1. Kāpēc mums patīk runāt par to, kā esam uzzinājuši patiesību?

 ”KĀ TU uzzināji patiesību?” Daudziem no mums uz šo jautājumu ir bijis jāatbild ne reizi vien. Tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko iepazīdamies cits citam uzdod ticības biedri. Mums patīk klausīties, kā brāļi un māsas ir iepazinuši un iemīlējuši Jehovu, un mums patīk stāstīt, kā mēs esam kļuvuši par Jehovas lieciniekiem. (Rom. 1:11.) Šādas sarunas mums atgādina, cik dārga mums ir patiesība, un vairo mūsu apņēmību ”dzīvot patiesībā” — dzīvot tā, lai Jehova pret mums būtu labvēlīgs. (3. Jāņa 4.)

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Šajā rakstā ir apskatīti daži iemesli, kāpēc mēs mīlam patiesību. Vēl tajā ir aplūkots, kā mēs varam apliecināt, ka tā mums ir ļoti dārga. Pārdomas par šiem jautājumiem noteikti padziļinās mūsu pateicību par to, ka Jehova mūs ir vilcis pie sevis. (Jāņa 6:44.) Turklāt vairosies mūsu vēlēšanās dalīties Bībeles zināšanās ar citiem.

3. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mēs mīlam patiesību?

³ Mēs mīlam patiesību daudzu iemeslu dēļ. Galvenais ir tas, ka mēs mīlam patiesības avotu — Dievu Jehovu. Bībele mums ir palīdzējusi viņu iepazīt ne vien kā varenu Radītāju, bet arī kā mīlošu debesu Tēvu, kam rūp cilvēki. (1. Pēt. 5:7.) Mēs zinām, ka Jehova ir ”žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs, pacietīgs, bagāts mīlestībā un bezgala uzticams”. (2. Moz. 34:6.) Jehova mīl taisnību. (Jes. 61:8.) Viņam ir sāpīgi noraudzīties mūsu ciešanās. Jehova  vēlas ciešanām darīt galu, un pavisam drīz viņš to darīs. (Jer. 29:11.) Mēs viņam par to esam neizsakāmi pateicīgi.

4., 5. Kāpēc Pāvils cerību salīdzināja ar enkuru?

⁴ Kāda vēl iemesla dēļ mēs mīlam patiesību? Tā mūsu dzīvi ir padarījusi labāku. Piemēram, Bībeles patiesība mums dāvā cerību uz nākotni. Lai paskaidrotu, cik vērtīga ir cerība, apustulis Pāvils rakstīja: ”Šī cerība mums ir kā drošs un stiprs enkurs dvēselei.” (Ebr. 6:19.) Tāpat kā enkurs vētrā notur kuģi uz vietas un neļauj tam uzskriet klintīm, uz Bībeli balstīta cerība mums palīdz pārbaudījumos saglabāt emocionālu un garīgu līdzsvaru un nekrist izmisumā.

⁵ No konteksta ir redzams, ka Pāvils rakstīja par debesu cerību, ko lolo svaidītie kristieši. Bet šos vārdus var attiecināt arī uz tiem kristiešiem, kam ir cerība dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Jāņa 3:16.) Nav šaubu, ka cerība mūsu dzīvei ir piešķīrusi īstu jēgu.

6., 7. Kāpēc patiesība ir dārga kādai kristietei?

⁶ Apskatīsim, kāpēc patiesība ir dārga kādai kristietei, vārdā Ivonna. Bērnībā viņa nezināja, ko māca Bībele, un viņa ļoti baidījās no nāves. Reiz kādā grāmatā viņa izlasīja frāzi, kas viņai dziļi iespiedās prātā: ”Kādu dienu rītdienas vairs nebūs.” Viņa stāstīja: ”Šie vārdi man neļāva naktī iemigt un lika domāt par nākotni. ”Dzīvei noteikti ir kāda dziļāka jēga,” es spriedu. ”Kāpēc es esmu šeit?” Es negribēju mirt.”

⁷ Reiz, kad Ivonna bija paaugusies un jau dzīvoja atsevišķi no vecākiem, viņu apmeklēja divas Jehovas liecinieces un piedāvāja mācīties Bībeli. Ivonna piekrita. Viņa stāstīja: ”Es sāku ticēt, ka varu dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes.” Kā Bībeles zināšanas palīdzēja Ivonnai? Viņa teica: ”Es vairs neaizvadu naktis nomodā, baidīdamās no nākotnes un nāves.” Ivonna augstu vērtē patiesību, un iespēja stāstīt citiem par cerību uz nākotni viņai sniedz dziļu gandarījumu. (1. Tim. 4:16.)

