1. Kā izveidojās Filipu draudze?

KAD apustulis Pāvils, Sīla, Lūka un Timotejs ieradās Filipos, viņi tur sastapa daudz cilvēku, kas ieinteresējās par valstības vēsti. Pateicoties šo četru dedzīgo brāļu pūlēm, tika izveidota draudze, kuras locekļi sāka pulcēties kopā, iespējams, pie Lidijas — kādas viesmīlīgas māsas. (Ap. d. 16:40.)

2. Ar kādām grūtībām saskārās draudze Filipos?

² Jaunizveidotā draudze drīz vien saskārās ar grūtībām. Sātans sakūdīja patiesības ienaidniekus, un tie visiem spēkiem centās kavēt Pāvila un viņa biedru darbību. Pāvils un Sīla tika apcietināti, nopērti ar rīkstēm un ieslodzīti cietumā. Pēc atbrīvošanas no cietuma viņi apmeklēja jaunos Kristus mācekļus, lai tos uzmundrinātu. Tad Pāvils, Sīla un Timotejs devās prom, bet Lūka, domājams, palika Filipos. Kā jaunajai draudzei turpmāk klājās? Ar svētā gara palīdzību brāļi un māsas turpināja dedzīgi kalpot Jehovam. (Filip. 2:12.) Nav šaubu, Pāvilam bija pamats ar viņiem lepoties.

3. Ko Pāvils bija lūdzis Jehovam, kā var redzēt no Filipiešiem 1:9—11?

³ Kādus desmit gadus vēlāk Pāvils draudzei Filipos uzrakstīja vēstuli. To lasot, var viegli pamanīt, ka Pāvils mīlēja savus ticības biedrus. ”Es ļoti ilgojos pēc jums visiem ar tādu pašu sirsnību, kāda ir Kristum Jēzum,” viņš rakstīja. (Filip. 1:8.) Savā vēstulē filipiešiem Pāvils minēja, ka ir lūdzis par tiem. Viņš lūdza, lai Jehova tiem palīdz augt mīlestībā, pārliecināties, kas ir svarīgākais, būt nevainojamiem,  nekļūt nevienam par klupšanas akmeni un arī turpmāk bagātīgi nest taisnīgus augļus. Arī mēs varam daudz ko mācīties no Pāvila sirsnīgajiem vārdiem. (Nolasīt Filipiešiem 1:9—11.) Pievērsīsim uzmanību šiem vārdiem un apskatīsim, kā mēs varam rīkoties saskaņā ar tiem.

4. a) Kā, saskaņā ar 1. Jāņa 4:9, 10, Jehova ir apliecinājis savu mīlestību pret mums? b) Cik stiprai ir jābūt mūsu mīlestībai pret Dievu?

⁴ Jehova apliecināja dziļu mīlestību pret mums, sūtot uz zemi savu Dēlu, lai tas mirtu par mūsu grēkiem. (Nolasīt 1. Jāņa 4:9, 10.) Dieva nesavtīgā mīlestība mūs mudina mīlēt viņu. (Rom. 5:8.) Cik stiprai ir jābūt mūsu mīlestībai pret Dievu? Atbildi uz šo jautājumu mēs varam atrast Jēzus vārdos, ko viņš teica kādam farizejam: ”Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” (Mat. 22:36, 37.) Mums jāmīl Dievs ar visu savu sirdi un jāgādā, lai mūsu mīlestība pret viņu ar katru dienu kļūtu stiprāka. Pāvils filipiešiem rakstīja, ka viņu mīlestībai jāaug ”aizvien vairāk un vairāk”. Kā mēs varam stiprināt savu mīlestību pret Dievu?

5. Kas mums ir jādara, lai mūsu mīlestība pret Dievu kļūtu aizvien stiprāka?

⁵ Lai mēs varētu mīlēt Dievu, mums viņš ir jāpazīst. Bībelē teikts: ”Kas nemīl, nepazīst Dievu, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Apustulis Pāvils norādīja, ka mūsu mīlestība pret Dievu kļūs stiprāka, ja mēs ”augsim precīzās zināšanās un dziļā izpratnē” par viņu. (Filip. 1:9.) Kad mēs sākām mācīties Bībeli, mūsos pamazām veidojās mīlestība pret Jehovu, kaut gan mūsu zināšanas par viņa brīnišķīgajām īpašībām bija nepilnīgas. Jo vairāk mēs par Jehovu uzzinājām, jo stiprāka kļuva mūsu mīlestība pret viņu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs regulāri pētītu Bībeli un dziļi pārdomātu to, ko tajā lasām. (Filip. 2:16.)

