1., 2. a) Kā tika iedibināta laulība? b) Ko pirmie divi cilvēki varēja secināt par savu savienību? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

LAULĪBAI ir liela nozīme cilvēku dzīvē. Pārdomas par to, kā un ar kādu nolūku ir iedibināta laulība, mums palīdzēs pareizi raudzīties uz šo savienību un priecāties par to. Kad Dievs bija radījis pirmo cilvēku Ādamu, viņš lika nākt pie Ādama dzīvniekiem, lai tas dotu vārdu ikkatrai dzīvai radībai. Bet Ādams ”neatrada palīga, kas viņam atbilstu”. Tad Dievs lika Ādamam iegrimt dziļā miegā, izņēma vienu no viņa ribām, izveidoja no tās sievieti un atveda to pie Ādama. (Nolasīt 1. Mozus 2:20—24.) Tātad laulību ir iedibinājis Dievs.

² Kā minēja Jēzus, pats Jehova teica: ”Cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi abi būs viena miesa.” (Mat. 19:4, 5.) Tas, ka Dievs izmantoja Ādama ribu, lai izveidotu pirmo sievieti, ļāva viņiem abiem saprast, cik cieša ir viņu savienība. Dievs nebija paredzējis, ka cilvēki šķirtos vai kādam no viņiem vienlaikus būtu vairāk nekā viens dzīvesbiedrs.

3. Kāds bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Dievs iedibināja laulību?

³ Ādams bija sajūsmināts par savu skaisto sievu, ko viņš vēlāk nosauca par Ievu. Ieva viņam bija īsts palīgs, un viņi ik dienu sagādāja viens otram prieku, pildīdami katrs savus pienākumus ģimenē. (1. Moz. 2:18.) Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Dievs iedibināja laulību, bija saistīts ar viņa nodomu piepildīt zemi ar cilvēkiem. (1. Moz. 1:28.) Protams, bērni mīlētu savus vecākus, bet viņi ar laiku tos atstātu, lai izveidotu paši savas ģimenes, un tā cilvēki pamazām piepildītu visu zemi. Viņi arī paplašinātu paradīzi, līdz tā aptvertu visu zemeslodi.

4. Kas notika ar pirmo cilvēku laulību?

⁴ Pirmā laulība smagi cieta, kad Ādams un Ieva nepareizi izmantoja savu gribas brīvību un nepaklausīja Jehovam. Sātans, ”senā čūska”, pievīla Ievu — viņa noticēja, ka, ēdot augli no ”laba un ļauna atzīšanas koka”, iegūs īpašas zināšanas, kuras viņai ļaus izlemt, kas ir labs un kas ļauns. Viņa nepajautāja vīra viedokli šajā jautājumā un tādā veidā apliecināja necieņu pret vīra autoritāti. Ādams nevis paklausīja Dievam, bet gan paņēma Ievas piedāvāto augli. (Atkl. 12:9; 1. Moz. 2:9, 16, 17; 3:1—6.)

5. Ko mēs varam mācīties no tā, ko Ādams un Ieva atbildēja Jehovam?

⁵ Kad Dievs sauca Ādamu pie atbildības, Ādams vainoja savu sievu: ”Sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Bet Ieva novēla vainu uz čūsku, sakot, ka tā ir viņu pievīlusi. (1. Moz. 3:12, 13.) Cik neveikla aizbildināšanās! Ne Ādama, ne Ievas rīcībai nebija attaisnojuma. Jehova abiem dumpiniekiem nepaklausības dēļ piesprieda sodu. Tas noteikti ir brīdinājums mums. Lai laulība būtu laimīga, katram dzīvesbiedram personiski jāatbild par savu rīcību un jāpaklausa Jehovam.