8., 9. a) Ko Jēzus stāstītajā līdzībā darīja kāds cilvēks, kad bija atradis apslēptu mantu, un kāpēc? b) Kāda ir jūsu attieksme pret patiesību?

⁸ Bībelē ir atrodama arī patiesība par Dieva valstību. Patiesību par Dieva valstību Jēzus salīdzināja ar apslēptu mantu. Mateja 13:44 ir rakstīts: ”Debesu valstība ir līdzīga laukā apslēptai mantai, ko kāds cilvēks atrada un paslēpa. Aiz prieka viņš iet un pārdod visu, kas viņam ir, un nopērk šo lauku.” Šajā līdzībā minētais cilvēks nebija apzināti meklējis apslēpto mantu. Bet, to atradis, viņš bija gatavs no daudz kā atteikties, lai to iegūtu. Viņš pārdeva visu, kas viņam bija. Kāpēc viņš tā rīkojās? Vīrietis saprata, cik vērtīgs ir viņa atradums. Tas bija daudz vērtīgāks par jebko, kas viņam piederēja.

⁹ Šī līdzība atgādina, kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret patiesību. Cik augstu mēs to vērtējam? Mēs zinām, ka nekas pasaulē nevar tai līdzināties. Iespēja kalpot Jehovam un cerība dzīvot mūžīgi Dieva valstības pakļautībā ir kaut kas brīnišķīgs. Mūsu draudzība ar Jehovu ir jebkādu upuru vērta. Nekas mums nesagādā lielāku prieku kā ”visā būt viņam patīkamiem”. (Kol. 1:10.)

10., 11. Kāpēc Maikls pilnībā mainīja savu dzīvi?

¹⁰ Lai iegūtu Jehovas labvēlību, ne mazums cilvēku ir daudz ko upurējuši.  Vieni ir atteikušies no spīdošas karjeras, citi — no dzīšanās pēc bagātības, bet vēl citi pilnībā ir mainījuši savu dzīvesveidu. Tā rīkojās arī Maikls. Viņš nebija uzaudzis patiesībā un jaunībā nodarbojās ar karatē. Maikls stāstīja: ”Es lepojos ar to, ka esmu teicamā fiziskā formā, un brīžiem jutos neuzveicams.” Taču, kad Maikls sāka mācīties Bībeli, viņš uzzināja, ka Jehova ienīst varmācību. (Ps. 11:5.) Atceroties to laiku, viņš stāstīja: ”Jehovas liecinieki, kas man palīdzēja apgūt Bībeles mācības, bija ļoti pacietīgi un ne reizi neteica, ka man būtu jāpamet karatē. Viņi vienkārši turpināja man mācīt Bībeli.”

¹¹ Arvien labāk iepazīstot Jehovu, auga arī Maikla mīlestība pret viņu. Maiklu īpaši aizkustināja Jehovas līdzjūtība pret viņa kalpiem. Ar laiku Maikls saprata, ka viņam pilnībā jāmaina sava dzīve. ”Es zināju, ka visgrūtāk man būs atteikties no karatē. Bet es arī apzinājos, ka tas iepriecinās Jehovu, un biju pārliecināts, ka kalpošana viņam ir jebkādu upuru vērta.” Maikls apzinājās, cik dārga ir patiesība, un tāpēc vēlējās veikt nepieciešamās izmaiņas dzīvē. (Jēk. 1:25.)

12., 13. Kā patiesības gaisma palīdzēja Mailijai?

¹² Lai uzsvērtu, cik vērtīga ir patiesība, Bībelē tā ir salīdzināta ar gaismekli, kas tumsā apgaismo ceļu. (Ps. 119:105; Efes. 5:8.) Patiesības gaisma ļoti palīdzēja kādai jaunietei, vārdā Mailija, kas dzimusi Azerbaidžānā. Mailijas tēvs bija musulmanis, bet māte — ebrejiete. Mailija stāstīja: ”Lai gan es nekad nešaubījos par Dieva eksistenci, man nedeva mieru vairāki jautājumi. Es nevarēju saprast: ”Kāpēc Dievs radīja cilvēkus? Kāda jēga ir tam, ka kāds visu savu dzīvi cieš, bet beigās nonāk ellē, kur pieredz mūžīgas mocības?” Tā kā man stāstīja, ka viss notiek pēc Dieva gribas, es domāju: ”Vai tiešām cilvēki ir tikai marionetes Dieva rokās un viņam patīk noraudzīties cilvēku ciešanās?””

