1., 2. a) Kā mūsu laikos piepildās Jesajas 60:22? b) Kas ir vajadzīgs Jehovas organizācijas zemes daļā?

”MAZĀKAIS kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu.” (Jes. 60:22.) Mūsu laikos šie pravietiskie vārdi patiešām piepildās. 2014./2015. kalpošanas gadā visā pasaulē par Dieva valstību vēstīja 8 220 105 sludinātāji. Kā lasāms tālāk Jesajas pravietojumā, Dievs par savas tautas skaitlisko pieaugumu teica: ”Es tas Kungs to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.” Gluži tāpat kā pasažieri transportlīdzeklī jūt, kad tas strauji uzņem ātrumu, arī mēs, tēlaini runājot, izjūtam, kā Jehova paātrina labās vēsts izplatīšanos. Kā tas ietekmē mūs personiski? Vai mēs darām visu iespējamo, lai dedzīgi sludinātu? Daudz brāļu un māsu kalpo par pionieriem un palīgpionieriem. Un ir liels prieks redzēt, ka tik daudzi atsaucas uz aicinājumu pārcelties uz vietām, kur ļoti ir nepieciešami sludinātāji, kā arī piedalās cita veida teokrātiskajā darbībā.

² Tā kā Dieva tauta tik strauji aug, draudzēs ir vajadzīgi brāļi, kas var uzņemties vadību. Katru gadu tiek izveidots apmēram 2000 jaunu draudžu. Ja mēs vēlētos, lai ikvienā no tām būtu 5 vecākie, tad ik gadu 10 tūkstošiem draudzes kalpotāju būtu jākļūst par draudzes vecākajiem un tūkstošiem citu  brāļu būtu jākļūst par draudzes kalpotājiem. Turklāt ”darba pilnas rokas Kunga darbā” ir visiem draudzes locekļiem — gan brāļiem, gan māsām. (1. Kor. 15:58.)

3., 4. Ko jums nozīmē tiekties pēc garīgas izaugsmes?

³ Nolasīt 1. Timotejam 3:1. Grieķu vārds, kas tulkots ”tiecas”, ietver sevī domu par stiepšanos pēc kaut kā, lai to satvertu, — iespējams, pēc kaut kā tāda, kas nav viegli sasniedzams. Lietojot šo vārdu, apustulis Pāvils uzsvēra, ka garīga izaugsme prasa pūles. Iztēlosimies brāli, kas domā, ko viņš nākotnē varētu darīt draudzē. Iespējams, patlaban viņš vēl nav draudzes kalpotājs, un viņš saprot, ka viņam vairāk jācenšas attīstīt Dievam tīkamas īpašības. Pirmām kārtām viņš tiecas atbilst prasībām, kādas ir izvirzītas draudzes kalpotājiem. Viņš cer ar laiku kļūt piemērots arī draudzes pārrauga pienākumu pildīšanai. Jebkurā gadījumā viņš pūlas atbilst prasībām, kādas Bībelē ir izvirzītas tiem, kas vēlas veikt papildu pienākumus draudzē.

⁴ Tieši tāpat pēc saviem mērķiem ir jātiecas brāļiem un māsām, kas grib būt pionieri, strādāt Bētelē vai piedalīties valstības zāļu būvniecībā. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Bībelē visi kristieši ir aicināti tiekties pēc garīgās izaugsmes.

5. Kā jaunieši var ieguldīt savu spēku un enerģiju kalpošanā?

⁵ Jaunieši var daudz darīt kalpošanā Jehovam, jo viņiem parasti ir daudz spēka un enerģijas. (Nolasīt Salamana Pamācības 20:29.) Daudz jauniešu strādā Bēteles tipogrāfijās, kur tiek iespiestas un iesietas Bībeles un literatūra par Bībeli. Citi gados jauni brāļi un māsas piedalās valstības zāļu celtniecībā un remontēšanā, kā arī kopā ar pieredzējušiem Jehovas lieciniekiem sniedz palīdzību dabas katastrofās cietušajiem. Un, lai izplatītu labo vēsti, daudzi gados jauni pionieri labprāt apgūst jaunas valodas un ir gatavi sludināt tālās teritorijās.

