1. Ko Jesaja pravietoja par Jēzu, un kāpēc tas mūs var uzmundrināt?

JESAJAS pravietojumi par Kungu Jēzu Kristu mūs iedrošina un sniedz mums mierinājumu. Jesaja paredzēja, ka Jēzus ”netiesās pēc tā, ko viņa acis redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird”. Viņš ”tiesās nabagus pēc taisnības”. (Jes. 11:3, 4.) Kāpēc tas mūs uzmundrina? Tāpēc, ka mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda aizspriedumi. Mēs visi ilgojamies pēc šī nevainojamā tiesneša, kurš mūs nekad netiesās virspusīgi.

2. Kādu pavēli ir devis Jēzus, un kam ir pievērsta uzmanība šajā rakstā?

² Ik dienas cilvēki cits par citu izdara kaut kādus secinājumus un spriedumus. Diemžēl savas nepilnības dēļ mēs nespējam spriest un izvērtēt situācijas nevainojami, kā to spēj Jēzus. Mūs spēcīgi ietekmē tas, ko mēs redzam. Tomēr, būdams uz zemes, Jēzus pavēlēja: ”Nespriediet taču virspusīgi — tiesājiet taisnīgi!” (Jāņa 7:24.) Ir skaidrs, ka Jēzus vēlas, lai mēs viņam līdzinātos un nespriestu par citiem, balstoties uz to, ko mēs redzam. Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība trim aspektiem, kas ietekmē daudzu cilvēku viedokli par citiem: tautībai vai rasei, materiālajam stāvoklim un vecumam. Apskatot katru no šiem aspektiem, mēs pārdomāsim, kas mums var palīdzēt paklausīt minētajai Jēzus pavēlei.

3., 4. a) Kas pamudināja Pēteri pārvērtēt savu viedokli par sveštautiešiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kādu svarīgu atziņu Jehova palīdzēja Pēterim saprast?

³ Iztēlosimies, kā varēja justies apustulis Pēteris, kad viņš tika aicināts doties uz Cēzareju, uz cittautieša Kornēlija māju. (Ap. d. 10:17—29.) Pēteris, tāpat kā citi tā laika ebreji, uzskatīja cittautiešus par nešķīstiem. Tomēr viņš bija pieredzējis notikumus, kas viņam lika pārvērtēt savus uzskatus. Piemēram, viņš tikko bija saņēmis parādību no Dieva. (Ap. d. 10:9—16.) Tajā Pēteris bija redzējis no debesīm nolaižamies palagam līdzīgu trauku, kurā bija dzīvnieki, kas tika uzskatīti par nešķīstiem. Pēc tam balss no debesīm viņam teica: ”Celies, Pēteri, kauj un ēd!” Pēteris kategoriski atteicās to darīt. Tad balss viņam sacīja: ”Nesauc par aptraipītu to, ko Dievs ir attīrījis.” Kad redzējums bija beidzies, Pēteris bija neizpratnē, ko šī balss vēlējās viņam ar to pateikt. Tajā brīdī pie viņa ieradās Kornēlija sūtīti vīri. Saņēmis svētā gara vadību, Pēteris kopā ar šiem vīriem devās uz Kornēlija māju.

⁴ Ja Pēteris būtu spriedis virspusīgi, viņš nekad nebūtu devies iekšā Kornēlija namā. Ebreji nekad negāja mājās pie sveštautiešiem. Kāpēc tad Pēteris to darīja? Lai gan Pēterim bija dziļi iesakņojušies aizspriedumi pret sveštautiešiem, parādība un pamudinājums no svētā gara viņu bija spēcīgi ietekmējis. Kad Pēteris bija uzklausījis Kornēliju, viņš, Dieva iedvesmots, sacīja: ”Tagad es tiešām saprotu, ka Dievs neņem vērā cilvēka stāvokli, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas taisnīgi.” (Ap. d. 10:34, 35.) Pēteri noteikti saviļņoja šī jaunā atziņa, kurai, kā izrādījās, bija tālejošas sekas. Kā tā ietekmē visus kristiešus?

5. a) Ko Jehova vēlas, lai visi kristieši saprastu? b) Kādas jūtas mums joprojām varētu būt, lai gan mēs jau zinām patiesību?

