Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

33. STUDĒJAMAIS RAKSTS

Priecāsimies par to, ko mēs varam darīt kalpošanā

Priecāsimies par to, ko mēs varam darīt kalpošanā

”Labāk izbaudīt to, ko acis redz, nevis dzīties pēc tukšām iegribām.” (PULC. 6:9.)

111. DZIESMA ”Daudz iemeslu priekam”

IESKATS a

1. Kā rīkojas daudzi Jehovas kalpi?

  MUMS ir ļoti daudz darāmā, jo ļaunās pasaules gals ir pavisam tuvu. (Mat. 24:14; Lūk. 10:2; 1. Pēt. 5:2.) Mēs vēlamies darīt kalpošanā visu, kas ir mūsu spēkos. Daudzi cenšas paplašināt savu kalpošanu. Daļa Jehovas kalpu plāno būt pionieri. Citi domā par kalpošanu Bētelē vai vēlas piedalīties teokrātisku ēku būvniecībā. Daudzi brāļi tiecas atbilst prasībām, kādas ir izvirzītas draudzes kalpotājiem un vecākajiem. (1. Tim. 3:1, 8.) Jehovam noteikti ir prieks redzēt šādu dedzību. (Ps. 110:3; Jes. 6:8.)

2. Kā var justies kristieši, kam neizdodas sasniegt kādus no saviem garīgajiem mērķiem?

2 Tomēr, ja pēc krietna laika mums nav izdevies sasniegt kādus no saviem garīgajiem mērķiem, mēs varētu justies vīlušies. Bet varbūt mūs apbēdina tas, ka vecuma vai kādu citu apstākļu dēļ dažas iespējas kalpošanā mums ir liegtas. (Sāl. pam. 13:12.) Piemēram, mūsu māsa, vārdā Melisa b, gribētu kalpot Bētelē vai arī mācīties valstības sludinātāju skolā, taču viņas gadījumā tas nav iespējams. Melisa sacīja: ”Man ir pārāk daudz gadu, tāpēc Bētele un valstības sludinātāju skola man ir tikai nepiepildāms sapnis. Reizēm tas mani nomāc.”

3. Kas, ļoti iespējams, dažiem kristiešiem ir jādara, pirms viņi ir gatavi papildu pienākumiem?

3 Savukārt daļai gados jaunu kristiešu, kam ir laba veselība un kas vēlas veikt papildu pienākumus kalpošanā, vispirms ir jāiegūst garīgs briedums un jāattīsta noteiktas īpašības. Varbūt viņi ir gudri, izlēmīgi un dedzīgi, bet viņiem jāmācās būt pacietīgākiem un rūpīgākiem un vienmēr izturēties pret citiem ar cieņu. Ja kristietis pūlas attīstīt īpašības, kuru viņam trūkst, ar laiku viņam droši vien uzticēs papildu pienākumus kalpošanā, un tas var notikt tad, kad viņš to vismazāk gaida. To pieredzēja kāds mūsu brālis, vārdā Niks. Kad 20 gadu vecumā viņš joprojām nebija iecelts par draudzes kalpotāju, viņš bija dziļi sarūgtināts. Niks atcerējās: ”Man likās, ka ar mani noteikti kaut kas nav kārtībā.” Taču viņš nenolaida rokas. Niks no sirds centās pildīt to, ko viņam uzticēja draudzē, kā arī dedzīgi sludināja. Tagad viņš ir kādas Jehovas liecinieku filiāles komitejas loceklis.

4. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

4 Vai arī jums sagādā raizes tas, ka vēl neesat sasnieguši noteiktus garīgus mērķus? Tādā gadījumā, lūdzot Jehovu, stāstiet viņam par savām izjūtām. (Ps. 37:5—7.) Prasiet pieredzējušiem brāļiem, kā jūs varētu uzlabot savu kalpošanu Dievam, un pēc tam lieciet lietā viņu ieteikumus. Ja jūs tā darīsiet, visticamāk, jums uzticēs tos pienākumus, ko vēlaties veikt, vai arī jūs sasniegsiet mērķi, ko bijāt izvirzījuši. Protams, varētu būt arī tā, ka, līdzīgi Melisai, dažas vēlmes jūs nevarat īstenot. Kā šādā situācijā nezaudēt prieku? Rakstā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu. Tāpēc noskaidrosim: 1) kas var sagādāt prieku, 2) kā vairot prieku un 3) kādus mērķus mēs varam izvirzīt, lai izjustu vēl lielāku prieku.