6.—8. a) Ko darīja kāds gados jauns brālis, lai mainītu savu viedokli par kalpošanu Dievam, un ko tas viņam deva? b) Kā mēs varam ”baudīt un redzēt”, cik Jehova ir labs?

⁶ Visdrīzāk, mēs apzināmies, cik svarīgi ir no visas sirds kalpot Dievam. Bet, iespējams, mēs jūtamies tāpat, kā jutās kāds brālis, vārdā Ārons, kas bija uzaudzis kristiešu ģimenē. Viņš atzina: ”Sludināšana un sapulces man likās garlaicīgas.” Viņš gribēja kalpot Dievam ar prieku, bet nevarēja saprast, kāpēc viņš to neizjūt. Ko Ārons iesāka?

⁷ Viņš centās regulāri lasīt Bībeli, gatavoties sapulcēm un piedalīties tajās ar atbildēm. Īpašu uzmanību viņš pievērsa lūgšanām un sāka lūgt Jehovu biežāk nekā agrāk. Tā padziļinājās Ārona mīlestība pret Jehovu, un tas sekmēja viņa garīgo izaugsmi. Viņš kļuva par pionieri, piedalījās palīdzības sniegšanā dabas katastrofās cietušajiem un pārcēlās uz citu zemi, lai tur sludinātu. Tagad Ārons strādā Bētelē, un viņš ir draudzes vecākais. Ko viņš domā par savu dzīvi? Viņš paskaidroja: ”Es esmu ”baudījis un redzējis”, cik Jehova ir labs. Es jūtos viņam pateicību parādā par visām viņa svētībām un tāpēc vēlos darīt kalpošanā vēl vairāk. Tā es saņemu aizvien jaunas svētības.”

⁸ Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Kas to Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.” (Nolasīt Psalmu 34:9—11.) Jehova nekad neliks vilties tiem, kas viņam  dedzīgi kalpo. Ja mēs no sirds darām kalpošanā visu, ko spējam, mēs personiski varam ”baudīt un redzēt”, cik Jehova ir labs, un varam justies patiesi laimīgi.

9., 10. Kāpēc mums jābūt pacietīgiem?

⁹ Tiecoties pēc mērķiem, ko esam izvirzījuši, mums ir jābūt pacietīgiem. (Mih. 7:7.) Reizēm Jehova pieļauj, ka paiet diezgan ilgs laiks, līdz mums tiek uzticēti papildu pienākumi kalpošanā vai arī apstākļi mūsu dzīvē mainās tā, ka mēs kalpošanā varam darīt vairāk. Bet mēs varam būt pārliecināti, ka viņš vienmēr atbalsta savus uzticīgos kalpus. Viņš apsolīja Ābrahāmam, ka tam piedzims dēls, bet Ābrahāmam bija jāapliecina ticība un jābūt pacietīgam. (Ebr. 6:12—15.) Viņam bija jāgaida daudz gadu, līdz piedzima Īzāks, taču viņš neatmeta cerību un Jehova viņam nelika vilties. (1. Moz. 15:3, 4; 21:5.)

¹⁰ Protams, gaidīt nav viegli. (Sal. Pam. 13:12.) Ja mēs ļautos sarūgtinājumam, mēs drīz vien kļūtu nomākti. Daudz labāk ir izmantot laiku, lai iegūtu garīgu briedumu. Apskatīsim, kā to var darīt.

11. Kas mums sevī jāveido, un kāpēc tas ir svarīgi?

¹¹ Veidosim sevī Dievam tīkamu personību. Lasot un pārdomājot Bībeli, mēs varam iegūt gudrību, izpratni, labu spriestspēju un zināšanas, kā arī kļūt apdomīgi un prātīgi. Tas viss jo īpaši ir vajadzīgs brāļiem, kam ir uzticēts rūpēties par draudzi. (Sal. Pam. 1:1—4; Tit. 1:7—9.) Iedziļinoties Bībelē un uz Bībeli  balstītā literatūrā, mēs varam izprast, kāds ir Dieva viedoklis daudzos jautājumos. Mums ik dienu ir jāpieņem dažādi lēmumi: par izklaidi, par apģērbu, par to, kā rīkoties ar saviem līdzekļiem un kā izturēties pret citiem cilvēkiem. Ja mēs liekam lietā to, ko esam uzzinājuši no Bībeles, mēs varam pieņemt tādus lēmumus, kas iepriecina Jehovu.

