1. Kāpēc Jehova radīja dzīvību?

BIJA laiks, kad Jehova bija viens. Taču viņš nebija vientuļš. Viņam nebija vajadzīgi citi, lai viņš justos laimīgs. Tomēr Dievs vēlējās, lai arī citi dzīvotu un izjustu prieku par dzīvi. Mīlestības mudināts, Jehova sāka radīt. (Ps. 36:10; 1. Jāņa 4:19.)

2. Kādas izjūtas Jēzū un eņģeļos raisīja Jehovas radīšanas darbi?

² Vispirms Jehova radīja savu Dēlu Jēzu. Pēc tam ar sava Dēla starpniecību viņš radīja ”visu pārējo”, arī miljoniem saprātīgu garīgu būtņu. (Kol. 1:16.) Iespēja strādāt kopā ar savu Tēvu Jēzum sagādāja prieku. (Sal. Pam. 8:30.) Un arī pārējiem Dieva dēliem, eņģeļiem, bija iemesls priecāties. Viņi bija liecinieki tam, kā Jehova un viņa palīgs Jēzus veidoja debesis un zemi. Viņi priekā gavilēja, vērodami, kā zeme tiek veidota. Un nav šaubu, ka viņi turpināja slavēt Dievu par visiem viņa radīšanas darbiem, jo īpaši cilvēkiem. (Īj. 38:7; Sal. Pam. 8:31.) It visā, ko Jehova radīja, bija redzama viņa mīlestība un gudrība. (Ps. 104:24; Rom. 1:20.)

3. Kādu iespēju cilvēkiem ir sagādājis Jēzus izpirkuma upuris, kā redzams no 1. Korintiešiem 15:21, 22?

³ Jehova vēlējās, lai cilvēki baudītu mūžīgu dzīvi uz brīnišķīgās planētas, ko viņš bija radījis. Taču, kad Ādams un  Ieva sacēlās pret savu mīlošo debesu Tēvu, pasauli sāka aptumšot grēks un nāve. (Rom. 5:12.) Kā Jehova rīkojās? Viņš nekavējoties darīja zināmu, ka viņš izglābs cilvēci. (1. Moz. 3:15.) Jehova nolēma sagādāt izpirkumu, kas Ādama un Ievas pēcnācējiem dotu iespēju kļūt brīviem no nāves. Ikvienam, kurš izvēlētos kalpot viņam, viņš dāvātu mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16; Rom. 6:23; nolasīt 1. Korintiešiem 15:21, 22.)

4. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

⁴ Dieva solījums piecelt no nāves mirušos varētu raisīt vairākus jautājumus. Piemēram, kā augšāmcelšana risināsies? Vai mēs spēsim pazīt sev tuvos cilvēkus, kad viņi tiks piecelti no nāves? Kādi iemesli priekam mums būs, kad būs sākusies augšāmcelšana? Un ko Jehovas solījums par augšāmcelšanu atklāj par viņa mīlestību, gudrību un pacietību? Apskatīsim katru no šiem jautājumiem.

5. Kāpēc ir pamats uzskatīt, ka augšāmcelšana noritēs pakāpeniski?

⁵ Jehova ar sava Dēla starpniecību piecels no nāves neskaitāmus miljonus mirušo. Vai visi šie cilvēki atgriezīsies dzīvē vienlaikus? Ir pamats uzskatīt, ka tā nenotiks. Šāds pēkšņs pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, visticamāk, radītu haosu. Taču Jehovas rīcībai nav raksturīga nekārtība un haoss. Viņš zina: lai varētu pastāvēt miers, ir nepieciešama kārtība. (1. Kor. 14:33.) Dievs Jehova izpauda gudrību un pacietību, kad pirms cilvēku radīšanas viņš kopā ar Jēzu darbojās, lai pakāpeniski sagatavotu zemi. Šīs pašas īpašības parādīs Jēzus, kad  savas tūkstoš gadu valdīšanas laikā sadarbosies ar tiem, kuri būs palikuši dzīvi Armagedonā un strādās, lai sagatavotu zemi augšāmcelto uzņemšanai.

