1. Ar ko saskaras kristieši pēc apprecēšanās, lai arī kāzu diena ir prieka pilna? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

KĀZU dienā līgavainis un līgava izjūt tādu prieku, ko ir grūti ietērpt vārdos. Laikā, kad abi iepazinās tuvāk, viņi dziļi iemīlēja viens otru, tāpēc viņi bija gatavi doties laulībā un apsolīt, ka visu mūžu būs viens otram uzticīgi. Kad divi cilvēki apprecas un uzsāk kopdzīvi, viņiem, protams, sevī kaut kas ir jāmaina. Bībelē ir rodami gudri padomi visiem, kas ir precējušies, jo mīlošais Dievs, kas ir laulības iedibinātājs, vēlas, lai ikviena laulība būtu pēc iespējas sekmīgāka un laimīgāka. (Sal. Pam. 18:22.) Bet Bībelē ir arī atzīts, ka nepilnīgiem cilvēkiem laulībā ”būs jaunas grūtības”. (1. Kor. 7:28.) Kā tās mazināt? Un kas padara kristīgu laulību sekmīgu?

2. Kāda mīlestība laulātajiem ir jāapliecina?

² Bībelē ir uzsvērts, ka laulībā ļoti liela nozīme ir mīlestībai. Bez sirsnīgas pieķeršanās (philía) laulība nav iedomājama, romantiska mīlestība (éros) sagādā prieku laulātajiem, un mīlestības jūtas ģimenes locekļu starpā (storgḗ) ir īpaši svarīgas, kad tiek audzināti bērni. Tomēr tikai uz principiem  balstīta mīlestība (agápē) ļauj laulībai būt sekmīgai. Tieši par šo mīlestību apustulis Pāvils rakstīja: ”Ikviens no jums lai mīl savu sievu kā sevi pašu, savukārt sieva lai dziļi ciena vīru.” (Efes. 5:33.)

3. Cik dziļai ir jābūt mīlestībai laulāto starpā?

³ Pāvils rakstīja: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis draudzi un atdevis sevi par to.” (Efes. 5:25.) Kristieši līdzinās Jēzum, mīlot cits citu, tāpat kā Jēzus mīlēja savus mācekļus. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35; 15:12, 13.) Kristieša mīlestībai pret dzīvesbiedru jābūt tik dziļai, ka viņam nepieciešamības gadījumā jābūt gatavam pat mirt tā labā. Taču, kad laulībā izceļas nopietnas domstarpības, noplok vēlēšanās paust šādu pašaizliedzīgu mīlestību. Bet mīlestība agápē ”panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu” un ”nekad nepārstāj”. (1. Kor. 13:7, 8.) Ja dievbijīgi dzīvesbiedri patur prātā solījumu mīlēt viens otru un būt uzticīgi, viņiem ir vieglāk kopīgiem spēkiem risināt jebkādas problēmas, ņemot vērā Jehovas augstos principus.

4., 5. a) Kas tiek gaidīts no vīra kā no ģimenes galvas? b) Kā sievai būtu jāraugās uz Bībelē aprakstīto kārtību ģimenē? c) Kas bija jāmācās kādam vīram un sievai?

⁴ Pievēršot uzmanību tam, kas tiek prasīts no vīra un sievas, Pāvils norādīja: ”Sievas lai pakļaujas saviem vīriem kā Kungam, jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, savas miesas glābējs.” (Efes. 5:22, 23.) Tas nenozīmē, ka sieva būtu mazvērtīgāka par vīru. Gluži pretēji, šī kārtība palīdz sievām rīkoties saskaņā ar Dieva nodomu, ko viņš izteica šādiem vārdiem: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.” (1. Moz. 2:18, LB-65r.) Tāpat kā Kristus, būdams ”draudzes galva”, pauž mīlestību saviem sekotājiem, arī kristīgi vīri ģimenē īsteno vadību ar mīlestību. Ja vīrs tā dara, sieva jūtas droši un viņa ar prieku apliecina vīram cieņu, to atbalsta un tam pakļaujas.