12. Kā draudzes locekļi var apliecināt, ka viņiem var uzticēties?

¹² Aplieciniet, ka jums var uzticēties. Gan brāļiem, gan māsām jāpūlas pēc iespējas labāk pildīt jebkādus viņiem uzticētus teokrātiskus uzdevumus. Savā laikā Nehemijam bija jāieceļ cilvēki svarīgu pienākumu pildīšanai Dieva tautā. Ko viņš iecēla? Dievbijīgus un uzticamus vīrus. (Neh. 7:2; 13:12, 13.) Arī mūsu dienās ”no pārvaldniekiem prasa, lai tie būtu uzticami”. (1. Kor. 4:2.) Labi darbi nepaliek nepamanīti. (Nolasīt 1. Timotejam 5:25.)

13. Kā mēs varam sekot Jāzepa paraugam, ja pret mums izturas netaisnīgi?

¹³ Ļausim Jehovam mūs pilnveidot. Kā rīkoties tad, ja kāds pret mums izturas netaisnīgi? Iespējams, mēs varam nekavējoties izrunāties ar šo cilvēku. Bet reizēm, dedzīgi aizstāvoties, mēs varam problēmu tikai padziļināt. Jāzepa brāļi izturējās pret viņu cietsirdīgi, bet Jāzeps nepaturēja sevī aizvainojumu. Vēlāk Jāzepu uz nepatiesu apsūdzību pamata ieslodzīja cietumā. Tomēr visos šajos grūtajos laikos viņš paļāvās uz Jehovas vadību. Ko tas deva? ”Jehovas vārdi viņu pilnveidoja.” (Ps. 105:19, NW.) Pārbaudījumu laikā viņš attīstīja daudz labu īpašību, un galu galā viņam tika uzticēts īpašs uzdevums. (1. Moz. 41:37—44; 45:4—8.) Kad sastopamies ar lielām grūtībām, lūgsim Jehovam gudrību, rīkosimies un runāsim lēnprātīgi un smelsimies spēku no Jehovas! Viņš noteikti palīdzēs. (Nolasīt 1. Pētera 5:10.)

14., 15. a) Kāpēc mums nopietni jāraugās uz to, kā mēs mācām? b) Kā mēs varam pielāgoties dažādām situācijām? (Sk. attēlu raksta sākumā un materiālu ” Vai jūs esat gatavi izmēģināt dažādas metodes?”.)

¹⁴ Pāvils Timotejam rakstīja: ”Nododies lasīšanai citu priekšā, pamudināšanai, mācīšanai. [..] Nopietni raugies uz to, kā tu dzīvo un kā māci.” (1. Tim. 4:13, 16.) Timotejs jau bija pieredzējis sludinātājs. Bet viņam bija nopietni jāraugās uz to, kā viņš māca, lai viņa sludināšana būtu efektīva arī turpmāk. Timotejs zināja, ka cilvēki un apstākļi mainās un tāpēc viņam attiecīgi ir jāpielāgo mācību metodes, lai vēsts par valstību tiktu uzklausīta. Mums ir jādara tas pats.

¹⁵ Kad mēs sludinām pa mājām, bieži vien mēs nevaram nevienu sastapt. Daudzviet cilvēki dzīvo slēgtos daudzdzīvokļu namos un nožogotos ciematos. Ja tāda ir situācija mūsu draudzes teritorijā, mēs varam apsvērt citus veidus, kā sludināt labo vēsti.

16. Kā panākt, lai sludināšana sabiedriskās vietās būtu efektīva?

¹⁶ Lieliska labās vēsts izplatīšanas metode, kurā tiek gūti labi panākumi, ir sludināšana sabiedriskās vietās, un daudzi Jehovas liecinieki ar prieku tajā piedalās. Viņi ieplāno sludināt vilcienu stacijās, autoostās, tirgos, parkos un citās sabiedriskās vietās. Kā var taktiski uzsākt sarunu? Var atsaukties uz kādu notikumu, kas nesen ir bijis pieminēts ziņās, var paslavēt cilvēka bērnus vai pajautāt kaut ko par viņa darbu. Sarunas turpinājumā sludinātāji parasti piemin kādu domu no Bībeles un pavaicā sarunas biedra viedokli par  to. Tā bieži vien rodas iespēja vairāk apspriest Bībeli.