KAS VAR SAGĀDĀT PRIEKU

5. Par ko mums ir jādomā, lai gūtu prieku? (Pulcētājs 6:9, panta pirmā daļa.)

5 Šī raksta tēmas pantā var lasīt, kas var palīdzēt gūt prieku. (Nolasīt Pulcētāja 6:9, panta pirmo daļu.) Ja cilvēks ”izbauda to, ko acis redz”, viņš ir apmierināts ar to, kas viņam ir. Piemēram, viņš negaužas par savu situāciju. Savukārt cilvēks, kas ”dzenas pēc tukšām iegribām”, ilgojas pēc kaut kā tāda, kas viņam nav sasniedzams. Tātad, lai gūtu prieku, mums jādomā par to, kas mums ir, un par to, ko mēs reāli varam sasniegt.

6. Kāda līdzība ir tālāk aplūkota, un kādam jautājumam ir pievērsta uzmanība?

6 Daudzi uzskata, ka nav iespējams būt apmierinātiem ar to, kas viņiem ir, jo cilvēkiem ir dabiski arvien tiekties pēc kaut kā jauna. Tomēr tas ir iespējams! Turklāt mēs tiešām varam priecāties par to, ko mūsu ”acis redz”. Lai labāk saprastu, kā to panākt, aplūkosim Jēzus stāstīto līdzību par talentiem, kura lasāma Mateja 25:14—30. Padomāsim, kā tas, ko Jēzus stāstīja šajā līdzībā, mums var palīdzēt gūt un pat vairot prieku mūsu pašreizējā situācijā.

KĀ VAIROT PRIEKU

7. Īsi pārstāstiet Jēzus līdzību par talentiem!

7 Šajā līdzībā kāds cilvēks gatavojās aizceļot uz citu zemi. Pirms došanās ceļā viņš ataicināja savus kalpus un izdalīja talentus c, kas tiem bija jāliek lietā. Kungs ņēma vērā kalpu spējas, tāpēc vienam viņš iedeva piecus talentus, otram — divus, bet trešajam — vienu. Pirmie divi kalpi cītīgi darbojās, lai kungs gūtu peļņu. Taču trešais kalps neko neiesāka ar uzticēto naudu, un kungs viņu atlaida.

8. Par ko varēja priecāties pirmais kalps?

8 Pirmais kalps būtu varējis justies pagodināts par to, ka viņam ir uzticēti pieci talenti — vesela bagātība. Tas liecināja, cik ļoti kungs viņam uzticas. Otrais kalps būtu varējis justies apbēdināts par to, ka viņam nav iedots tik daudz talentu, cik pirmajam kalpam. Bet kā rīkojās otrais kalps?

Ko mēs varam mācīties no otrā kalpa, par ko Jēzus stāstīja savā līdzībā? 1. Kalps priecājas, saņemot no kunga divus talentus. 2. Kalps cītīgi pūlas vairot sava kunga mantu. 3. Viņš ir dubultojis kunga uzticēto bagātību. (Sk. 9.—11. rindkopu)

9. Ko Jēzus nesacīja par otro kalpu? (Mateja 25:22, 23.)

9 Nolasīt Mateja 25:22, 23. Jēzus stāstījumā nekas neliecina, ka otrais kalps būtu ļāvies sarūgtinājumam un sācis dusmoties, jo ir saņēmis tikai divus talentus. Jēzus nesacīja, ka šis kalps būtu žēlojies: ”Tik vien? Es taču esmu tikpat spējīgs kā tas kalps, kurš dabūja piecus talentus! Ja jau es savam kungam neesmu pietiekami labs, iešu un aprakšu šos talentus un strādāšu tikai savā labā.”