6. Kas, saskaņā ar Apustuļu darbiem 24:15, būs starp tiem, ko Jehova piecels no nāves?

⁶ Galvenais veids, kā tie, kas būs palikuši dzīvi Armagedonā, varēs palīdzēt augšāmceltajiem, būs mācīt viņiem par Dieva valstību un Jehovas prasībām. Lielākā daļa to, kuri tiks piecelti no nāves, piederēs pie cilvēku grupas, kas Bībelē ir saukta par ”netaisnajiem”. (Nolasīt Apustuļu darbus 24:15.) Viņiem būs daudz kas sevī jāmaina, lai gūtu labumu no Kristus izpirkuma un dzīvotu mūžīgi. Tikai padomājiet, cik liels darbs būs vajadzīgs, lai mācītu patiesību par Jehovu miljoniem cilvēku, kuriem par viņu nav nekādu zināšanu! Vai šie cilvēki saņems individuālu apmācību, kā tas notiek tagad mūsu vadītajās Bībeles nodarbībās? Vai viņi tiks aicināti pievienoties draudzēm un sagatavoti tam, lai mācītu cilvēkus, kuri tiks piecelti no nāves pēc viņiem? To rādīs laiks. Taču mēs zinām, ka Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās ”zeme būs Tā Kunga atziņu pilna”. (Jes. 11:9.) Cik gan rosīgs un priecīgs laiks būs šie tūkstoš gadi!

7. Kas Dieva kalpiem palīdzēs būt iejūtīgiem un saprotošiem, mācot tos, kas būs piecelti no nāves?

⁷ Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā visiem Jehovas kalpiem uz zemes būs jāturpina veikt sevī izmaiņas, lai priecētu Jehovas sirdi. Tas viņiem ļaus parādīt iejūtību un sapratni, kad viņi palīdzēs augšāmceltajiem pārvarēt grēcīgas tieksmes un dzīvot saskaņā ar Jehovas normām. (1. Pēt. 3:8.) No nāves pieceltie cilvēki redzēs, ka Jehovas kalpi ir pazemīgi un joprojām ”pūlas savas glābšanas labā”, un viņi vēlēsies tiem pievienoties, lai kopīgi pielūgtu Jehovu. (Filip. 2:12.)

8. Kāpēc ir pamats uzskatīt, ka mēs spēsim pazīt sev tuvos cilvēkus, kas būs piecelti no nāves?

⁸ Vairāku iemeslu dēļ mēs varam uzskatīt, ka mēs spēsim pazīt sev tuvos cilvēkus, kas būs piecelti no nāves. Piemēram, domājot par augšāmcelšanām, kas jau ir notikušas, var secināt, ka Jehova no jauna radīs cilvēkus tā, lai viņi izskatītos, runātu un domātu tāpat kā neilgi pirms savas nāves. Atcerēsimies, ka Jēzus nāvi salīdzināja ar miegu un augšāmcelšanu — ar uzmodināšanu no miega. (Mat. 9:18, 24; Jāņa 11:11—13.) Kad cilvēki pamostas no miega, viņu izskats ir tas pats un balss ir tā pati, kas viņiem bija, aizejot gulēt, un viņu atmiņa ir saglabājusies. Padomāsim par Lācara augšāmcelšanu. Viņš bija miris jau četras dienas, un viņa ķermenis bija sācis trūdēt. Taču, kad Jēzus Lācaru piecēla no nāves, māsas viņu uzreiz pazina, un arī Lācars atcerējās viņas. (Jāņa 11:38—44; 12:1, 2.)

9. Kāpēc cilvēki netiks piecelti no nāves ar nevainojamu ķermeni un prātu?

⁹ Jehova ir apsolījis, ka laikā, kad valdīs Kristus, neviens neteiks: ”Es ciešu.” (Jes. 33:24; Rom. 6:7.) Tie, kas tiks piecelti no nāves, būs radīti no jauna un būs veseli. Tomēr viņi uzreiz nebūs pilnīgi. Citādi tuviniekiem viņi varētu šķist sveši. Domājams, cilvēce sasniegs pilnību pakāpeniski Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā. Tikai tūkstošgades beigās Jēzus nodos valdīšanu savam Tēvam. Tad valstība būs īstenojusi visu, kas tai  bija jāpaveic, arī palīdzējusi cilvēcei sasniegt pilnību. (1. Kor. 15:24—28; Atkl. 20:1—3.)

10. Kā mēs jutīsimies, atkal satiekot sev tuvos cilvēkus?

¹⁰ Iztēlojieties, kā jūs jutīsieties, atkal satiekot sev tuvos cilvēkus. Vai jūs līksmosiet vai varbūt pat liesiet prieka asaras? Vai jūs dziedāsiet slavas dziesmas Jehovam? Viens ir skaidrs: jūs jutīsiet kvēlu mīlestību pret savu gādīgo debesu Tēvu un viņa nesavtīgo dēlu par viņu brīnišķīgo dāvanu — augšāmcelšanu.