6. Kā jūs paskaidrotu 1. Mozus 3:15?

⁶ Neraugoties uz ļaunumu, ko Sātans nodarīja Ēdenē, Jehova dāvāja cilvēcei cerību, teikdams vārdus, kas ir pirmais Bībelē rakstītais pravietojums. (Nolasīt 1. Mozus 3:15.) Kā redzams šajā pravietojumā, dumpīgo garīgo būtni ”sadragās” ”sievas dzimums” jeb pēcnācējs. Pieminot ”sievu”, Jehova sniedza cilvēkiem ieskatu īpašajās attiecībās, kādas pastāv starp viņu un neskaitāmajām garīgajām būtnēm, kas viņam uzticīgi kalpo debesīs. Kā var lasīt Bībelē, vēlāk Jehova darīja zināmu, ka no šīs sievai līdzīgās debesu organizācijas viņš izraudzīsies kādu, kas viņa uzdevumā ”sadragās” Sātanu un sagādās paklausīgajiem cilvēkiem to, ko pirmie divi cilvēki zaudēja, proti — iespēju mūžīgi dzīvot uz zemes saskaņā ar Jehovas sākotnējo ieceri. (Jāņa 3:16.)

7. a) Ko pēc Ādama un Ievas sacelšanās cilvēki pieredz laulībā? b) Ko Jehova prasa no vīriem un sievām?

⁷ Ādama un Ievas sacelšanās pret Dievu ietekmēja gan viņu laulību, gan visas viņu pēcteču laulības. Piemēram, Dievs paredzēja, ka Ieva un sievietes, kas celsies no viņas, cietīs sāpes, laižot pasaulē bērnus. Turklāt, saskaņā ar pravietojumu, sievietes ļoti ilgojas pēc vīra mīlestības un uzmanības, bet vīri pret sievām mēdz izturēties valdonīgi un nereti pat varmācīgi, un mūsdienās šāda nežēlīga rīcība ir vērojama daudzās ģimenēs. (1. Moz. 3:16.) Jehova prasa, lai ģimenē vīrs vadību īstenotu ar mīlestību un sieva pakļautos vīra vadībai. (Efes. 5:33.) Ja abi dzīvesbiedri paklausa šim norādījumam, lielā mērā ir iespējams izvairīties no situācijām, kurās izceļas strīdi.

8. Kas notika ar laulību no Ādama dzīves laika līdz plūdiem?

⁸ Ādams un Ieva grēka un nepilnības dēļ ar laiku novecoja un nomira, taču pirms tam viņiem piedzima dēli un meitas. (1. Moz. 5:4.) Viņu pirmais dēls Kains apprecēja kādu no savām radiniecēm. Kaina pēcnācējs Lamehs bija pirmais, par kuru rakstīts, ka viņam bija divas sievas. (1. Moz. 4:17, 19.) No Ādama dzīves laika līdz pasaules mēroga plūdiem, kas notika tajā laikā, kad dzīvoja Noass, tikai daži cilvēki pielūdza Jehovu. To vidū bija Ābels, Ēnohs un Noass ar ģimeni. Noasa dienās ”Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas”, teikts Bībelē. ”Tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika.” Pretdabiskajās materializējušos eņģeļu un sieviešu savienībās dzima pēcnācēji, kas kļuva par varmācīgiem milžiem. Tā ”cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un.. viņu sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu”. (1. Moz. 6:1—5.)

9. Ko Jehova lika pieredzēt ļaunajiem cilvēkiem Noasa dienās, un ko mēs varam mācīties no tā laika notikumiem?

⁹ Tad Jehova lika nākt pār zemi milzu plūdiem, lai visi ļaunie tajos aizietu bojā. Cilvēki tajā laikā bija tik ļoti aizņemti ar ikdienas dzīvi, arī ar savu laulību, ka viņi nepievērsa nopietnu uzmanību tam, ko par nenovēršamo iznīcību viņiem vēstīja ”taisnības sludinātājs Noass”. (2. Pēt. 2:5.) Jēzus teica, ka apstākļi, kādus redzam mūsu dienās, līdzināsies tiem, kādi bija Noasa laikā. (Nolasīt Mateja 24:37—39.) Tagad lielākā daļa cilvēku nevēlas uzklausīt labo vēsti par Dieva valstību — vēsti, kas tiek sludināta visā pasaulē par liecību visām tautām, pirms tiks darīts gals ļaunajai pasaules kārtībai. Nepieļausim, ka visa mūsu uzmanība būtu veltīta tādiem jautājumiem kā laulība un bērnu audzināšana un mēs aizmirstu, ka strauji tuvojas Jehovas diena.