10. Ko otrais kalps darīja ar viņam uzticētajiem talentiem?

10 Tāpat kā pirmais kalps, arī otrais pret kunga uzdevumu izturējās ļoti nopietni un to godprātīgi pildīja. Tāpēc viņam izdevās dubultot kunga uzticēto bagātību. Šī kalpa uzcītība atalgojās. Viņš bija iepriecinājis savu kungu, un kungs viņam uzticēja vēl vairāk atbildīgu pienākumu.

11. Kā mēs varam vairot savu prieku?

11 Mēs varam vairot prieku, ja no sirds pildām savus uzdevumus kalpošanā, lai kādi tie būtu. ”Pilnībā nodosimies” sludināšanai un aktīvi darbosimies draudzē! (Ap. d. 18:5; Ebr. 10:24, 25.) Gatavosimies sapulcēm un iesaistīsimies apskatītā materiāla apspriešanā, lai stiprinātu brāļu un māsu ticību. Rūpīgi pildīsim jebkuru uzdevumu, kas mums uzticēts darbdienas sapulcē. Ja mums draudzē lūdz kaut ko paveikt, darīsim to kārtīgi un būsim punktuāli. Neuzskatīsim, ka mūsu pienākums ir nesvarīgs un nav vērts tam tērēt savu dārgo laiku. Centīsimies kļūt arvien prasmīgāki it visā, ko darām! (Sāl. pam. 22:29.) Jo vairāk mēs darīsim kalpošanā Jehovam, jo straujāka būs mūsu garīgā izaugsme un jo lielāku prieku mēs izjutīsim. (Gal. 6:4.) Mēs priecāsimies arī tad, ja citiem ticības biedriem tiks uzticēti pienākumi, ko būtu gribējuši pildīt mēs paši. (Rom. 12:15; Gal. 5:26.)

12. Ko dara Melisa, lai gūtu vairāk prieka, un kā rīkojās Niks?

12 Kā rīkojas iepriekšminētā Melisa, kurai ir vēlēšanās kalpot Bētelē vai mācīties valstības sludinātāju skolā, bet nav tādas iespējas? Viņa sacīja: ”Es cenšos darīt visu, kas manos spēkos, kalpojot par pionieri, un piedalos dažādos sludināšanas veidos. Tas man sagādā neizsakāmu prieku.” Bet kas Nikam palīdzēja atbrīvoties no sarūgtinājuma, kad viņu kārtējo reizi neiecēla par draudzes kalpotāju? Viņš pastāstīja: ”Es centos pēc iespējas labāk darīt to, ko varēju, proti — sludināt un piedalīties sapulcēs ar rūpīgi pārdomātām atbildēm. Es arī pieteicos darbam Bētelē, un jau nākamajā gadā mani uzaicināja tur kalpot.”

13. Ko mēs varam gūt, ja cītīgi veicam savus pašreizējos pienākumus? (Pulcētājs 2:24.)

13 Vai tad, ja mēs cītīgi veiksim savus pašreizējos uzdevumus, mums uzticēs vairāk atbildīgu pienākumu? Tā var notikt, kā tas bija, piemēram, ar Niku. Taču arī tad, ja mūsu vēlēšanās neīstenojas, kā tas bija Melisas gadījumā, mēs varam būt priecīgi un dziļi gandarīti par to, ko darām kalpošanā Jehovam. (Nolasīt Pulcētāja 2:24.) Bez šaubām, prieku mums sagādā arī apziņa, ka, darot visu, kas ir mūsu spēkos, mēs iemantojam mūsu Kunga Jēzus Kristus labvēlību.

KĀDUS MĒRĶUS IZVIRZĪT, LAI GŪTU VĒL VAIRĀK PRIEKA

14. Ko mums jācenšas darīt arī tad, ja mēs jau kalpojam Jehovam no visas sirds?

14 Iespējams, mēs no visas sirds pildām savus pienākumus. Vai tas nozīmē, ka mums vairs nav jātiecas paplašināt savu kalpošanu? Nē, tā nav! Mēs varam izvirzīt konkrētus mērķus, lai neapstātos savā garīgajā izaugsmē, uzlabotu savas sludināšanas prasmes un vēl vairāk atbalstītu ticības biedrus. Mums ir vieglāk savus mērķus sasniegt, ja galvenokārt domājam nevis par sevi, bet par to, kā palīdzēt citiem cilvēkiem. (Sāl. pam. 11:2; Ap. d. 20:35.)