6. Kā mēs, saskaņā ar 1. Jāņa 4:11, 20, 21, varam augt mīlestībā?

⁶ Mīlestība, kādu Dievs pret mums ir parādījis, mūs mudina mīlēt ticības biedrus. (Nolasīt 1. Jāņa 4:11, 20, 21.) Mums varētu šķist, ka mīlēt brāļus un māsas vajadzētu būt viegli. Mēs taču pielūdzam Jehovu un cenšamies viņam līdzināties. Mēs mācāmies no Jēzus, kura mīlestība bija tik liela, ka viņš par mums atdeva savu dzīvību. Tomēr reizēm mums var nebūt viegli paklausīt pavēlei mīlēt citam citu. Pievērsīsim uzmanību tam, kas bija noticis Filipu draudzē.

7. Ko mēs mācāmies no padoma, ko Pāvils deva Eiodijai un Sintihai?

⁷ Eiodija un Sintiha bija dedzīgas kristietes, kuras bija cieši sadarbojušās kalpošanā ar apustuli Pāvilu. Tomēr šo māsu starpā, pēc visa spriežot, bija radušās nesaskaņas, kas bija iedragājušas viņu attiecības. Vēstulē Filipu draudzei, kurā Eiodija un Sintiha kalpoja, Pāvils minēja viņas vārdā un piekodināja viņām ”būt vienprātīgām”. (Filip. 4:2, 3.) Pāvils izjuta nepieciešamību izteikt mudinājumu visai draudzei: ”Dariet visu bez kurnēšanas un strīdiem.” (Filip. 2:14.) Nav šaubu, viņa dotie padomi nāca par labu ne tikai abām māsām, bet arī pārējiem draudzes locekļiem un palīdzēja viņiem stiprināt savstarpējās mīlestības saites.

8. Kas var apdraudēt mūsu mīlestību pret ticības biedriem, bet kas mums var palīdzēt?

⁸ Līdzīgi, kā tas bija gadījumā ar Eiodiju un Sintihu, mūsu mīlestību pret  brāļiem un māsām var apdraudēt nosliece koncentrēties uz viņu trūkumiem. Mēs visi ik dienas pieļaujam kādas kļūdas. Ja mēs pastāvīgi koncentrētos uz citu trūkumiem, mūsu mīlestība pret viņiem atdzistu. Piemēram, ja kāds ticības biedrs aizmirstu mums palīdzēt uzkopt valstības zāli, mēs varētu kļūt aizkaitināti. Ja mēs sāktu pārcilāt prātā citas kļūdas, ko šis ticības biedrs ir pieļāvis, mūsu aizkaitinājums tikai augtu un mīlestība pret viņu mazinātos. Nonākot šādā situācijā, būtu labi padomāt: Jehova redz gan mūsu pašu, gan mūsu ticības biedra trūkumus. Tomēr viņš joprojām mīl šo cilvēku, un viņš joprojām mīl mūs. Tāpēc mums ir jācenšas līdzināties Jehovam mīlestībā un jāraugās uz brāļiem un māsām pozitīvi. Ja mēs pūlamies vairot mīlestību pret viņiem, mēs veicinām vienotību mūsu starpā. (Filip. 2:1, 2.)

9. Kas pieder pie tā, ”kas ir svarīgākais”?

⁹ Jehova iedvesmoja Pāvilu dot norādījumu ticības biedriem Filipos — un būtībā visiem kristiešiem — ”pārliecināties, kas ir svarīgākais”. (Filip. 1:10.) Pie tā, kas ir svarīgākais, pieder Jehovas vārda svētīšana, viņa nodomu īstenošanās, kā arī miers un vienotība draudzē. (Mat. 6:9, 10; Jāņa 13:35.) Gādājot, lai tas viss mūsu dzīvē ieņem galveno vietu, mēs parādām, ka mīlam Jehovu.