⁵ To, ka pēc apprecēšanās ir jāveic sevī izmaiņas, atzina Ketija ^[1]. Viņa stāstīja: ”Kad es nebiju precējusies, es biju neatkarīga un pratu pati par sevi parūpēties. Pēc apprecēšanās es mācījos paļauties uz savu vīru. Man ne vienmēr ir gājis viegli, bet, rīkojoties saskaņā ar Jehovas gribu, mēs esam kļuvuši daudz tuvāki viens otram.” Viņas vīrs Freds piebilda: ”Lēmumu pieņemšana man vienmēr ir sagādājusi grūtības. Turklāt pēc apprecēšanās ir jāņem vērā arī otra cilvēka domas, kas nemaz nav tik viegli. Bet, lūdzot Jehovam vadību un uzmanīgi uzklausot sievas domas, man arvien labāk izdodas pildīt ģimenes galvas pienākumus. Mēs patiešām esam kā cimds ar roku!”

6. Kā mīlestība, kas ”visu saista pilnīgā saskaņā”, palīdz risināt problēmas laulībā?

⁶ Laulība ir noturīga, ja vīrs un sieva patur prātā, ka viņi abi ir nepilnīgi, un seko Bībeles padomam: ”Vienmēr esiet iecietīgi cits pret citu un augstsirdīgi piedodiet.” Gan vīrs, gan sieva mēdz kļūdīties. Kad tas notiek, viņiem ir iespēja mācīties no pieļautajām kļūdām, piedot otram un ļaut, lai mīlestība viņus ”saista pilnīgā saskaņā”. (Kol. 3:13, 14.) Bez tam mīlestība ”ir pacietīga un laipna” un ”neuzskaita pārestības”. (1. Kor.  13:4, 5.) Vīram un sievai pēc iespējas drīzāk ir jāatrisina visi pārpratumi un, pirms diena ir galā, jācenšas atjaunot savā starpā mieru un saskaņu. (Efes. 4:26, 27.) No sirds pateikt: ”Piedod, ka tevi sāpināju,” — nav viegli, jo tas prasa pazemību un drosmi, bet to darīt ir svarīgi, lai laulātie varētu atrisināt savstarpējās problēmas un kļūtu tuvāki viens otram.

7., 8. a) Kādi padomi Bībelē ir sniegti par seksuālajām attiecībām laulībā? b) Kāpēc laulātajiem ir jābūt maigiem vienam pret otru?

⁷ Bībelē ir sniegti labi padomi, kas palīdz vīram un sievai līdzsvaroti raudzīties uz ”laulības pienākuma” pildīšanu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:3—5.) Ir būtiski, lai abi dzīvesbiedri ņemtu vērā otra jūtas un vajadzības. Ja vīrs pret sievu neizturas maigi, viņa droši vien negūst prieku no šī laulības dzīves aspekta. Par to, kā vīriem ir jāizturas pret savu sievu, Bībelē ir teikts: ”Esiet saprotoši.” (1. Pēt. 3:7.) Seksuālas attiecības nedrīkst uzspiest un pieprasīt, tuvībai ir jāraisās dabiski. Bieži vien vīrieši fizioloģiski reaģē ātrāk nekā sievietes, bet emocionālā ziņā abiem — gan vīram, gan sievai — būtu jābūt noskaņotiem šādam brīdim.

⁸ Lai gan Bībelē nav konkrēti norādīts, kādas var būt maiguma izpausmes, kas saistītas ar fizisku tuvību, tajā tomēr ir pieminētas maigu jūtu izpausmes. (Augstā Dz. 1:2; 2:6.) Vīram un sievai jābūt maigiem vienam pret otru.

9. Kāpēc jebkāda seksuāla interese par kādu, kas nav mūsu dzīvesbiedrs, ir nepieņemama?

⁹ Ja mēs no sirds mīlam Dievu un tuvāko, mēs nekam neļaujam vājināt mūsu laulības saites. Daži ir iedragājuši savu laulību vai sagrāvuši to pilnībā, jo viņiem ir izveidojies paradums skatīties pornogrāfiju. Mums ir stingri jāpretojas jebkāda veida kārdinājumam skatīties pornogrāfiju vai nodoties amorālām fantāzijām. Turklāt mēs nedrīkstam ne flirtēt, ne arī darīt kaut ko tādu, kas varētu līdzināties flirtēšanai. Šāda rīcība būtu cietsirdīga. Ja mēs paturēsim prātā, ka Dievs redz visas mūsu domas un visu, ko darām, nostiprināsies mūsu vēlēšanās iepriecināt viņu un saglabāt uzticību dzīvesbiedram. (Nolasīt Mateja 5:27, 28; Ebrejiem 4:13.)