15. Miniet dažus mērķus, ko var izvirzīt, lai gūtu vēl vairāk prieka!

15 Pēc kādiem mērķiem mēs varētu tiekties? Lūgsim Jehovu, lai viņš mums palīdz saprast, kādus mērķus mēs reāli varētu sasniegt. (Sāl. pam. 16:3; Jēk. 1:5.) Vai mēs nevarētu izvirzīt kādu no mērķiem, kas minēti šī raksta  pirmajā rindkopā, piemēram, kļūt par palīgpionieri vai pionieri, kalpot Bētelē vai piedalīties teokrātisku ēku būvniecībā? Varbūt mēs varam apgūt jaunu valodu, lai stāstītu labo vēsti cilvēkiem, kas runā šajā valodā, vai pat pārceltos uz citu zemi. Par dažiem no minētajiem mērķiem vairāk ir stāstīts grāmatas Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu 10. nodaļā. Vēl ir vērtīgi aprunāties ar savas draudzes vecākajiem. d Ja mēs tieksimies pēc šādiem mērķiem, mūsu garīgā izaugsme būs skaidri redzama un mēs jutīsim lielu prieku.

16. Ko mēs varam darīt, ja patlaban mums nav iespējams sasniegt kādu īpašu mērķi?

16 Bet ja nu patlaban mums nav iespējams sasniegt nevienu no iepriekšminētajiem mērķiem? Ir svarīgi paturēt prātā: mums vienmēr ir jācenšas izvirzīt kādu mērķi, turklāt tādu, kas mums ir reāli sasniedzams. Aplūkosim dažas iespējas.

Kāds varētu būt viens no jūsu mērķiem? (Sk. 17. rindkopu) f

17. Kas, saskaņā ar 1. Timotejam 4:13, 15, ir jādara brāļiem, lai viņi kļūtu par labiem Bībeles skolotājiem?

17 Nolasīt 1. Timotejam 4:13, 15. Kristītiem brāļiem būtu jātiecas uzlabot prasmi uzstāties auditorijas priekšā un mācītprasmi. Ja viņi ”nodosies lasīšanai”, izkops prasmi runāt citu priekšā un mācīt citus, viņu klausītāji būs tikai ieguvēji. Brāļi var izvirzīt sev mērķi izpētīt katru tēmu, kas ir iztirzāta brošūrā Uzlabosim prasmi lasīt un mācīt, un pēc tam censties likt lietā tur lasāmos ieteikumus. Kad viena nodarbība ir rūpīgi izpētīta, tad ir labi vairākas reizes mājās izmēģināt savu uzdevumu, izmantojot nodarbībā minētos ieteikumus, un pēc tam censties pēc iespējas labāk uzstāties auditorijas priekšā. Brāļi var lūgt padomus gan tam draudzes vecākajam, kam ir uzdots būt otrajam padomdevējam e, gan citiem vecākajiem, kas ”nežēlo pūles, runājot un mācot Dieva vārdus”. (1. Tim. 5:17.) Tiem, kas uzstājas draudzes priekšā, ir jādomā ne tikai par to, kā pēc iespējas labāk izmantot visus ieteikumus, bet arī par to, kā stiprināt klausītāju ticību un pamudināt viņus uz noteiktu rīcību. Tā rīkodamies, brāļi paši gūst prieku un sagādā prieku klausītājiem.

