Tas bija tikai viens no daudzajiem jautājumiem, par ko Jēzus ienaidnieki kritizēja Jēzu un viņa mācekļus. Mozus bauslībā bija iekļauti daudzi likumi par rituālu tīrību. Piemēram, tie attiecās uz tādām fizioloģiskām norisēm kā noplūdes, uz gadījumiem, kad kāds ir saslimis ar spitālību, un uz situāciju, kad kāds ir pieskāries mirušam cilvēkam vai dzīvniekam. Mozus bauslībā bija arī norādīts, kā jārīkojas, lai cilvēku atkal uzskatītu par tīru, — bija jānes upuri, jāmazgājas vai jātiek apslacītam. (3. Moz. 11.—​15. nod.; 4. Moz. 19. nod.)

Rabīni šiem likumiem pievienoja neskaitāmus papildlikumus. Kāds vēsturnieks rakstīja, ka tika sīki apspriesti visi iespējamie gadījumi, kad cilvēks varētu kļūt rituāli netīrs. Katrs no tiem tika ”iztirzāts, lai izlemtu, kādos apstākļos tas varētu notikt, kā un cik lielā mērā šāds cilvēks varētu padarīt rituāli netīrus citus, kādi priekšmeti varētu kļūt rituāli netīri, bet kādi ne un kādi līdzekļi un ceremonijas ir vajadzīgi, lai cilvēku šķīstītu”.

Jēzus reliģiskie pretinieki viņam pārmeta: ”Kāpēc tavi mācekļi neievēro senču paražas, bet ēd ar aptraipītām rokām?” (Marka 7:5.) Viņi nerunāja par higiēnas prasībām. Ūdens liešana uz rokām pirms ēšanas rabīniem bija rituāls. Iepriekšminētais vēsturnieks par to rakstīja: ”Tika arī apspriests, no kādiem traukiem drīkst liet ūdeni, kāds ūdens šim nolūkam ir piemērots, kas drīkst to liet un līdz kurienei rokas ir jāaplej vai arī jāiegremdē ūdenī.”

Kāds bija Jēzus viedoklis par visiem šiem cilvēku izdomātajiem likumiem? Viņš teica sava laika reliģiskajiem vadītājiem: ”Pareizi Jesaja ir pravietojis par jums, liekuļi, kā ir rakstīts: ”Šī tauta godā mani ar lūpām, taču viņu sirds ir tālu no manis [no Jehovas]. Viņi mani pielūdz veltīgi, jo viņu mācības ir tikai cilvēku pavēles.” Jūs atmetat Dieva likumus, bet turaties pie cilvēku paražām.” (Marka 7:6—8.)