tā var apgalvot? Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, it visā, ko teica un darīja Jēzus, atspoguļojās viņa Tēva domas un jūtas. (Jāņa 12:45.) Kad mēs pārdomājam, cik dziļi Jēzus juta līdzi saviem sērojošajiem draugiem, mēs gūstam pārliecību, ka arī Jehovu ļoti aizkustina mūsu bēdas un asaras. (Ps. 56:8.) Šī apziņa mūsos rosina vēlmi tuvoties līdzjūtīgajam debesu Tēvam.

15. Pastāstiet, kas notika pie Lācara kapa! (Jāņa 11:41—44; sk. arī attēlu.)

¹⁵ Nolasīt Jāņa 11:41—44. Jēzus piegāja pie kapa un lika novelt akmeni, kas gulēja priekšā alai. Marta iebilda: ”Kungs, viņš jau ož, jo ir pagājušas četras dienas!” Jēzus viņai atbildēja: ”Vai es tev neteicu: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godu?” (Jāņa 11:39, 40.) Pēc tam, pacēlis acis pret debesīm, Jēzus visu sanākušo ļaužu priekšā lūdza Dievu. Viņš vēlējās, lai gods par to, ko viņš paveiks, pienāktos Jehovam. Tad Jēzus  iesaucās: ”Lācar, nāc ārā!” Un Lācars iznāca no kapa! Jēzus bija izdarījis to, kas citiem likās neiespējami. c

16. Kā Jāņa evaņģēlija 11. nodaļa stiprina mūsu ticību augšāmcelšanai?

¹⁶ Notikuma apraksts, kas lasāms Jāņa evaņģēlija 11. nodaļā, stiprina mūsu ticību augšāmcelšanai. Jēzus Martai bija apsolījis: ”Tavs brālis celsies augšā.” (Jāņa 11:23.) Jēzus, tāpat kā viņa Tēvs, gan vēlas, gan spēj piecelt cilvēkus no nāves. Jēzus reakcija uz viņa draugu bēdām liecina, ka viņš ļoti vēlas celt augšā mirušos un darīt galu nāves izraisītajām ciešanām un bēdām. Kad Lācars iznāca no kapa, kārtējo reizi pierādījās, ka Jēzus spēj cilvēkus piecelt no nāves. Padomāsim arī par Jēzus vārdiem Martai: ”Vai es tev neteicu: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godu?” (Jāņa 11:40.) Ir skaidrs: mums ir pamatoti iemesli ticēt, ka Dieva solījums celt augšā no nāves mirušos piepildīsies. Kā mēs varam vēl vairāk stiprināt savu ticību augšāmcelšanai?

17. Kāpēc ir jāiedziļinās Bībeles fragmentos, kur stāstīts par augšāmcelšanu?

¹⁷ Iedziļināsimies Bībeles fragmentos, kur stāstīts par augšāmcelšanu. Bībelē var lasīt par astoņiem cilvēkiem, kas tika piecelti no nāves dzīvei uz zemes. d Izpētīsim fragmentus, kur par to stāstīts! To darot, turēsim prātā, ka visi augšāmceltie bija reāli cilvēki. Centīsimies saprast, ko no šiem gadījumiem var secināt. Pārdomāsim, kā tie apliecina, ka Dievs vēlas un spēj celt augšā mirušos. Jo īpaši rūpīgi iedziļināsimies Bībeles fragmentos, kuros stāstīts par Jēzus augšāmcelšanu.  To, ka Jēzus ir celts augšā, apstiprināja vairāki simti aculiecinieku. Kad mēs lasām par Jēzus augšāmcelšanu, vēl vairāk nostiprinās mūsu pārliecība, ka Dievs mirušos cels augšā. (1. Kor. 15:3—6, 20—22.)

18. Kā mums var palīdzēt dziesmas, kurās minēta augšāmcelšana? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹⁸ Kā palīdz dziesmas, kurās minēta augšāmcelšana. e (Efes. 5:19.) Tādas dziesmas palīdz izprast, cik reāla ir mūsu cerība uz augšāmcelšanu, un ļauj tai iegult dziļi mūsu sirdī. Klausīsimies tās un dziedāsim! Pārrunāsim dziesmu vārdus ar ģimenes locekļiem un centīsimies tos iegaumēt! Tādā gadījumā, ja mēs nākotnē nonāksim situācijā, kurā būs apdraudēta mūsu dzīvība, vai arī nomirs mums tuvs cilvēks, Jehova ar savu garu mums palīdzēs atcerēties šīs dziesmas un gūt no tām spēku un mierinājumu.

19. Kādas ainas no jaunās pasaules mēs varam iztēloties? (Sk. ” Ko jūs vaicātu augšāmceltajiem?”.)

¹⁹ Liksim lietā iztēli! Jehova mūs ir apveltījis ar iztēli, tāpēc mēs spējam iztēloties sevi jaunajā pasaulē. Kāda kristiete izteicās: ”Es tik bieži esmu iedomājusies sevi jaunajā pasaulē, ka, šķiet, jau varu sasmaržot rozes, kas ziedēs paradīzē.” Iztēlojieties, ka satiekat Bībelē minētos Dieva kalpus, kas būs celti augšā. Kurus jo īpaši jūs gribētu satikt? Ko jūs viņiem vaicātu? Iztēlojieties, ka jūs atkal satiekat tuvus cilvēkus, kas tagad guļ nāves miegā. Kādi būs pirmie vārdi, ko viņiem teiksiet? Vai varat iztēloties, kā jūs viņus apskaujat un kāds prieks jūs pārņem?

20. Kas mums visiem ir jādara?

²⁰ Mēs esam bezgala pateicīgi Jehovam par cerību uz augšāmcelšanu. Mums nav ne mazāko šaubu, ka šis solījums piepildīsies, jo Jehova gan vēlas, gan spēj to īstenot. Stiprināsim savu ticību augšāmcelšanai! Ja mēs tā darīsim, mēs aizvien vairāk tuvosimies Dievam, kas ir apsolījis celt augšā mums tuvos cilvēkus.