⁵ Ar Pētera starpniecību Jehova vēlējās visiem kristiešiem palīdzēt saprast, ka viņš neņem vērā cilvēka stāvokli. Viņš nepievērš uzmanību cilvēka rasei, tautībai un valodai. Ikviens vīrietis un sieviete, kas bīstas Dievu un rīkojas taisnīgi, viņam ir patīkams. (Gal. 3:26—28; Atkl. 7:9, 10.) Bez šaubām, jūs jau to zināt. Bet varbūt jūs esat uzauguši aizspriedumainā sabiedrībā. Kaut arī jums pašiem var šķist, ka jums nav aizspriedumu, kaut kur dziļi sirdī tie tomēr var mitināties. Pat Pēteris, kuram bija gods darīt citiem zināmu Jehovas viedokli par cilvēka stāvokli, vēlāk rīkojās aizspriedumaini. (Gal. 2:11—14.) Kā mēs varam paklausīt Jēzum un nespriest par citiem virspusīgi?

6. a) Kas mums var palīdzēt izskaust sevī aizspriedumus? b) Ko parāda kāda brāļa ziņojums?

⁶ Mums būtu sevi jāpārbauda Dieva vārdu gaismā, lai redzētu vai mūsos nav saglabājušies kādi aizspriedumaini uzskati vai jūtas. (Ps. 119:105.) Mēs varētu arī pavaicāt kādam, kam mēs uzticamies, vai viņš nav mūsos pamanījis kaut ko tādu, kas liecina par aizspriedumiem. (Gal. 2:11, 14.) Varētu būt, ka mūsos tie ir tik dziļi iesakņojušies, ka mēs paši tos nemaz nepamanām. Tā bija noticis ar kādu draudzes vecāko. Viņš rakstīja filiālei ziņojumu par kādu priekšzīmīgu laulātu pāri, kas kalpoja pilnu slodzi. Vīrs piederēja pie tautības, uz kuras pārstāvjiem daudzi raudzījās no augšas. Pēc visa spriežot, brālis, kas rakstīja filiālei,  neapzinājās, ka arī viņam ir aizspriedumi pret šo tautību. Savā ziņojumā viņš minēja daudz ko labu par šo brāli, tomēr beigās piebilda: ”Kaut arī viņš ir attiecīgās tautības pārstāvis, viņa manieres un dzīvesveids citiem palīdz saprast, ka piederēt pie šīs tautības vienmēr nenozīmē būt netīrīgam un prastam, kā tas ir raksturīgi lielākajai daļai šīs tautības pārstāvju.” Ko mēs no tā varam mācīties? Lai cik atbildīgi pienākumi mums būtu uzticēti, mums ir rūpīgi jāpārbauda sevi un jābūt gataviem pieņemt palīdzību, lai pamanītu jebkādas aizspriedumu pazīmes savā sirdī. Ko vēl mēs varam darīt?

7. Kā mēs varam apliecināt, ka ”atdarām.. savu sirdi jo plaši”?

⁷ Ja ”atdarīsim.. savu sirdi jo plaši”, mēs ļausim mīlestībai aizstāt aizspriedumus. (2. Kor. 6:11—13.) Vai jūs veidojat tuvas attiecības vienīgi ar tiem, kam ir tāda pati izcelsme, tautība vai valoda kā jums? Ja tā ir, centieties ”atdarīt.. savu sirdi” un pavadīt laiku arī ar citiem. Varbūt jūs varētu viņus uzaicināt kopā sludināt, ielūgt pie sevis uz maltīti vai arī kādu kopīgu pasākumu? (Ap. d. 16:14, 15.) Ja šādi rīkosieties, jūsu sirdī vairosies mīlestība un aizspriedumiem nepaliks vietas. Tagad apskatīsim vēl kādu aspektu, kura dēļ mēs varētu spriest par citiem virspusīgi.

8. Kas 3. Mozus 19:15 ir teikts par to, kā citu materiālais stāvoklis var ietekmēt mūsu viedokli par viņiem?

⁸ Mūsu viedokli par citiem var ietekmēt arī tas, cik turīgi vai trūcīgi viņi ir. 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 15. pantā ir teikts: ”Tev nebūs zemākā vaigu nievāt un tev nav godbijībā jābīstas lielais, bet tiesā taisnīgi savu tuvāku.” Kā tieši cilvēka materiālais stāvoklis varētu ietekmēt mūsu viedokli par viņu?

9. Kādu skumju patiesību pierakstīja Salamans, un ko mēs no tās mācāmies?

⁹ Salamans, Dieva iedvesmots, pierakstīja, kādu skumju patiesību: ”Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz.” (Sal. Pam. 14:20.) Ko mēs mācāmies no šī sakāmvārda? Ja mēs nebūtu uzmanīgi, mūsos varētu rasties vēlēšanās būt draugos ar tiem, kas ir turīgi, un mēs varētu sākt vairīties no tiem, kas ir trūcīgi. Kāpēc ir bīstami spriest par citiem, balstoties vienīgi uz viņu materiālo stāvokli?