10. a) Kāda daudzās kultūrās bija attieksme pret netikumību? b) Kāda attieksme pret laulību bija Ābrahāmam un Sārai?

¹⁰ Lai gan Noasam un viņa trim dēliem katram bija tikai viena sieva, tomēr pēc plūdiem sabiedrībā pastāvēja daudzsievība. Daudzās kultūrās plaši bija izplatīta netikumība, un tā bija iekļauta pat reliģiskajos rituālos. Kad Ābrāms (Ābrahāms) un viņa sieva Sāraja (Sāra), paklausīdami Dievam, pārcēlās uz Kanaānu, viņi redzēja, ka kanaāniešiem nav nekādas cieņas pret laulību. Jehova nolēma izpostīt Sodomu un Gomoru, jo šo pilsētu iedzīvotāji bija ārkārtīgi morāli pagrimuši: daļa rīkojās neiedomājami netikumīgi, bet citi bija pret to iecietīgi. Ābrahāma ģimene ļoti atšķīrās no kanaāniešiem — Ābrahāms uzņēmās vadību savā ģimenē, un Sāra pakļāvās vīram. (Nolasīt 1. Pētera 3:3—6.) Ābrahāms parūpējās, lai viņa dēls Īzāks apprecētos ar sievieti, kas pielūdz Jehovu. Arī Īzāka dēlam Jēkabam, kura 12 dēli kļuva par izraēliešu ciltstēviem, bija svarīgi, lai viņa ģimenē tiktu pielūgts Jehova.

11. Kā Mozus bauslība sargāja izraēliešus?

¹¹ Vēlāk Jehova noslēdza līgumu ar Jēkaba (Izraēla) pēcnācējiem un deva tiem likumu kopumu — Mozus bauslību. Tajā bija ietverti likumi, kas regulēja attiecības ģimenēs, arī tādās, kurās saskaņā ar tajā laikā pastāvošajām paražām bija vairāk nekā viena sieva. Mozus bauslība sargāja izraēliešus garīgā ziņā, aizliedzot  tiem slēgt laulību ar cilvēkiem, kas pielūdza viltus dievus. (Nolasīt 5. Mozus 7:3, 4.) Ja kāda vīra un sievas starpā radās problēmas, viņi varēja saņemt tautas vecāko palīdzību. Bauslībā bija likumi par to, kā rīkoties gan neuzticības gadījumā, gan tad, ja laulāto attiecībās ir parādījušās aizdomas vai greizsirdība. Bija atļauts šķirties, taču ar noteiktiem nosacījumiem. Vīrs varēja šķirties no sievas tikai tad, ja viņš bija ”atradis viņā kādu kauna lietu”. (5. Moz. 24:1.) Bauslībā nebija sīki izskaidrots, ko varēja uzskatīt par ”kauna lietu”, bet var loģiski secināt, ka ar to nebija domāts kaut kas maznozīmīgs. (3. Moz. 19:18.)

12., 13. a) Kā Maleahija dzīves laikā daļa ebreju izturējās pret savām sievām? b) Kādas ir sekas, ja kristietis pārkāpj laulību, šķiras no dzīvesbiedra un apprecas ar to, ar ko ir pārkāpis laulību?

¹² Pravieša Maleahija dzīves laikā daudzi ebreji šķīrās no sievām, attaisnojot savu nodevību ar visdažādākajiem iemesliem. Viņi pameta savas ”jaunības gadu sievas”, iespējams, tādēļ, lai apprecētu jaunākas sievietes vai pat cittautietes. Laikā, kad uz zemes dzīvoja Jēzus, ebreji joprojām izturējās nodevīgi pret sievām, šķirdamies no tām ”jebkura iemesla dēļ”. (Mat. 19:3.) Ir pilnīgi skaidrs, ka Dievs Jehova šādu rīcību ienīda. (Nolasīt Maleahija 2:13—16.)

