1. Kāds gods mums visiem ir?

CIK gan liels gods ir piederēt pie Jehovas draudzes! Mēs visi atrodamies garīgā paradīzē, kurā ir miermīlīgi un laimīgi cilvēki. Ikvienam no mums ir vieta draudzē. Vai jūs saskatāt, kāda ir jūsu vieta tajā?

2. Kādu salīdzinājumu Pāvils izmantoja vairākās no savām vēstulēm?

² To, kāda mums katram ir vieta draudzē, palīdz saprast salīdzinājums, kuru apustulis Pāvils izmantoja vairākās no savām vēstulēm. Šajās Dieva iedvesmotajās vēstulēs Pāvils draudzi salīdzināja ar cilvēka ķermeni. Savukārt tos, kas pieder pie draudzes, viņš salīdzināja ar dažādām ķermeņa daļām. (Rom. 12:4—8; 1. Kor. 12:12—27; Efes. 4:16.)

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Šajā rakstā mēs apskatīsim, ko var mācīties no Pāvila salīdzinājuma. Pirmkārt, mēs redzēsim, ka ikvienam no mums ir vieta * Jehovas draudzē. Otrkārt, mēs pievērsīsim uzmanību tam, ko mēs varam darīt, ja mums ir grūti saskatīt savu vietu draudzē. Un, treškārt, mēs aplūkosim, kāpēc mums ir jābūt aizņemtiem, darot to, ko mēs spējam, lai stiprinātu draudzi.

4. Ko var mācīties no Romiešiem 12:4, 5?

⁴ Pirmais, ko var mācīties no Pāvila salīdzinājuma, ir tas, ka ikvienam no mums ir nozīmīga vieta Jehovas kalpu ģimenē. Pāvils rakstīja: ”Tāpat kā vienam ķermenim ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir viens un tas pats uzdevums, tā mēs, kaut arī esam daudzi, esam viena miesa vienotībā ar Kristu, bet katrs atsevišķi esam locekļi, kas saistīti savā starpā.” (Rom. 12:4, 5.) Kādu domu Pāvils vēlējās uzsvērt? Lai gan tas, ko mēs draudzē paveicam, var atšķirties, ikviens no mums ir ļoti vērtīgs.

5. Kādas ”dāvanas” Jehova ir devis draudzei?

⁵ Sākumā parunāsim par tiem, kam ir uzticēts īstenot draudzē vadību. (1. Tes. 5:12; Ebr. 13:17.) Jehova ar Kristus starpniecību draudzei ir devis ”cilvēkus par dāvanām”. (Efes. 4:8.) Pie šīm ”dāvanām” pieder Vadošās padomes locekļi, viņu palīgi, filiāļu komiteju locekļi, rajona pārraugi, teokrātisko kursu un skolu pasniedzēji, draudzes vecākie un draudzes kalpotāji. Visi šie brāļi ir iecelti ar svētā gara starpniecību, lai rūpētos par Jehovas dārgajām aitiņām un kalpotu draudzei. (1. Pēt. 5:2, 3.)

6. Ko cenšas darīt ar svētā gara starpniecību ieceltie brāļi, kā redzams no 1. Tesalonikiešiem 2:6—8?

⁶ Ar svētā gara starpniecību brāļi ir iecelti veikt dažādus pienākumus. Tāpat kā dažādas ķermeņa daļas, piemēram, rokas un kājas, darbojas visa ķermeņa labā, šie brāļi cītīgi pūlas visas draudzes labā. Viņi nemeklē godu sev, bet gan cenšas stiprināt savus ticības biedrus. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:6—8.) Mēs esam pateicīgi Jehovam par šādiem nesavtīgiem brāļiem.

7. Kādas svētības pieredz pilnas slodzes kalpotāji?

⁷ Daļa Jehovas organizācijā ir iecelti kalpot par misionāriem, speciālajiem pionieriem vai pionieriem. Visā pasaulē daudzi brāļi un māsas pilnas slodzes sludināšanu ir izvēlējušies par savu dzīves ceļu. Viņi neskaitāmiem cilvēkiem ir palīdzējuši kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem. Lai arī pilnas slodzes sludinātājiem parasti materiālā ziņā nepieder daudz, Jehova viņu dzīvi ir piepildījis ar bagātīgām svētībām. (Marka 10:29, 30.) Mēs augstu vērtējam šos dārgos brāļus un māsas un esam pateicīgi, ka viņi ir daļa no draudzes.