17., 18. a) Kā var pārvarēt nedrošības sajūtu, kas kavē sludināt sabiedriskās vietās? b) Kāda bija Dāvida attieksme pret Jehovas slavēšanu, un kāpēc mums sludināšanā ir vajadzīga līdzīga attieksme?

¹⁷ Ja jums nav viegli sludināt sabiedriskās vietās, nenolaidiet rokas. Edijam, kādam pionierim, kas dzīvo Ņujorkā (ASV), bija grūti uzsākt sarunas sabiedriskās vietās. Kas viņam palīdzēja pārvarēt nedrošības sajūtu? Edijs stāstīja: ”Mūsu ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei mēs ar sievu meklējām informāciju par to, kā atbildēt uz cilvēku iebildumiem un kā risināt sarunu, kad sarunas biedrs pauž viedokli, kas ir krasi pretējs Bībeles mācībām. Mēs arī lūdzām ieteikumus citiem Jehovas lieciniekiem.” Tagad Edijs labprāt sludina sabiedriskās vietās.

¹⁸ Kad mēs kļūstam par prasmīgākiem labās vēsts sludinātājiem, mūsu garīgā izaugsme ir skaidri redzama. (Nolasīt 1. Timotejam 4:15.) Turklāt tad mēs noteikti slavējam mūsu debesu Tēvu, tāpat kā to darīja Dāvids, kas atzina: ”Es slavēšu to Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē. Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas.” (Ps. 34:2, 3.) Ļoti iespējams, mēs palīdzēsim kādam pievienoties patiesajai pielūgsmei un izjust prieku, ko sagādā kalpošana Jehovam.

19. Kāpēc uzticīgi Jehovas kalpi ir laimīgi pat tad, ja viņi sludināšanā nevar darīt tik daudz, cik vēlētos?

¹⁹ Dāvids kādā psalmā dziedāja: ”Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu, lai cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas valstības brīnišķais spožums un godība.” (Ps. 145:10—12.) Visi dievbijīgie Jehovas kalpi vēlas viņu slavēt un daudzināt. Bet ja nu slimības vai gadu nastas dēļ kāds no mums nevar darīt kalpošanā tik daudz, cik gribētu? Atcerēsimies, ka ik reizi, kad mēs stāstām labo vēsti slimnieku kopējiem, aprūpētājiem un citiem, mēs ar savu kalpošanu godājam mūsu brīnišķīgo Dievu. Tie, kas ticības dēļ atrodas ieslodzījumā, arī izmanto visas iespējas, lai runātu par patiesību, un tādā veidā sagādā prieku Jehovam. (Sal. Pam. 27:11.) Jehovu ļoti iepriecina arī to viņa kalpu uzticība, kuru ģimenes locekļi nekalpo Jehovam. (1. Pēt. 3:1—4.) Tātad pat nelabvēlīgos apstākļos ikviens no mums var slavēt Jehovu un garīgi nostiprināties.

20., 21. Ko gūst citi, ja tie, kam ir uzticēts vairāk darba Jehovas organizācijā, neapstājas savā garīgajā izaugsmē?

²⁰ Jehova katrā ziņā svētīs visus, kas gādā par savu garīgo izaugsmi. Varbūt mēs varam ieviest nelielas izmaiņas savā dienas kārtībā vai dzīvesveidā, lai vairāk stāstītu par izcilajiem Dieva solījumiem tiem, kam ir vajadzīga cerība. Mūsu garīgā izaugsme un pašaizliedzība var nākt par labu arī mūsu ticības biedriem. Un, kad brāļi un māsas redzēs mūsu nesavtīgās pūles draudzē, mēs iemantosim viņu mīlestību.

²¹ Lai cik ilgi mēs jau būtu kalpojuši Jehovam — daudzus gadus vai tikai dažus mēnešus —, mēs visi varam tiekties pēc garīgas izaugsmes. Bet kā nobrieduši kristieši šajā ziņā var palīdzēt jaunajiem? Par to ir runa nākamajā rakstā.