¹³ Mailija gribēja atrast atbildes uz saviem jautājumiem. Viņa piekrita Jehovas liecinieku piedāvājumam mācīties Bībeli, un pēc kāda laika viņa kristījās. ”Bībeles neapstrīdamā loģika mainīja manu skatījumu uz dzīvi. Bībelē atrodamie uzticamie skaidrojumi man sniedza iekšēju mieru.” Tāpat kā Mailija, mēs cildinām Dievu Jehovu, kas mūs ”ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā”. (1. Pēt. 2:9.)

14. Kā mēs varam stiprināt savu mīlestību pret patiesību? (Sk. ” Citi salīdzinājumi”.)

¹⁴ Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība tikai dažiem Bībelē minētiem salīdzinājumiem, kas ļauj saprast, cik vērtīga ir patiesība. Mums droši vien nāk prātā arī citi salīdzinājumi, kas palīdz uz to raudzīties kā uz lielu dārgumu. Noteikti būtu labi, ja, pētot Bībeli, mēs censtos saskatīt vēl kādus iemeslus, kāpēc patiesība ir jāvērtē tik augstu. Jo stiprāk būsim iemīlējuši patiesību, jo vairāk tas būs redzams mūsu dzīvē.

15. Kāds ir viens veids, kā varam apliecināt, ka patiesība mums ir dārga?

¹⁵ Mēs apliecinām, ka patiesība mums ir dārga, ja regulāri iedziļināmies Bībelē un mūsu organizācijas literatūrā. Lai cik ilgi mēs kalpotu Jehovam, mēs  aizvien atklāsim kādu jaunu patiesības šķautni. Pašā pirmajā Sargtorņa numurā bija rakstīts: ”Patiesību, gluži kā necilu ziediņu dzīves tuksnesī, ir apņēmušas un gandrīz pārmākušas nepatiesības nezāles, kas aug griezdamās. Lai atrastu patiesības ziedu, ir jābūt vērīgiem. [..] Ja vēlaties, lai tas būtu jūsu, jums jānoliecas, lai to noplūktu. Neapmierinieties ar vienu patiesības ziedu. [..] Plūciet šos ziedus arī turpmāk, meklējiet vēl.” Bībeles pētīšana prasa laiku un spēku, bet pūlēties noteikti ir vērts.

16. Kā jūs iedziļināties Bībelē? (Sālamana pamācības 2:4—6.)

¹⁶ Ne visiem patīk lasīt vai iedziļināties kādā materiālā. Bet Jehova mūs mudina ”meklēt” un ”rakties”, lai mēs vēl labāk izprastu patiesību. (Nolasīt Sālamana pamācības 2:4—6.) Ja mēs tā darīsim, mēs katrā ziņā būsim ieguvēji. Lūk, ko par Bībeles lasīšanu teica kāds kristietis, vārdā Korijs: ”Es izlasu visas zemsvītras piezīmes un paralēlās Rakstu vietas, kā arī izpētu jautājumus, kas man rodas. [..] Tā es daudz ko esmu uzzinājis.” Lai kādu metodi mēs izmantotu,  mēs apliecinām, ka augstu vērtējam patiesību, ja veltām laiku un spēku Bībeles pētīšanai. (Ps. 1:1—3.)

17. Ko nozīmē dzīvot patiesībā? (Jēkaba 1:25.)

¹⁷ Protams, ir skaidrs, ka nepietiek tikai uzkrāt zināšanas. Lai uzzinātais mums nāktu par labu, mums ir jāliek lietā tas, ko mācāmies. Tikai tad mēs būsim laimīgi. (Nolasīt Jēkaba 1:25.) Kā pārliecināties, vai mēs dzīvojam patiesībā? Ir noderīgi pārbaudīt pašiem sevi, lai noskaidrotu, kurās dzīves jomās mums jau izdodas sekmīgi likt lietā Bībeles principus, bet kurās kaut kas vēl ir jāuzlabo. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Lai cik daudz mēs būtu sasnieguši, iesim arī turpmāk to pašu ceļu!” (Filip. 3:16.)

18. Kāpēc mēs nežēlojam pūles, lai dzīvotu patiesībā?

¹⁸ Patiesība mūsu dzīvi padara labāku, ja dzīvojam saskaņā ar to. Turklāt tā mēs iepriecinām Jehovu un savus ticības biedrus. (Sāl. pam. 27:11; 3. Jāņa 4.) Tāpēc mēs no sirds mīlam patiesību un dzīvojam patiesībā!