10. Uz kādu problēmu norādīja Jēkabs?

¹⁰ Ja mēs spriestu par citiem pēc viņu materiālā stāvokļa, tas varētu veicināt draudzē cilvēku šķirošanu. Kā var redzēt no Kristus mācekļa Jēkaba brīdinošajiem vārdiem, tā bija noticis dažās draudzēs pirmajā gadsimtā. (Nolasīt Jēkaba 2:1—4.) Mēs nedrīkstam ļaut šādai attieksmei dzīt asnus kristiešu draudzēs mūsdienās. Kā mēs šajā ziņā varam pretoties nosliecei spriest par citiem virspusīgi?

11. Kā cilvēka materiālais stāvoklis ietekmē viņa attiecības ar Jehovu? Paskaidrojiet.

¹¹ Mums ir jāraugās uz saviem ticības biedriem tā, kā uz viņiem raugās Jehova. Cilvēka vērtība Jehovas acīs nav atkarīga no tā, vai viņš ir turīgs vai trūcīgs. Mūsu attiecības ar Jehovu nekad nenosaka tas, cik daudz mums pieder. Lai gan Jēzus teica, ka ”bagātniekam būs grūti tikt debesu valstībā”, viņš neteica, ka tas būs neiespējami. (Mat. 19:23.) Jēzus arī teica: ”Laimīgi esat jūs, trūcīgie, jo jums pieder Dieva valstība.” (Lūk. 6:20.) Tomēr tas nenozīmēja,  ka visi trūcīgie atsaucās uz Jēzus mācībām un saņēma īpašas svētības. Bija daudz trūcīgo, kas neuzklausīja Jēzus sludināto vēsti. Tātad ir skaidrs: mēs nevaram spriest par cilvēka attiecībām ar Jehovu pēc tā, cik daudz viņam materiālā ziņā pieder.

12. Kādi norādījumi Bībelē ir doti turīgajiem un trūcīgajiem?

¹² Jehovas tautā ir gan turīgi, gan trūcīgi brāļi un māsas, kas mīl Jehovu un kalpo viņam no visas sirds. Tiem, kas ir bagāti, Bībelē ir dots norādījums ”cerēt nevis uz nedrošo bagātību, bet gan uz Dievu”. (Nolasīt 1. Timotejam 6:17—19.) Tāpat Bībelē visi Jehovas kalpi — gan turīgie, gan trūcīgie — tiek brīdināti neļauties mantkārībai. (1. Tim. 6:9, 10.) Ja mēs raudzīsimies uz saviem brāļiem un māsām tā, kā uz viņiem raugās Jehova, mēs nespriedīsim par viņiem pēc tā, kas viņiem materiālā ziņā pieder vai nepieder. Bet kā ir ar cilvēka vecumu? Vai tas ir uzticams faktors, pēc kura spriest par citiem?

13. Kas Bībelē teikts par cieņas parādīšanu tiem, kas ir gados vecāki?

¹³ Bībelē vairākkārt ir norādīts, ka mums jāparāda cieņa tiem, kas ir gados vecāki. Piemēram, 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 32. pantā ir teikts: ”Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties sava Dieva!” Salamana Pamācībās, 16. nodaļas 31. pantā, ir sacīts: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” Pāvils mudināja Timoteju nerunāt asi ar vecāku vīru, bet gan raudzīties uz šādu brāli kā uz tēvu. (1. Tim. 5:1, 2.) Lai gan Timotejam draudzē bija piešķirta zināma vara, viņam pret šādiem brāļiem bija jāizturas līdzjūtīgi un ar cieņu.

14. Kādos gadījumos mums varētu būt jāpamāca kāds, kas ir vecāks par mums?

¹⁴ Bet kā rīkoties, ja kāds, kas ir gados vecāks, apzināti grēko vai arī atbalsta to, kas Jehovam nav pieņemams? Jehova nespriež virspusīgi un neattaisno cilvēku, kas apzināti grēko, tikai tāpēc, ka viņš ir cienījamā vecumā. Atcerēsimies principu, kas atrodams Jesajas grāmatas 65. nodaļas 20. pantā, kur norādīts, ka arī simt gadus vecs grēcinieks tiks ”uzskatīts par lāsta skartu”. Līdzīgs princips ietverts Ecēhiēlam dotajā redzējumā. (Ecēh. 9:5—7.) Pats svarīgākais ir parādīt cieņu Dievam Jehovam, kas Bībelē ir saukts par ”cienījamo sirmgalvi”. (Dan. 7:9, 10, 13, 14.) Cieņa pret Jehovu dos mums vajadzīgo drosmi pamācīt to, kuram ir vajadzīgs padoms, lai cik daudz gadu viņam būtu. (Gal. 6:1.)