10., 11. a) Cik izplatīta ir laulības šķiršana? b) Kas Bībelē ir teikts par dzīvošanu atsevišķi? c) Kas dzīvesbiedriem palīdzēs pārsteidzīgi nepieņemt lēmumu par dzīvošanu atsevišķi?

¹⁰ Ja nopietnas problēmas laulībā ilgstoši neizdodas atrisināt, viens no dzīvesbiedriem vai abi var secināt, ka ir jādzīvo atsevišķi vai arī jāšķiras. Daudzās valstīs vairāk nekā puse laulību tiek šķirtas. Kristiešu vidū, protams, šāda rīcība nav tik izplatīta, tomēr tas, ka aizvien biežāk problēmas rodas arī kristiešu ģimenēs, ir zināms pamats bažām.

¹¹ Bībelē ir teikts: ”Sieva lai neaiziet no vīra, bet, ja viņa aiziet, tad lai paliek viena vai izlīgst ar vīru; tāpat arī vīrs lai neatstāj sievu.” (1. Kor. 7:10, 11.) Lēmumu par dzīvošanu atsevišķi nedrīkst pieņemt vieglprātīgi. Kaut arī var likties, ka šāds solis var atrisināt smagas grūtības laulībā, bieži vien tas izraisa daudz citu problēmu. Kad Jēzum jautāja par šķiršanos, viņš vispirms atkārtoja Dieva vārdus, ka vīrs atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un pēc tam uzsvēra: ”To, ko Dievs ir  savienojis, cilvēks lai nešķir.” (Mat. 19:3—6; 1. Moz. 2:24.) Šie vārdi nozīmē, ka neviens — arī ne vīrs un sieva — nedrīkst šķirt to, ko ”Dievs ir savienojis”. Jehovas acīs laulība ir savienība uz mūžu. (1. Kor. 7:39.) Ņemot vērā, ka ikviens par savu rīcību atbildēs Dieva priekšā, laulātie no visas sirds pūlas risināt problēmas pēc iespējas ātrāk, lai tās nesamilztu.

12. Kāpēc daži sāk domāt par dzīvošanu atsevišķi no dzīvesbiedra?

¹² Viens no iemesliem, kāpēc laulībā rodas problēmas, ir tas, ka dzīvesbiedriem ir nereālistiskas gaidas no laulības. Kad sapņi par laimīgu laulību neīstenojas, cilvēks var justies vīlies, piekrāpts un viņu var pārņemt sarūgtinājums. Laulātajiem atšķiras emocionālās vajadzības un audzināšana, un viņiem var būt dažādi viedokļi par naudu, radiniekiem un bērnu audzināšanu. Tas viss var izraisīt domstarpības. Tomēr lielākā daļa kristīgu dzīvesbiedru spēj kopīgi atrisināt radušās problēmas, jo seko Dieva vadībai. Šie kristieši patiešām ir pelnījuši uzslavu!

13. Kādu pamatotu iemeslu dēļ kristietis var izlemt dzīvot atsevišķi no dzīvesbiedra?

¹³ Reizēm lēmumam dzīvot atsevišķi ir pamatots iemesls. Atteikšanās gādāt par ģimeni, vardarbība pret laulāto un ļoti nopietni apdraudēts garīgums — tās ir izņēmuma situācijas, kurās daži ir nolēmuši dzīvot atsevišķi no dzīvesbiedra. Kristiešiem, kuri saskaras ar nopietnām problēmām laulībā, ir jāvēršas pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. Šie pieredzējušie brāļi var palīdzēt precētiem pāriem ievērot padomus, kas atrodami Dieva Rakstos. Turklāt vīrs un sieva var lūgt Jehovam svēto garu un viņa atbalstu, lai liktu lietā Bībeles principus un izpaustu gara augļus. (Gal. 5:22, 23.) ^[2]

