Vai jūs zināt?
Kāpēc ķēniņa Dāvida karaspēkā dienēja cittautieši?
KĀ VAR lasīt Bībelē, Dāvida karotāju vidū bija ne vien izraēlieši, bet arī cittautieši, piemēram, amonietis Celeks, hetietis Ūrija un moābietis Jitma. a (1. Laiku 11:39, 41, 46.) Viņa dienestā bija arī ”kerētieši un pelētieši, kā arī.. gātieši”. (2. Sam. 15:18.) Gāta bija filistiešu pilsēta, tātad gātieši bija filistieši, savukārt kerētieši un pelētieši bija tautas, kurām, kā tiek uzskatīts, bija zināma saistība ar filistiešiem. (Joz. 13:2, 3; 1. Sam. 6:17, 18; Eceh. 25:16.)
Kāpēc Dāvids ļāva savā karaspēkā dienēt cittautiešiem? Dāvids bija pārliecināts, ka šie cilvēki būs uzticīgi gan viņam, gan Jehovam. Kādā Bībeles vārdnīcā par kerētiešu un pelētiešu karotājiem ir teikts: ”Viņi palika Dāvida pusē pat tad, kad Dāvida vara bija apdraudēta.” (The New Interpreter’s Dictionary of the Bible.) Piemēram, kad daudzi izraēlieši atstāja Dāvidu un sekoja musinātājam Šebam, kerētieši un pelētieši nepameta Dāvidu un palīdzēja viņam apspiest dumpi. (2. Sam. 20:1, 2, 7.) Bet, kad varu gribēja sagrābt Dāvida dēls Adonja, kerētieši un pelētieši neatbalstīja Adonju. Viņi palīdzēja Dāvidam par nākamo ķēniņu iecelt Sālamanu, ko bija izraudzījies Jehova. (1. Ķēn. 1:24—27, 38, 39.)
Vēl viens cittautietis, kas palika uzticīgs Dāvidam arī viskritiskākajās situācijās, bija gātietis Itajs. Itajs ar saviem 600 vīriem atbalstīja Dāvidu, kad Dāvida dēls Absaloms pārvilināja daudzus izraēliešus savā pusē un sacēlās. Dāvids Itajam teica, ka tam kā cittautietim nav obligāti jāseko Dāvidam. Bet Itajs atbildēja: ”Tik tiešām, ka Jehova ir dzīvs un ka tu, mans kungs un ķēniņ, esi dzīvs, — lai kur tu būtu, tur būšu arī es, vienalga, vai tas man nozīmēs dzīvību vai nāvi!” (2. Sam. 15:6, 18—21.)
Lai gan kerētieši, pelētieši un gātieši bija cittautieši, viņi atzina, ka Jehova ir patiesais Dievs un ka Dāvids ir Jehovas ieceltais ķēniņš. Vai nav lieliski, ka Dāvida dienestā bija tik uzticami vīri?
a 5. Mozus 23:3—6 ir teikts: ”Pie Jehovas draudzes nedrīkst piederēt neviens amonietis un moābietis.” Acīmredzot tas nozīmē, ka šo tautu pārstāvji nedrīkstēja kļūt par pilntiesīgiem izraēliešu tautas locekļiem, taču viņi drīkstēja dzīvot izraēliešu vidū. Vairāk par to var lasīt enciklopēdijas Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne) 1. sējuma 95. lappusē.