15. Ko par cieņas parādīšanu gados jauniem brāļiem mēs varam mācīties no apustuļa Pāvila?

¹⁵ Bet ko var teikt par gados jauniem brāļiem? Kā jūs raugāties uz viņiem? Pāvils Timotejam rakstīja: ”Lai neviens tevi nenicina tavas jaunības dēļ. Kļūsti ticīgajiem par paraugu runā, rīcībā, mīlestībā, ticībā, šķīstībā.” (1. Tim. 4:12.) Laikā, kad Pāvils rakstīja šos vārdus, Timotejam varēja būt nedaudz pāri trīsdesmit gadiem. Tomēr Pāvils viņam uzticēja ļoti atbildīgus pienākumus. Lai arī kādu iemeslu dēļ Pāvils Timotejam deva šo padomu, skaidrs ir viens — mēs nedrīkstam spriest par gados jauniem brāļiem tikai pēc viņu vecuma. Mums būtu arī jāpatur prātā, cik daudz mūsu Kungs Jēzus Kristus paveica uz zemes  laikā, kad viņam bija tikai nedaudz pāri trīsdesmit.

16., 17. a) Kā draudzes vecākie nosaka, vai kādu brāli var ieteikt iecelšanai par draudzes kalpotāju vai vecāko? b) Kā cilvēka personiskie vai kultūrā pieņemtie uzskati var nonākt pretrunā ar Bībeli?

¹⁶ Vairākās kultūrās uz tiem, kas ir gados jauni, ir pierasts raudzīties no augšas. Tāpēc varētu gadīties, ka draudzes vecākie vilcinās ieteikt gados jaunus brāļus iecelšanai par draudzes kalpotājiem vai vecākajiem, pat ja tie atbilst izvirzītajām prasībām. Visiem draudzes vecākajiem būtu jāpatur prātā, ka Bībelē nav norādīts minimālais vecums, no kāda brālis varētu tikt iecelts par draudzes kalpotāju vai vecāko. (1. Tim. 3:1—10, 12, 13; Tit. 1:5—9.) Ja draudzes vecākais šajā ziņā izvirza prasību, kas ir balstīta uz viņa kultūru, viņš neseko tam, kas teikts Bībelē. Draudzes vecākajiem ir jāizvērtē gados jaunie brāļi, nevis balstoties uz saviem uzskatiem vai vietējo kultūru, bet gan uz Dieva vārdos noteiktajām prasībām. (2. Tim. 3:16, 17.)

¹⁷ Pievērsiet uzmanību, cik ļoti šādi uz vietējo kultūru balstīti uzskati var kavēt prasībām atbilstošu brāļu iecelšanu par draudzes kalpotājiem vai vecākajiem. Kādā valstī kādam draudzes kalpotājam tika uzticēti atbildīgi pienākumi, kurus viņš labi veica. Kaut arī šīs draudzes vecākie piekrita, ka jaunais brālis pietiekamā mērā atbilst prasībām, kas Bībelē izvirzītas draudzes vecākajiem, viņš netika ieteikts iecelšanai. Daži padzīvojuši draudzes vecākie apgalvoja, ka brālis izskatās pārāk jauns, lai būtu draudzes vecākais. Diemžēl šis brālis netika iecelts par vecāko tikai sava jauneklīgā izskata dēļ. Šis bija tikai viens gadījums, tomēr, kā var spriest, šāda attieksme ir izplatīta daudzviet pasaulē. Cik gan svarīgi ir paļauties uz Dieva Rakstiem, nevis uz kultūrā izplatītajiem uzskatiem vai personisko viedokli! Tikai tā mēs spēsim paklausīt Jēzum un nespriest virspusīgi.

18., 19. Kas mums ir jādara, lai mēs spētu raudzīties uz citiem tā, kā uz viņiem raugās Jehova?

¹⁸ Lai gan mēs esam nepilnīgi, mēs varam mācīties raudzīties uz citiem bez aizspriedumiem — tā, kā to dara Jehova. (Ap. d. 10:34, 35.) Tāpēc mums ir pastāvīgi jāpievērš uzmanība atgādinājumiem no Dieva Rakstiem. Liekot tos lietā, mēs spēsim klausīt Jēzus pavēlei ”nespriest.. virspusīgi”. (Jāņa 7:24.)

¹⁹ Pavisam drīz mūsu ķēniņš Jēzus Kristus tiesās visus cilvēkus. Viņš nespriedīs pēc tā, ko viņa acis redz, vai arī pēc tā, ko viņa ausis dzird. Viņš tiesās taisnīgi. (Jes. 11:3, 4.) Mēs ar ilgām gaidām šo laiku.