¹³ Jehovas mūsdienu kalpiem ir nepieņemama neuzticība laulībā, un tādi gadījumi Jehovas tautā ir reti. Bet pieņemsim, ka precēts kristietis pārkāpj laulību, šķiras no dzīvesbiedra un apprecas ar to, ar ko ir pārkāpis laulību. Ja cilvēks nenožēlo grēkus, viņu izslēdz no draudzes, lai draudze paliktu garīgi tīra. (1. Kor. 5:11—13.) Lai viņu varētu pieņemt atpakaļ draudzē, viņam ir jānes ”augļi, kas atbilst grēku nožēlai”. (Lūk. 3:8; 2. Kor. 2:5—10.) Kaut arī nav noteikts konkrēts laiks, kādam jāpaiet pirms cilvēka pieņemšanas atpakaļ draudzē, šādu nodevību nevar uzskatīt par maznozīmīgu. Ir vajadzīgs diezgan ilgs laiks, varbūt gads vai vairāk, lai pārkāpējs ar savu rīcību apliecinātu, ka patiešām ir nožēlojis grēkus. Ja arī viņu pieņem atpakaļ draudzē, viņam jāatceras, ka viņam būs jāatbild ”Dieva tiesas troņa priekšā” par to, vai viņa nožēla ir bijusi īsta. (Rom. 14:10—12; sk. 1997. gada 1. janvāra Sargtorni, 28. lpp., 2. rk. Sk. arī materiālu, kas publicēts 1979. gada 15. novembra Sargtornī [angļu val.], 31., 32. lpp., un 2006. gada 15. septembra Sargtornī [krievu val.], 29., 30. lpp.)

14. Kāds bija galvenais Mozus bauslības mērķis?

¹⁴ Mozus bauslība noteica izraēliešu dzīvi vairāk nekā 1500 gadu. Tā palīdzēja izraēliešiem turēties pie Dieva principiem, kad tiem bija jārisina gan dažādas situācijas ģimenē, gan citi jautājumi. Bauslība bija arī viņu ”audzinātāja, kas veda pie Kristus”. (Gal. 3:23, 24.) Pēc Jēzus nāves bauslība zaudēja savu spēku, un Dievs izveidoja jaunu kārtību. (Ebr. 8:6.) Dažas paražas, ko Jehova agrāk pieļāva un kas bija minētas Mozus bauslībā, kristiešiem vairs netika atļautas.

15. a) Kādas laulības normas ir jāievēro kristiešiem? b) Kas kristietim jāapdomā, kad viņš apsver šķiršanos?

¹⁵ Kad farizeji Jēzum bija uzdevuši kādu jautājumu par laulību, Jēzus atbildēja, ka Mozus bauslībā izraēliešiem gan bija atļauts šķirties, tomēr ”no sākuma tā nebija”. (Mat. 19:6—8.) Tā Jēzus  uzsvēra, ka viņa sekotājiem laulībā ir jāievēro tādas pašas normas, kādas Dievs bija noteicis Ēdenē. (1. Tim. 3:2, 12.) Tā kā dzīvesbiedri ir ”viena miesa”, viņiem ir cieši jāpieķeras viens otram un jāļauj, lai mīlestība pret Dievu un vienam pret otru stiprina viņu saites. Ja kristietis šķiras nevis netiklības, bet gan cita iemesla dēļ, viņam nav tiesību no jauna precēties. (Mat. 19:9.) Protams, gadījumā, ja viens dzīvesbiedrs ir pārkāpis laulību, bet to nožēlo, nevainīgais dzīvesbiedrs var izlemt viņam piedot, gluži tāpat kā pravietis Hozeja, pēc visa spriežot, piedeva savai sievai Gomerai, kas bija pārkāpusi laulību. Tāpat arī Jehova bija žēlsirdīgs pret izraēliešu tautu, kas bija rīkojusies netikli garīgā ziņā, bet nožēloja savus grēkus. (Hoz. 3:1—5.) Jāpiebilst, ka tādā gadījumā, ja cilvēks, zinādams, ka viņa dzīvesbiedrs ir pārkāpis laulību, atjauno dzimumattiecības ar viņu, tas nozīmē, ka viņš piedod vainīgajam dzīvesbiedram un viņam vairs nav uz Bībeli balstīta pamata šķirt laulību.