10. Kas mums jādara, lai Jehova mūs uzskatītu par nevainojamiem?

¹⁰ Pāvils arī rakstīja, ka mums ”jābūt nevainojamiem”. Tas nenozīmē, ka mums jābūt pilnīgiem. Mēs nevaram būt nevainojami tādā mērā kā Dievs Jehova. Taču Jehova mūs uzskatīs par nevainojamiem, ja mēs no visas sirds centīsimies padziļināt savu mīlestību pret viņu un pret ticības biedriem un pārliecināsimies, kas ir svarīgākais. Viens veids, kā mēs varam parādīt šādu mīlestību, ir sargāties no tā, ka mēs kļūtu citiem par klupšanas akmeni.

11. Kāpēc mums jāuzmanās, lai mēs nekļūtu citiem par klupšanas akmeni?

¹¹ Norādījums nekļūt citiem par klupšanas akmeni ir ļoti nopietns. Ar to, kādu izklaidi mēs izvēlamies, kādu apģērbu valkājam, vai pat ar to, kādu darbu mēs strādājam, mēs varētu kādam kļūt par klupšanas akmeni. Tas, ko mēs darām, pats par sevi var nebūt nekas nepareizs. Taču, ja mūsu rīcība aizskartu kāda sirdsapziņu un kļūtu viņam par klupšanas akmeni, to nevarētu uzskatīt par kaut ko nenozīmīgu. Jēzus sacīja, ka mums būtu labāk, ja mums kaklā pakārtu smagu akmeni un mūs iemestu jūrā, nekā ja mēs kļūtu par klupšanas akmeni kādai no viņa avīm. (Mat. 18:6.)

12. Ko mēs varam mācīties no kāda laulāta pāra, kas kalpo par pionieriem?

¹² Lūk, kā saskaņā ar Jēzus brīdinājumu rīkojās kāds vīrs un sieva. Viņi kalpoja par pionieriem draudzē, kurā bija kāds nesen kristījies laulāts pāris. Jaunie draudzes locekļi bija uzauguši ģimenēs, kurās valdīja ļoti konservatīvi uzskati. Pēc viņu domām, kristieši nedrīkstētu iet uz kino — pat uz tādām filmām, kurās nav nekā nosodāma. Uzzinot, ka minētie pionieri ir bijuši uz kādu filmu, viņi jutās sašutuši. Tāpēc pionieri izlēma neiet uz kino, kamēr viņu jaunie ticības biedri nebūs apmācījuši savu sirdsapziņu un izveidojuši līdzsvarotāku attieksmi. (Ebr. 5:14.) Ar šo nesavtīgo rīcību pionieri apliecināja, ka  mīl savu brāli un māsu ne tikai vārdos, bet arī darbos. (Rom. 14:19—21; 1. Jāņa 3:18.)

13. Kā mēs neviļus kādu varētu pamudināt uz grēku?

¹³ Mēs varētu kļūt kādam par klupšanas akmeni arī tad, ja mēs neviļus viņu pamudinātu uz grēku. Kā tas varētu notikt? Iztēlosimies šādu situāciju: pēc ilgas un smagas cīņas ar alkohola atkarību kāds Bībeles skolnieks beidzot ir uzveicis savu netikumu. Viņš saprot, ka turpmāk viņam ir pilnībā jāatturas no alkohola. Viņš turpina veikt izmaiņas savā dzīvē un tiek kristīts. Vēlāk, kad viņš atpūšas kopā ar ticības biedriem kāda brāļa mājās, namatēvs, labu nodomu vadīts, piedāvā viņam alkoholisku dzērienu, sakot: ”Tagad tu esi kristietis; tev ir Jehovas gars. Viens no svētā gara augļiem ir savaldība. Savaldība tev palīdzēs lietot alkoholu mērenā daudzumā.” Var tikai iedomāties, cik bēdīgas būtu sekas, ja jaunais brālis uzklausītu šādu aplamu padomu!

14. Kā draudzes sapulces mums palīdz sekot norādījumiem, kas ietverti Filipiešiem 1:10?

¹⁴ Draudzes sapulces mums vairākos veidos palīdz sekot norādījumiem, kas ietverti Vēstulē filipiešiem, 1. nodaļas 10. pantā. Pirmkārt, tajās sniegtais bagātīgais garīgais uzturs mums atgādina, ko Jehova uzskata par svarīgāko. Otrkārt, mēs mācāmies, kā uzzināto likt lietā, lai mēs būtu nevainojami. Treškārt, sapulcēs mēs tiekam ”pamudināti uz mīlestību un labiem  darbiem”. (Ebr. 10:24, 25.) Kad mēs saņemam uzmundrinājumu no ticības biedriem, mūsu mīlestība pret Dievu un brāļiem un māsām aug. Ja mēs mīlam Dievu un ticības biedrus no visas sirds, mēs uzmanīsimies, lai nekļūtu kādam par klupšanas akmeni.