14. Kas Bībelē ir norādīts kristiešiem, kuru dzīvesbiedrs nekalpo Jehovam?

¹⁴ Daudzās draudzēs ir kristieši, kuru dzīvesbiedrs pagaidām nekalpo Jehovam. Bībelē ir minēti pamatoti iemesli, kāpēc šādos gadījumos vīram un sievai būtu jāpaliek kopā. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:12—14.) Dzīvesbiedrs, kas nav Jehovas kalps, ir ”svētīts” — iespējams, pašam nemaz to neapzinoties —, jo ir precējies ar Jehovas kalpu. Šajā laulībā dzimušos bērnus Dievs uzskata par ”svētiem”, un tāpēc viņi atrodas garīgā drošībā. Pāvils minēja šādu argumentu: ”Sieva, kā tu zini, vai neizglābsi vīru? Un, vīrs, kā tu zini, vai neizglābsi sievu?” (1. Kor. 7:16.) Gandrīz katrā Jehovas liecinieku draudzē ir ģimenes, kurās kristītajam ģimenes loceklim ir izdevies ”izglābt” savu dzīvesbiedru.

15., 16. a) Kāds padoms Bībelē ir dots sievām, kuru vīrs nekalpo Dievam? b) Kāda ir kristieša nostāja, ja ”neticīgais nolemj aiziet”?

¹⁵ Apustulis Pēteris kristīgām sievām ieteica pakļauties saviem vīriem. Kādēļ? ”Lai tie, kas neklausa vārdam, jūsu rīcības dēļ bez vārdiem tiktu pārliecināti ticēt, redzot, ka jūsu rīcība ir tīra un dziļas cieņas pilna.” Sievai var izdoties savu vīru ”pārliecināt ticēt”, nevis visu laiku runājot par kristīgajām mācībām, bet ar rīcību, kurā izpaužas ”rāmais un lēnprātīgais gars, kas ir ļoti vērtīgs Dieva acīs”. (1. Pēt. 3:1—4.)

¹⁶ Ko darīt, ja kristieša neticīgais dzīvesbiedrs vēlas dzīvot atsevišķi? Bībelē par to ir teikts: ”Ja neticīgais nolemj aiziet, lai viņš aiziet — tādā gadījumā brālis vai māsa nav pakļauti saistībām.  Dievs jūs ir aicinājis mieram.” (1. Kor. 7:15.) Tas nenozīmē, ka kristietim ir uz Bībeli pamatots iemesls precēties no jauna, taču viņam nav jāspiež dzīvesbiedrs palikt. Dzīvesbiedra lēmums dzīvot atsevišķi kristietim var sagādāt zināmu mieru dzīvē. Turklāt kristietis var cerēt, ka, vēlēdamies saglabāt laulību, dzīvesbiedrs atgriezīsies un ar laiku pat varbūt kļūs par Jehovas kalpu.

17. Kam ir jābūt galvenajam ikvienā kristīgā ģimenē?

¹⁷ Tā kā mēs dzīvojam ”pēdējo dienu” beigu posmā, mēs izjūtam, ka ir iestājušies ”īpaši grūti laiki”. (2. Tim. 3:1—5.) Bet, ja mēs paliksim garīgi stipri, mēs varēsim sekmīgi pretoties pasaules negatīvajai ietekmei. Pāvils uzsvēra: ”Laika ir atlicis maz. Turpmāk lai tie, kam ir sieva, ir kā tādi, kam tās nav; ..un tie, kas izmanto pasauli, — kā tādi, kas to neizmanto pilnībā.” (1. Kor. 7:29—31.) Ar šiem vārdiem Pāvils negribēja teikt, ka laulātajiem ir jāatstāj novārtā savi pienākumi ģimenē, — viņš atgādināja, ka kristiešiem ir jāatceras, kādā laikā viņi dzīvo, un par svarīgāko dzīvē jāuzskata garīgi jautājumi. (Mat. 6:33.)

18. Kāpēc kristieši spēj izveidot stipru un laimīgu laulību?

¹⁸ Kaut gan tagad ir ļoti grūti laiki un pasaulē daudz laulību izjūk, kristieši var veidot stipru un laimīgu laulību. Precēti kristieši, kas turas pie Jehovas un viņa tautas, kā arī izmanto Bībeles padomus un rīkojas saskaņā ar Jehovas svētā gara vadību, spēs saglabāt to, ko ”Dievs ir savienojis”. (Marka 10:9.)