11. Ko pieredzēs tie, kas dzīvos saskaņā ar Dieva taisnīgajām normām, kā var redzēt no Jēzus vārdiem, kas lasāmi Jāņa 5:28, 29?

¹¹ Iztēlojieties, kādu prieku tie, kas būs piecelti no nāves, izjutīs, novelkot veco cilvēku un dzīvojot saskaņā ar Dieva taisnīgajām normām. Tie, kas veiks šādas izmaiņas, varēs dzīvot mūžīgi. Turpretī tiem, kas nevēlēsies mainīties un būs noskaņoti dumpīgi, Dievs neļaus dzīvot un traucēt mieru paradīzē. (Jes. 65:20; nolasīt Jāņa 5:28, 29.)

12. Kā Jehova svētīs tos, kas dzīvos uz zemes?

¹² Valdot Dieva valstībai, visi Dieva kalpi izjutīs, cik patiesi ir vārdi, kas rakstīti Salamana Pamācībās 10:22: ”Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu.” Ar Jehovas gara palīdzību viņi kļūs garīgi bagāti, proti, aizvien vairāk un vairāk līdzināsies Kristum un tuvosies pilnībai. (Jāņa 13:15—17; Efes. 4:23, 24.) Ar katru dienu Jehovas kalpi izjutīs vairāk spēka un kļūs par labākiem cilvēkiem. Kādu gan prieku dzīve tad sagādās! (Īj. 33:25.) Bet kā pārdomas par augšāmcelšanu mums var palīdzēt tagad?

13. Kā no Psalma 139:1—4 var redzēt, cik labi Jehova pazīst katru cilvēku, un kā to apliecinās augšāmcelšana?

¹³ Kā jau bija apskatīts iepriekš, Jehova, pieceļot cilvēkus no nāves, atjaunos viņu atmiņu un personības iezīmes, kas viņus padarīja par tiem, kas viņi bija. Padomājiet par to, ko tas sevī ietver. Jehova jūs mīl tik ļoti, ka viņš ievēro un atceras visu, ko jūs domājat, jūtat, sakāt un darāt. Ja viņam jūs būtu jāpieceļ no nāves, viņš viegli spētu atjaunot jūsu atmiņu un personības iezīmes. No ķēniņa Dāvida vārdiem var redzēt, cik ļoti Jehova interesējas par katru no mums. (Nolasīt Psalmu 139:1—4.) Kā mūs var ietekmēt apziņa, ka Jehova mūs pazīst visos sīkumos?

14. Kā mūs būtu jāietekmē pārdomām par to, cik labi Jehova mūs pazīst?

¹⁴ Kad mēs domājam par to, cik labi Jehova mūs pazīst, mums nebūtu jāraizējas, ka viņš koncentrējas uz mūsu trūkumiem. Paturēsim prātā, ka Jehovam mēs dziļi rūpam. Viņš pievērš uzmanību iezīmēm, kas mūs katru padara unikālu. Viņš ievēro visu, kas mūs veido par tiem, kas mēs esam. Tā patiesi ir mierinoša doma! Mums nekad nebūtu jājūtas tā, it kā mēs būtu vieni. Ik dienu un ik minūti Jehova ir līdzās mums, meklējot iespējas mums palīdzēt. (2. Laiku 16:9.)

15. Kā solījums par augšāmcelšanu apliecina Jehovas gudrību?

¹⁵ Nāves draudi ir spēcīgs ierocis. Tie, kas atrodas Sātana ietekmē, to izmanto, lai piespiestu citus nodot draugus vai  atteikties no saviem uzskatiem. Bet pret mums šis ierocis ir bezspēcīgs. Mēs zinām, ka tad, ja ienaidnieki mūs nogalinātu, Jehova mūs piecels no nāves. (Atkl. 2:10.) Mēs esam pārliecināti, ka nekas no tā, ko viņi var izdarīt, nevar mūs piespiest pārstāt kalpot Jehovam. (Rom. 8:35—39.) Kādu gan izcilu gudrību Jehova ir parādījis, dodot mums cerību uz augšāmcelšanu! Tā viņš ir padarījis bezspēcīgu vienu no visefektīvākajiem Sātana ieročiem un ir mūs apbruņojis ar nesalaužamu drosmi.

16. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā, un kā pārdomas par tiem mums var palīdzēt saprast, cik lielā mērā mēs paļaujamies uz Jehovu?