8. Kāpēc ikviens labās vēsts sludinātājs ir dārgs Jehovam?

⁸ Taču pilnas slodzes kalpotāji un brāļi, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi, nav vienīgie, kam ir vieta draudzē. Ikviens labās vēsts sludinātājs ir svarīgs gan Dievam, gan draudzei. (Rom. 10:15; 1. Kor. 3:6—9.) Galu galā viens no būtiskākajiem draudzes uzdevumiem ir gatavot mūsu Kunga Jēzus Kristus mācekļus. (Mat. 28:19, 20; 1. Tim. 2:4.) Visi, kas pieder pie draudzes, — gan kristīti, gan nekristīti sludinātāji — cenšas šim darbam ierādīt galveno vietu dzīvē. (Mat. 24:14.)

9. Kāpēc mēs augstu vērtējam mūsu dārgās māsas?

⁹ Jehova māsām kristiešu draudzē ir atvēlējis godājamu vietu. Viņš augstu vērtē sievas, mātes, atraitnes un neprecētas māsas, kas viņam uzticīgi kalpo. Bībelē ir pieminētas daudzas sievietes, kas ir priecējušas Dieva sirdi.  Viņas ir uzslavētas par savu gudrību, ticību, dedzību, drosmi, dāsnumu un labajiem darbiem. (Lūk. 8:2, 3; Ap. d. 16:14, 15; Rom. 16:3, 6; Filip. 4:3; Ebr. 11:11, 31, 35.) Cik gan pateicīgi mēs esam Jehovam, ka mūsu draudzēs ir kristietes, kurām arī ir šādas brīnišķīgas īpašības!

10. Kāpēc mēs augstu vērtējam mūsu padzīvojušos brāļus un māsas?

¹⁰ Mēs esam priecīgi, ka mūsu draudzēs ir daudzi padzīvojuši Dieva kalpi. Daļa no šiem brāļiem un māsām ir uzticīgi kalpojuši Jehovam visu savu dzīvi. Savukārt citi patiesību ir uzzinājuši nesen. Daudzi no tiem, kas ir gados, cīnās ar kādām veselības problēmām. Tas var ļoti ietekmēt to, cik viņi spēj paveikt draudzē un sludināšanā. Tomēr šie kristieši sludināšanā dara visu, kas ir viņu spēkos, kā arī cenšas uzmundrināt un apmācīt citus. Un mums nāk par labu viņu pieredze. Gan Jehovas, gan mūsu acīs viņi ir patiesi skaisti. (Sal. Pam. 16:31.)

11., 12. Kā jūs ir uzmundrinājuši bērni un jaunieši jūsu draudzē?

¹¹ Padomāsim arī par bērniem un jauniešiem. Viņi pieredz daudz grūtību, augot šajā ļaunajā pasaulē, pār kuru valda Sātans un kura ir pilna ar viņa kaitīgajām idejām. (1. Jāņa 5:19.) Bet mēs visi gūstam uzmundrinājumu, kad redzam tos, kas ir gados jauni, piedalāmies sapulcēs un sludināšanā un drosmīgi aizstāvot savu ticību. Tiešām, jums, bērni un jaunieši, ir nozīmīga vieta Jehovas draudzē! (Ps. 8:3.)

¹² Tomēr daudziem mūsu brāļiem un māsām ir grūti ticēt tam, ka viņi ir vērtīga draudzes daļa. Apskatīsim, kas mums var palīdzēt saskatīt, ka mums katram ir vieta draudzē.

13., 14. Kāpēc daži varētu domāt, ka viņi nav vērtīga draudzes daļa?

¹³ Aplūkosim otru domu, ko var mācīties  no Pāvila salīdzinājuma. Viņš pievērsa uzmanību problēmai, kādu mūsdienās pieredz daudzi kristieši, — viņiem ir grūti noticēt, ka viņiem ir nozīmīga vieta draudzē. Pāvils rakstīja: ”Ja kāja teiktu: ”Tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie ķermeņa,” — vai tāpēc tā vairs nebūtu ķermeņa daļa? Un, ja auss teiktu: ”Tā kā es neesmu acs, es nepiederu pie ķermeņa,” — vai tāpēc tā vairs nebūtu ķermeņa daļa?” (1. Kor. 12:15, 16.) Kāda doma ir uzsvērta šajos Pāvila vārdos?