16. Ko Jēzus teica par cilvēku lēmumu neprecēties?

¹⁶ Pēc tam, kad Jēzus bija norādījis, ka patiesajiem kristiešiem vienīgais pieļaujamais laulības šķiršanas iemesls ir netiklība, viņš pieminēja cilvēkus, kas izlemj neprecēties, — tos, ”kam ir tāda dāvana”. Jēzus piebilda: ”Lai tas, kas spēj tā dzīvot, tā dzīvo.” (Mat. 19:10—12.) Daudzi ir izlēmuši neveidot ģimeni tādēļ, lai varētu visu savu uzmanību pievērst kalpošanai Jehovam. Šādi kristieši ir pelnījuši uzslavu.

17. Kas var palīdzēt kristietim izlemt, vai stāties laulībā vai ne?

¹⁷ Pirms cilvēks izlemj, vai dibināt ģimeni vai ne, viņam jāapsver, vai, paliekot neprecēts, viņš spēs izmantot šāda stāvokļa priekšrocības. Apustulis Pāvils ieteica būt neprecētiem, bet viņš arī rakstīja: ”Tā kā netiklība ir ļoti izplatīta, lai katram vīrietim ir sava sieva un katrai sievietei — savs vīrs.” Pāvils piebilda: ”Ja tiem trūkst savaldības, lai tie precas, jo ir labāk apprecēties nekā degt kaislē.” Laulība kādam var palīdzēt izvairīties no tā, ka spēcīgas seksuālas tieksmes viņu pamudinātu uz tādu rīcību kā masturbēšana vai netiklība. Arī vecums var būt faktors, ko ņemt vērā. Pāvils par to rakstīja: ”Ja kāds atskārst, ka, būdams neprecēts, nespēj valdīt pār sevi, un ja viņš ir pāri jaunības plaukumam, tad jānotiek tā: lai viņš dara, kā grib, — tas nav grēks. Lai viņi dodas laulībā.” (1. Kor. 7:2, 9, 36; 1. Tim. 4:1—3.) Taču neviens nav jāskubina precēties tāpēc, ka viņš izjūt jaunībai raksturīgās spēcīgās seksuālās tieksmes. Cilvēks, iespējams, vēl nav pietiekami nobriedis, lai uzņemtos pienākumus, kas saistīti ar laulības dzīvi.

18., 19. a) Kas ir kristīga laulība? b) Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁸ Kristīga laulība ir savienība, kurā stājas vīrietis un sieviete, kas ir apsolījuši kalpot Jehovam un no visas sirds mīl viņu, turklāt mīl arī viens otru tik ļoti, ka vēlas visu mūžu būt vienoti laulības saitēm. Jehova viņus svētīs par to, ka viņi ir paklausījuši padomam precēties ”tikai Kungā”. (1. Kor. 7:39.) Ja šie kristieši arī turpmāk ņems vērā Bībeles padomus, viņu laulība noteikti izdosies.

¹⁹ Nākamajā rakstā ir apskatīti vērtīgi Bībeles principi, kas palīdz precētiem kristiešiem sekmīgi tikt galā ar grūtībām, kādas rodas ”pēdējās dienās”, kad ir plaši izplatītas īpašības, kas var graut laulību. (2. Tim. 3:1—5.) Jehova Bībelē ir devis visu, kas nepieciešams, lai kristiešu ģimenes būtu laimīgas un lai ikviens varētu droši iet pa ceļu, kas ved uz mūžīgu dzīvi. (Mat. 7:13, 14.)