ATLANTIJAS okeāna viļņi sitās pret kuģa sāniem. Viens no tā pasažieriem, Džordžs Jangs, dodamies uz Eiropu, ar gandarījumu pārdomāja, kādus bagātīgus valstības augļus bija nesusi viņa darbība Brazīlijā. * Taču, ceļojumam turpinoties, viņa domas aizvien vairāk pievērsās teritorijai, kas viņu vēl gaidīja, — Spānijai un Portugālei, kur tikpat kā vēl nebija sludināts. Viņš cerēja tur organizēt Bībeles lekcijas, ar kurām uzstātos brālis Raterfords, un izplatīt 300 tūkstošus bukletu.

Kad brālis Jangs 1925. gada pavasarī ieradās Lisabonā, pilsētā valdīja nemierīga gaisotne. 1910. gadā Portugālē bija notikusi revolūcija, kurā bija gāzta monarhija un katoļu baznīca bija zaudējusi savu agrāko politisko ietekmi. Lai gan iedzīvotāji bija ieguvuši lielāku brīvību, valstī turpinājās nemieri.

Tieši tajā laikā, kad Džordžs Jangs centās organizēt brāļa Raterforda runu, valstī notika apvērsuma mēģinājums un valdība izsludināja karastāvokli. Britu un ārzemju Bībeles biedrības sekretārs brāli Jangu brīdināja, ka viņš noteikti sastapsies ar lielu pretestību. Neraugoties uz to, brālis Jangs lūdza atļauju runai izmantot Kamoiša vidusskolas sporta zāli, un viņa lūgums tika apmierināts.

Beidzot pienāca 13. maijs — diena, kad bija paredzēta brāļa Raterforda lekcija. Daudzi to gaidīja ar nepacietību. Afišas uz namu sienām un reklāmas laikrakstos cilvēkus aicināja noklausīties runu ”Kā dzīvot uz zemes mūžīgi”. Reliģiskie pretinieki savā laikrakstā steigšus publicēja rakstu, kurā viņi brīdināja lasītājus, ka ir ieradušies ”viltus pravieši”. Pie ieejas skolas sporta zālē pretinieki arī izdalīja simtiem brošūru, kurās ietvertā informācija bija vērsta pret brāļa Raterforda sludinātajām mācībām.

Zālē, kurā bija jānotiek runai, sapulcējās aptuveni 2000 cilvēku, un apmēram tikpat daudziem vietu trūkuma dēļ bija jādodas mājās. Kādi no ieinteresētajiem klausītājiem karājās uz virvju kāpnēm gar zāles sienām, bet vēl citi bija uzrāpušies uz dažādiem vingrošanas rīkiem.

Ne viss ritēja gludi. Pretinieki klaigāja un lauza krēslus. Taču brālis Raterfords saglabāja mieru un, lai viņu varētu labāk dzirdēt, uzkāpa uz galda. Kad viņš pabeidza savu uzstāšanos — un tas bija tuvu pusnaktij —, vairāk nekā 1200 ieinteresētu cilvēku atstāja savus vārdus un adreses, lai varētu saņemt Bībeli skaidrojošu literatūru. Jau nākamajā dienā laikrakstā O Século bija publicēts raksts par brāļa Raterforda lekciju.

1925. gada septembrī Portugālē sāka iznākt Sargtornis portugāļu valodā (iepriekš Sargtornis  portugāļu valodā jau bija izdots Brazīlijā). Ap to laiku Viržīliu Fērgusons, kāds Bībeles pētnieks Brazīlijā, bija sācis plānot pārcelšanos uz Portugāli, lai tur sekmētu valstības darbu. Agrāk viņš bija strādājis kopā ar brāli Jangu nelielajā Bībeles pētnieku filiālē Brazīlijā. Jau pēc neilga laika Viržīliu kopā ar savu sievu Liziju pievienojās Džordžam Jangam. Brālis Fērgusons Portugālē ieradās īstajā laikā, jo brālis Jangs gatavojās drīzumā doties sludināt citās teritorijās, tai skaitā Padomju Savienībā.

Kad pēc valsts apvērsuma Portugālē nodibinājās militāra diktatūra, pretestība mūsu darbam pieauga. Brālis Fērgusons palika Portugālē un drosmīgi darbojās, atbalstot nelielo Bībeles pētnieku grupiņu un rosinot viņus aktīvai darbībai. Viņš centās saņemt atļauju izmantot savas mājas regulārām sapulcēm. 1927. gada oktobrī šāda atļauja tika dota.

Diktatūras pirmajā gadā aptuveni 450 cilvēki Portugālē abonēja Sargtorni. Turklāt ar bukletu un brošūru starpniecību patiesība sasniedza arī tālākās Portugālei piederošās teritorijas — Angolu, Austrumtimoru, Azoru salas, Gou (Indijā), Kaboverdi, Madeiras salas un Mozambiku.

20. gadu pašās beigās Lisabonā ieradās kāds pazemīgs portugāļu tautības dārznieks, Manuels da Silva Žordāu. Dzīvodams Brazīlijā, viņš bija dzirdējis kādu no brāļa Janga runām. Viņš ātri vien saprata, ka tā ir patiesība, un dedzīgi vēlējās sekmēt labās vēsts sludināšanu Portugālē. Tāpēc viņš sāka kalpot par kolportieri, kā tolaik sauca pionierus, un aktīvi sadarbojās ar brāli Fērgusonu. Tagad, kad Bībeles literatūras iespiešana un izplatīšana bija labi organizēta, jaunizveidotā draudze Lisabonā plauka.

1934. gadā brālim un māsai Fērgusoniem bija jāatgriežas Brazīlijā. Tomēr iesētās patiesības sēklas turpināja augt. Spānijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara grūtajos gados uzticīgu Jehovas kalpu grupa Portugālē spēja garīgā ziņā izdzīvot. Kādu laiku viņi līdzinājās tikko kvēlojošām oglēm, bet, kad 1947. gadā Portugālē ieradās Gileādas skolu absolvējušais misionārs Džons Kuks, viņu liesmas, tēlaini izsakoties, tika uzpūstas. Pēc tam valstības sludinātāju skaita pieaugums nebija apturams. Kaut gan valdība 1962. gadā aizliedza Jehovas liecinieku darbību, mūsu brāļi un māsas turpināja sludināt. 1974. gada decembrī, kad Jehovas liecinieki tika oficiāli reģistrēti, valstī bija vairāk nekā 13 tūkstoši sludinātāju.

Mūsdienās vairāk nekā 50 tūkstoši valstības sludinātāju sludina labo vēsti par Dieva valstību Portugālē un vairākās salās, kur tiek runāts portugāļu valodā, to starpā Azoru un Madeiras salās. Viņu vidū ir vairāku to cilvēku pēcnācēji, kuri 1925. gadā bija apmeklējuši vēsturisko brāļa Raterforda lekciju.

Mēs pateicamies Jehovam un tiem uzticīgajiem brāļiem un māsām, kuri kā vieni no pirmajiem drosmīgi veicināja valstības sludināšanu šajā pasaules malā, darbodamies kā ”Kristus Jēzus kalpotāji tautām”. (Rom. 15:15, 16.) (No mūsu arhīva Portugālē.)