Kāds varētu būt viens no jūsu mērķiem? (Sk. 18. rindkopu) g

18. Kā kļūt prasmīgākiem sludināšanā?

18 Mums visiem ir uzdots sludināt un gatavot mācekļus. (Mat. 28:19, 20; Rom. 10:14.) Vai jūs gribētu kļūt prasmīgāki šajā darbā? Studējiet brošūrā Uzlabosim prasmi lasīt un mācīt ietverto materiālu un izvirziet konkrētus mērķus, lai uzzināto liktu lietā. Vēl vērtīgus ieteikumus var atrast darba burtnīcā Kristīgā Dzīve un Kalpošana, un ļoti noderīgi ir arī darbdienu sapulcēs rādītie video ar sarunu paraugiem. Izmēģiniet, kas vislabāk der jūsu teritorijā. Ja jūs ņemsiet vērā lasītos un dzirdētos padomus, jūs noteikti kļūsiet prasmīgāki sludinātāji, un tas jums sagādās neizsakāmu prieku. (2. Tim. 4:5.)

Kāds varētu būt viens no jūsu mērķiem? (Sk. 19. rindkopu) h

19. Kā izkopt gara augļus?

19 Domājot par mērķiem, kādus izvirzīt, neaizmirsīsim, ka viens no būtiskākajiem mērķiem, pēc kā tiekties, ir izkopt gara augļus. (Gal. 5:22, 23; Kol. 3:12; 2. Pēt. 1:5—8.) Kas šajā ziņā var palīdzēt? Piemēram, iztēlosimies, ka mēs vēlamies stiprināt ticību. Mēs varētu lasīt mūsu literatūrā publicētus rakstus, kuros minēti labi ieteikumi, kā to darīt. Ļoti vērtīgi ir arī skatīties mūsu internettelevīzijas raidījumu fragmentus, kuros stāstīts par brāļiem un māsām, kas dažādos pārbaudījumos ir apliecinājuši izcilu ticību. Mums būtu jāpārdomā, kā mēs varam sekot viņu ticībai.

20. Kas mums jādara, lai mēs būtu priecīgi un nejustos sarūgtināti un apbēdināti?

20 Bez šaubām, ikviens no mums vēlas kalpošanā Jehovam darīt vairāk nekā šobrīd. Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē mēs visi varēsim viņam kalpot bez jebkādiem šķēršļiem. Ja mēs darām visu, kas mūsu spēkos, mēs jau tagad varam būt priecīgi un nejusties sarūgtināti un apbēdināti. Bet galvenais — mēs sagādājam godu un slavu Jehovam, kas ir ”laimīgs Dievs”. (1. Tim. 1:11.) Tāpēc allaž priecāsimies par to, ko mēs varam darīt kalpošanā Jehovam!

82. DZIESMA ”Lai jūsu gaisma spīd”

a Mēs ļoti mīlam Jehovu un vēlamies viņam kalpot no visas sirds. Tāpēc mēs varbūt gribam paplašināt savu kalpošanu vai veikt draudzē papildu pienākumus. Bet ja nu mums neizdodas sasniegt dažus mērķus, pēc kuriem tiecamies? Kā nezaudēt prieku un pēc iespējas labāk pildīt to, kas mums ir uzticēts? To palīdz saprast Jēzus stāstītā līdzība par talentiem.

b Daži vārdi ir mainīti.

c JĒDZIENA SKAIDROJUMS. Viens talents atbilda aptuveni 20 gadu algai, ko varēja nopelnīt strādnieks.

d Kristīti brāļi ir aicināti tiekties pēc tā, lai viņi atbilstu prasībām, kādas ir izvirzītas draudzes kalpotājiem un vecākajiem. Šīs prasības ir sīki iztirzātas grāmatas Organizēti, lai pildītu Jehovas gribu 5. un 6. nodaļā.

e JĒDZIENA SKAIDROJUMS. Otrais padomdevējs ir draudzes vecākais, kam ir pienākums vajadzības gadījumā personiski dot padomus vecākajiem un draudzes kalpotājiem, kas uzstājas ar runām, vada kādu sapulces daļu vai lasa sapulcēs apskatāmo materiālu.

f ATTĒLĀ: kristietis, kas vēlas kļūt par labāku Bībeles skolotāju, iedziļinās mūsu organizācijas literatūrā.

g ATTĒLĀ: kristiete, kas ir izvirzījusi mērķi sludināt neformāli, dod vizītkarti viesmīlei.

h ATTĒLĀ: kristiete, kas vēlas izkopt sevī Dievam tīkamas īpašības, negaidīti iepriecina citu kristieti.