¹⁴ Ja jūs salīdzināt sevi ar citiem draudzē, jūs varētu sākt domāt, ka neesat vērtīga draudzes daļa. Daži draudzē varbūt ir lieliski skolotāji, labi organizatori vai prasmīgi garīgie gani. Iespējams, jūs domājat, ka neesat tik spējīgi kā viņi. Tas liecina par jūsu pazemību. (Filip. 2:3.) Taču ir jābūt uzmanīgiem. Ja jūs pastāvīgi sevi salīdzinātu ar tiem, kam ir kādas īpašas spējas, jūs izjustu tikai vilšanos. Jūs pat varētu mākt domas, ka jums vispār nav vietas draudzē. Kas jums var palīdzēt tikt galā ar šādām izjūtām?

15. Kas, ņemot vērā 1. Korintiešiem 12:4—11 teikto, mums ir jāapzinās par jebkādām spējām, kādas mums ir?

¹⁵ Padomājiet par šādu faktu. Daļai pirmā gadsimta kristiešu Jehova bija devis brīnumainas svētā gara dāvanas. Bet ne visi kristieši saņēma vienādas dāvanas. (Nolasīt 1. Korintiešiem 12:4—11.) Lai gan Jehova viņiem bija piešķīris dažādas spējas, ikviens kristietis bija vērtīgs. Mūsdienās Dieva kalpiem nav brīnumainu svētā gara dāvanu. Tomēr Pāvila minētais princips joprojām ir spēkā. Mums varbūt nav vienādu spēju, bet Jehovam mēs visi esam vērtīgi.

16. Kāds padoms mums būtu jāņem vērā?

¹⁶ Mums būtu nevis jāsalīdzina sevi ar citiem kristiešiem, bet gan jāņem vērā apustuļa Pāvila padoms: ”Katrs lai pārbauda pats savu rīcību, tad viņam  būs pamats priecāties pašam par sevi, nesalīdzinot sevi ar citiem.” (Gal. 6:4.)

17. Kā mums var palīdzēt Pāvila padoms?

¹⁷ Ja mēs ņemam vērā Pāvila padomu un ”pārbaudām paši savu rīcību”, mēs varam ievērot spējas un prasmes, kādas ir raksturīgas tieši mums. Piemēram, varbūt kādam draudzes vecākajam draudzes mācīšana no skatuves nav stiprā puse, bet viņš gūst ļoti labas sekmes sludināšanā un mācekļu gatavošanā. Vai varbūt viņš nav tik labi organizēts kā citi draudzes vecākie, bet ir pazīstams kā mīlošs garīgais gans, pie kura brāļiem un māsām ir viegli vērsties, kad viņiem ir vajadzīgs uz Bībeli balstīts padoms. Vai arī viņš ir zināms ar savu viesmīlību. (Ebr. 13:2, 16.) Ja mēs skaidri apzināmies savas stiprās puses, mums ir iemesls būt gandarītiem par to, ko varam dot draudzei. Un mēs neapskaudīsim ticības biedrus, kuru spējas atšķiras no mūsējām.

18. Kā mēs varam pilnveidot savas prasmes?

¹⁸ Neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu vieta draudzē, mums visiem ir jāpūlas pilnveidot savas prasmes un jācenšas kļūt labākiem mums uzticētajā kalpošanā. Lai mums palīdzētu, Jehova ar savas organizācijas starpniecību mums sniedz brīnišķīgu apmācību. Piemēram, darbdienu sapulcēs mēs tiekam mācīti, kā būt prasmīgākiem sludināšanā. Vai jūs cenšaties gūt pēc iespējas lielāku labumu no šīm sapulcēm?