¹⁶ Vai jūs paļausieties uz Jehovas solījumu piecelt jūs no nāves, ja viņa ienaidnieki draudēs jūs nogalināt? Lai to saprastu, jūs varat pārdomāt šādus jautājumus: vai lēmumi, ko es pieņemu ikdienā, liecina, ka es paļaujos uz Jehovu? (Lūk. 16:10.) Vai mana dzīve pierāda, ka es paļaujos uz Jehovas solījumu gādāt par manām materiālajām vajadzībām, ja es tiekšos vispirms pēc valstības? (Mat. 6:31—33.) Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir apstiprinošas, jūs pierādāt savu paļāvību uz Jehovu un būsiet gatavi jebkādiem pārbaudījumiem, ar kādiem jums nāksies sastapties. (Sal. Pam. 3:5, 6.)

17. a) Kā Jehova izpauž pacietību? b) Kā mēs varam parādīt, ka esam pateicīgi par Jehovas pacietību?

¹⁷ Jehova ir noteicis dienu un stundu, kad viņš darīs galu šai vecajai pasaulei. (Mat. 24:36.) Viņš nekļūs nepacietīgs un nerīkosies pirms noteiktā laika. Kaut arī viņš ilgojas piecelt mirušos no nāves, viņš ir pacietīgs. (Īj. 14:14, 15.) Viņš gaida, kad būs pienācis īstais laiks tos celt augšā. (Jāņa 5:28.) Mums ir daudz iemeslu būt pateicīgiem par Jehovas pacietību. Tās dēļ neskaitāmiem cilvēkiem, to vidū arī mums, ir bijis laiks ”nākt pie grēku nožēlas”. (2. Pēt. 3:9.) Jehova vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem būtu iespēja iegūt mūžīgu dzīvi. Tāpēc parādīsim, ka esam pateicīgi par viņa pacietību. Mēs to varam darīt, dedzīgi meklējot tos, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”, un palīdzot viņiem iemīlēt Jehovu un kļūt par viņa kalpiem.  (Ap. d. 13:48.) Tad arī viņi gūs labumu no Jehovas pacietības, tāpat kā mēs.

18. Kāpēc mums jābūt pacietīgiem pret citiem?

¹⁸ Jehova neprasa no mums pilnību. Viņš pacietīgi gaidīs līdz tūkstošgades beigām, līdz mēs kļūsim pilnīgi. Līdz tam laikam viņš ir gatavs piedot mūsu grēkus. Mums būtu jāseko viņa priekšzīmei — jāmeklē citos labais un jābūt pret viņiem pacietīgiem. Šādi ir rīkojusies kāda mūsu māsa, kuras vīrs sāka ciest no spēcīgas trauksmes sajūtas un pārstāja apmeklēt draudzes sapulces. ”Man tas bija ļoti sāpīgi,” viņa stāsta. ”Mūsu dzīve sagriezās kājām gaisā, un daudzi mūsu plāni sagruva.” Taču arī šajā grūtajā situācijā viņa pret savu vīru izturējās ar mīlestību un pacietību. Viņa paļāvās uz Jehovu un nekad nenolaida rokas. Sekojot Jehovas priekšzīmei, viņa koncentrējās nevis uz grūto situāciju, bet gan uz labo savā vīrā. Viņa saka: ”Manam vīram ir brīnišķīgas īpašības, un viņš cenšas atlabt, soli pa solītim.” Ir skaidrs, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs būtu pacietīgi pret saviem tuviniekiem un ticības biedriem, kas cenšas pārvarēt kādas grūtības.

19. Kā mums būtu jārīkojas?

¹⁹ Jēzus un eņģeļi priecājās, kad tika radīta zeme. Un nav šaubu, ka viņi līksmos, kad zemi pildīs pilnīgi cilvēki, kas mīl Jehovu un kalpo viņam. Iztēlojieties, kādu prieku izjutīs tie, kas valdīs kopā ar Kristu, kad viņi redzēs, kā cilvēcei nāk par labu viņu veikums. (Atkl. 4:4, 9—11; 5:9, 10.) Un iztēlojieties, kā būs dzīvot tad, kad cilvēki lies nevis sāpju, bet prieka asaras, un kad slimības, bēdas un nāve būs pagaisušas uz visiem laikiem. (Atkl. 21:4.) Kamēr šis laiks vēl nav pienācis, sekojiet mūsu mīlošā, gudrā un pacietīgā debesu Tēva priekšzīmei. Ja tā rīkosieties, jūs nezaudēsiet prieku, lai arī kādas grūtības jums būtu jāpiedzīvo. (Jēk. 1:2—4.) Cik gan pateicīgi mēs varam būt par Jehovas solījumu, ”ka būs.. augšāmcelšana”! (Ap. d. 24:15.)