15. Kā mēs varam ”bagātīgi nest taisnīgus augļus”?

¹⁵ Pāvils dedzīgi lūdza Dievu, lai filipieši ”bagātīgi nestu taisnīgus augļus”. (Filip. 1:11.) Nav šaubu, ka pie ”taisnīgiem augļiem” piederēja viņu mīlestība pret Jehovu un ticības biedriem. Pie tiem piederēja arī tas, ka viņi citiem stāstīja par savu ticību Jēzum un savu brīnišķīgo cerību. Vēstulē filipiešiem, 2. nodaļas 15. pantā, Pāvils minēja vēl kādu tēlainu izteicienu: ”Jūs spīdat kā gaismekļi pasaulē.” Šie vārdi atsauc atmiņā to, ka Jēzus savus mācekļus nosauca par ”pasaules gaismu”. (Mat. 5:14—16.) Viņš arī saviem sekotājiem pavēlēja gatavot mācekļus un teica, ka tie būs viņa ”liecinieki.. līdz pašai zemes malai”. (Mat. 28:18—20; Ap. d. 1:8.) Aktīvi piedaloties šajā svarīgajā darbā, mēs nesam ”taisnīgus augļus”.

16. Kā no Filipiešiem 1:12—14 ir redzams, ka mēs varam ”spīdēt kā gaismekļi” pat nelabvēlīgos apstākļos? (Sk. attēlu uz vāka.)

¹⁶ Lai kādi būtu mūsu apstākļi, mēs varam ”spīdēt kā gaismekļi”. Reizēm tas, kas sākumā mums šķietami traucē dalīties labajā vēstī, var pavērt iespējas sludināt. Piemēram, kad apustulis Pāvils rakstīja vēstuli filipiešiem, viņš atradās mājas arestā Romā. Taču važas viņu neatturēja no sludināšanas tiem, kas viņu apsargāja, kā arī tiem, kas viņu apciemoja. Arī būdams mājas arestā, Pāvils dedzīgi sludināja, un tas iedvesa brāļiem drosmi un  palīdzēja viņiem ”bezbailīgi runāt Dieva vārdu”. (Nolasīt Filipiešiem 1:12—14; 4:22.)

17. Kā mūsu ticības biedri, kas atrodas grūtos apstākļos, spēj ”nest taisnīgus augļus”?

¹⁷ Daudzi mūsu ticības biedri mūsdienās parāda tādu pašu drosmi, kāda bija Pāvilam. Viņi dzīvo zemēs, kur nav iespējams brīvi sludināt pa mājām, tāpēc viņi atrod citus veidus, kā dalīties labajā vēstī. (Mat. 10:16—20.) Vienā no šādām zemēm kāds rajona pārraugs brāļiem un māsām ieteica, lai katrs no viņiem cenšas rūpīgi sludināt savā sludināšanas ”teritorijā”, ko veido viņu radinieki, kaimiņi, skolas vai darba biedri un paziņas. Divu gadu laikā draudžu skaits šajā rajonā ievērojami pieauga. Arī tad, ja mēs nedzīvojam vietā, kur nevar atklāti sludināt, no šiem brāļiem un māsām mēs varam mācīties kaut ko vērtīgu: mums vienmēr jāmeklē iespējas pilnā mērā piedalīties sludināšanā, nešauboties, ka Jehova mums dos spēku, kas vajadzīgs, lai pārvarētu jebkuru šķērsli. (Filip. 2:13.)

18. Kāda apņēmība mums ir nepieciešama?

¹⁸ Tagad vairāk nekā jebkad iepriekš mums ir vajadzīga stingra apņēmība sekot Dieva iedvesmotajiem padomiem, kas lasāmi Pāvila vēstulē filipiešiem. Mums jāpārliecinās, kas ir svarīgākais, jābūt nevainojamiem, jācenšas nevienam nekļūt par klupšanas akmeni un jānes taisnīgi augļi. Tā mēs augsim mīlestībā un nesīsim godu mūsu mīlošajam debesu Tēvam Jehovam.