19. Kā var sasniegt mērķi mācīties valstības sludinātāju skolā?

¹⁹ Brīnišķīga apmācība tiek sniegta arī valstības sludinātāju skolā. Šī skola ir paredzēta brāļiem un māsām, kas ir pilnas slodzes kalpotāji vecumā no 23 līdz 65 gadiem. Varbūt jums šķiet, ka nekad nevarēsiet mācīties šajā skolā. Taču labāk ir nevis uzskaitīt iemeslus, kāpēc jūs nevarat to apmeklēt, bet gan pārdomāt, kāpēc jūs vēlaties to darīt. Tad izveidojiet plānu, kas jums palīdzētu atbilst prasībām, lai pieteiktos mācībām šajā skolā. Ar Jehovas palīdzību un cītīgām pūlēm no jūsu puses šķietami neiespējamais var kļūt par realitāti.

20. Ko var mācīties no Romiešiem 12:6—8?

²⁰ Trešā doma, ko var mācīties no Pāvila salīdzinājuma, ir atrodama Romiešiem 12:6—8. (Nolasīt.) Šajos pantos Pāvils vēlreiz norādīja, ka tiem, kas pieder pie draudzes, ir dažādas dāvanas. Bet šoreiz viņš uzsvēra, ka, lai arī kādas tās būtu, tās ir jāizmanto, lai stiprinātu draudzi.

21., 22. Ko var mācīties no Roberta un Feličes?

²¹ Padomāsim par kādu draudzes vecāko, kuru sauksim par Robertu. Pēc tam, kad Roberts kādu laiku bija kalpojis citā zemē, viņš tika norīkots kalpot Bētelē savā dzimtenē. Kaut arī brāļi Robertam bija paskaidrojuši, ka viņa norīkojums netiek mainīts tāpēc, ka viņš nebūtu pietiekami labi ticis galā ar saviem pienākumiem, viņš atzina: ”Manā prātā vairākus mēnešus virmoja negatīvas domas par sevi. Man bija sajūta, ka esmu pilnīgs neveiksminieks. Bija brīži, kad es apsvēru domu pārtraukt kalpošanu Bētelē.” Kā Roberts atguva prieku? Kāds cits draudzes vecākais viņam atgādināja, ka ar ikvienu uzdevumu, ko Jehova mums ir uzticējis iepriekš, viņš mūs ir sagatavojis  tam, lai mēs spētu labāk veikt savu pašreizējo uzdevumu. Roberts saprata, ka viņam ir jāpārstāj raudzīties pagātnē un galvenā uzmanība jāpievērš tam, ko viņš var darīt tagad.

²² Brālis Feliče Episkopo kādā brīdī saskārās ar līdzīgām izjūtām. 1956. gadā viņš kopā ar savu sievu absolvēja Gileādas skolu, un viņus norīkoja uz Bolīviju, kur Feličem tika uzticēts kalpot par rajona pārraugu. 1964. gadā viņiem piedzima bērns. Feliče stāstīja: ”Mums nebija viegli atstāt kalpošanu, ko bijām ļoti iemīlējuši. Atzīstos, ka pirmo gadu es izšķiedu, sevi žēlojot. Bet ar Jehovas palīdzību es mainīju attieksmi un sāku koncentrēties uz savu jauno pienākumu — būt par tēvu.” Vai jums ir pazīstamas izjūtas, kādas bija Robertam un Feličem? Vai jūs mēdzat justies nomākti tāpēc, ka vairs nevarat veikt kādus no uzdevumiem, ko kalpošanā veicāt agrāk? Ja tā ir, jūs būsiet laimīgāki, ja domās nekavēsieties pagātnē, bet koncentrēsieties uz to, ko kalpošanā Jehovam un savu brāļu labā varat darīt tagad. Esot aizņemti un izmantojot savas spējas, lai palīdzētu citiem, jūs gūsiet prieku par to, ka varat stiprināt draudzi.

23. Kas mums būtu jāpārdomā, un kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

²³ Ikviens no mums ir dārgs Jehovam. Jehova vēlas, lai mēs justos kā daļa no viņa ģimenes. Ja atvēlēsim laiku pārdomām par to, ko mēs varam darīt, lai stiprinātu savus brāļus un māsas, un tad darīsim labāko, ko spējam, mūs, visticamāk, nepārņems sajūta, ka mums nav savas vietas draudzē. Bet kā mums būtu jāraugās uz citiem, kas pieder pie draudzes? Kā mēs varam parādīt, ka augstu viņus vērtējam? Šie svarīgie jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā.